džeka rasela terjers suns mājas ceļojums pārgājiens
Foto: Shutterstock
Mēs visai bieži dzirdam, ka dzīvnieku patversmes ir pārpildītas ar četrkājainajiem draugiem, kuri aizvien gaida savu jauno saimnieku. Saprotams, ne visiem cilvēkiem ir laiks un rocība parūpēties par sunīti vai kaķīti, taču der atcerēties, ka ir arī tādi jaunie saimnieki, kas gatavi savu mīluli pārvest pat uz otru pasaules malu. Jā, suns no pašmāju patversmes mīt pat Kanādā!

Dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Līga "MansDraugs" pastāstīja: "Neskatoties uz to, ka kaķi ir vieglāk transportējami izmēra un citu faktoru dēļ, līdz šim biežāk uz ārzemēm ir adoptēti un vesti suņuki." Jautāta, kas ir tie saimnieki, kuri izvēlas mīluli adoptēt no Latvijas, Līga teica, ka pārsvarā šo lēmumu pieņem ārzemēs dzīvojošie latvieši, tomēr interesi esot izrādījuši arī ārzemnieki. Daži no tiem četrkājainos draugus tik tiešām adoptējuši.

"Par dzīvnieciņa adopciju no "Ulubeles" uz ārzemēm interesējas laiku pa laikam. Protams, ne vienmēr visi, kas interesējas, beigu beigās tiešām arī adoptē kādu ķepaini no patversmes. Ik pa laikam sociālajos tīklos saņemam jautājumus no cilvēkiem, kas interesējas, vai ir iespējams adoptēt uz ārzemēm, vai arī raksta, ka labprāt adoptētu, ja vien nedzīvotu ārzemēs. Uz to mēs atbildam, ka adoptēt var tik un tā, un tam ir pat vairāki lieliski piemēri," tā patversmē. Par vairākiem veiksmes stāstiem vari lasīt turpinājumā.

Citi noskata savu mīluli, esot Latvijā un ciemojoties "Ulubelē". Tad viņi saprot, ka atgriezties savā pašreizējā mājvietā, kas ir ārpus Latvijas, nav spējīgi, ja pie sāna nav noskatītais mīlulis.
Līga no "Ulubeles"

Lai kāds dzīvnieciņš nonāktu ārzemēs, vispirms to jāpamana potenciālajam saimniekam. Līga skaidroja, ka tas var notikt dažādi: "Vieni pamana sludinājumus ar dzīvnieciņu bildēm un aprakstiem sociālajos tīklos vai medijos, citi paši meklē "Ulubeles" mājaslapā, taču vēl citi noskata savu mīluli, esot Latvijā un ciemojoties "Ulubelē". Tad viņi saprot, ka atgriezties savā pašreizējā mājvietā, kas ir ārpus Latvijas, nav spējīgi, ja pie sāna nav noskatītais mīlulis. Tā nu, kamēr šīs cilvēks ir Latvijā, tiek ātri nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti un dzīvniekam veiktas visas procedūras, lai abi jau kopīgi varētu doties ārpus Latvijas robežām."

Foto: Shutterstock

Līga arī raksturoja adopcijas procesu un tālākās darbības, piemēram, ikviens dzīvnieciņš, neatkarīgi no tā, kur dzīvos, jaunajam saimniekam tiek nodots vakcinēts, kastrēts, čipēts un reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā, kā arī mīlulim tiek izveidota vakcinācijas apliecība. "Ja suns vai kaķis tiek adoptēts un vests uz ārzemēm Eiropas Savienības (ES) robežās, tad viņam obligāti ir jāizveido ES pase. Savukārt, ja ārpus ES valstīm, tad pase un veterinārais sertifikāts, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests," paskaidroja patversmē.

Lai mājdzīvnieks veiksmīgi nonāktu pie jaunajiem saimniekiem, patversme izmanto "Airkargo" dzīvnieku pārvadāšanas pakalpojumus, sacīja Līga. Tas galvenokārt notiek gadījumos, kad saimnieks pēc sava jaunā drauga neierodas klātienē, bet sagaida mīluli citā valstī. "Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki adoptē dzīvnieciņu, esot Latvijā, tad nu viņi paši organizē adoptētā kaķa vai suņa pārvešanu uz citu valsti – vai lidojot ar lidmašīnu, vai braucot kopīgi ar mašīnu," raksturoja patversmes pārstāve. Ja dzīvnieciņš ceļos ar lidmašīnu, patversmē tiek sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, aizpildīta anketa par sūtītāju, saņēmēju un dzīvnieku. Tāpat jāiegādājas pārvadājamais būris, kurā mīlulis ceļos. Līga paskaidroja: "Tam ir jābūt tik lielam, lai dzīvnieks var apgriezties un sēdēt tajā tā, lai galva nepieskaras būra griestiem." Sagatavotie dokumenti jānosūta ne tikai "Airkargo", bet arī aviokompānijai. Pēc visu dokumentu sagatavošanas, tie jānosūta arī aviokompānijai. Pirms lidojuma, protams, jāveic dzīvnieka transportēšanas apmaksa.

Lielākā daļa no šiem astaiņiem tagad dzīvo Vācijā un Anglijā, taču citi arī Zviedrijā, Lietuvā un Kanādā. Kanāda līdz šim ir bijis tālākais gala punkts, kur devies "Ulubeles" bijušais iemītnieks.
Līga no "Ulubeles"

Ceļojuma dienā patversmes pārstāvis adoptēto dzīvnieku un visus nepieciešamos dokumentus nogādā pie pārvadātāja. "Tur dzīvnieks tiek nodots "Airkargo" pārstāvjiem, kas parūpējas par to, lai kaķis vai suns tiktu nogādāts lidmašīnā un pēc tam, ierodoties galapunktā, tiktu nogādāts pie jaunajiem saimniekiem, kas lidostā mīlulim ierodas pakaļ. Saņemot elektronisku apstiprinājumu, ka mīlulis ir laimīgi nonācis jaunajās mājās, adopcijas process ir beidzies," teica Līga.

Raksturojot izmaksas, kas rodas, adoptējot mājas mīluli uz ārzemēm, Līga skaidroja, ka tās ir atkarīgas no galapunkta, proti, valsts, uz kuru dzīvnieks tiks pārvests, un viņa transportēšanas veida. "Ja saimnieks pats ar savu automašīnu brauc atpakaļ uz valsti, kurā dzīvo, tad nekādas transortēšanas izmaksas papildus nerodas. Šādā gadījumā saimniekam nākas segt tikai dokumentu, vakcinēšanas, kastrēšanas un dzīvnieka apzīmēšanas izmaksas. Protams, izvēloties transoptēt dzīvnieku ar lidmašīnu, atkarībā no gala punkta un aviokompānijas vai kravas pārvadātāju kompānijas izcenojumiem, tas var izmaksāt, sākot no 200 eiro un uz augšu," pieļāva patversmes pārstāve.

Kāpēc gan kādam mīlulim būtu jāceļo uz citām valstīm un kāpēc saimnieki nevar suni adoptēt no vietējās patversmes valstī, kurā dzīvo? Tā, iespējams, nodomās ne viens vien, uzzinot, ka ir cilvēki, kuri izvēlas uz ārzemēm adoptēt Latvijas patversmju iemītniekus. Līga minēja dažus iemeslus: "Tā kā adoptētāji pārsvarā ir ārzemēs dzīvojošie latvieši, tad viņi vēlas palīdzēt Latvijā pamestajiem dzīvnieciņiem. Vēl viens no iemesliem varētu būt fakts, ka daudzās citās valstīs ir arī stingrāki dzīvnieku turēšanas noteikumi, līdz ar to ārzemēs patversmes nav tik ļoti pārpilnas ar pamestiem dzīvniekiem."

Foto: Shutterstock

Uz ārzemēm adoptēto dzīvnieciņu skaits gan nav liels, tie ir aptuveni 20 mīluļi, teica Līga: "Lielākā daļa no šiem astaiņiem tagad dzīvo Vācijā un Anglijā, taču citi arī Zviedrijā, Lietuvā un Kanādā. Kanāda līdz šim ir bijis tālākais galapunkts, kur devies "Ulubeles" bijušais iemītnieks."

Arī pēc tam, kad dzīvnieciņš nonācis citā valstī pie jaunajiem saimniekiem, patversmes darbinieki saņem ziņas par to, kā mīlulim tur klājas. Visbiežāk tās ir fotogrāfijas un video ieraksti, kā arī aprakstiņi par četrkājainā drauga ikdienu. "Šos stāstus ir bezgala priecīgi saņemt – laimīgi ir gan zvēriņi, gan viņu saimnieki," priecājās Līga, piebilstot, ka patversmes pieredzē ir arī kāds bēdīgs gadījums. Adoptētais kaķītis aizceļoja uz Zviedriju, taču tikai vēlāk jaunie saimnieki secinājuši, ka viņu bērnam ir alerģija pret kaķiem. Toreiz mīlulim meklēti citi saimnieki.

Taču turpinājumā vari iepazīties ar vairākiem pieredzes stāstiem un fotogrāfijām, kurās redzami ārzemēs mītošie mīluļi, reiz adoptēti no "Ulubeles".

Badijs Vācijā, Blinda Kanādā, Aniela Anglijā... Pašmāju mīluļi ārvalstīs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!