Skaidrs, ka jebkuru lietu var atrisināt, kaut ko darot. Šajā sakarā ''Tava Māja'' konsultējās ar praktisko darbu darītāju, kam ir visai liela pieredze tieši laukakmens mūra atjaunošanā, Oskaru Ķimeni no ''Laukakmens''. Konsultants gan atzīst, ka nav būveksperts un nav arī profesionāli apguvis betonmācību, tāpēc padomi, iespējams, speciālistiem nešķitīs tie pareizākie, taču praksē darīts gana daudz, lai padalītos ar savu personīgo pieredzi.
Oskars skaidro, ka laukakmens mūru izbrukušo daļu atjaunošanas svarīgākā lieta ir saistviela. Vēsturiski pareizi būtu izmantot kaļķa javu, bet, tā kā mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kad pieejams dažādas alternatīvas, arī pats izmanto cementa javu ar plastificējošo piedevu, kas pilnībā aizvieto kaļķu mīklu būvjavās. Ja ir kāds, kurš vēlas atjaunot kādu nozīmīgu kultūrvēsturisku ēku ar nosacījumu, ka atjaunotajai daļai jābūt pietuvināti oriģinālam, tad, protams, jāizmanto kaļķa java. Bet mūsdienās lielākā daļa cilvēku, kas vēlas atjaunot kādu ēku, domā arī par izmaksām, tādēļ arī pats Oskars strādā tikai ar cementa javu, kas arī samazina materiālu izmaksas. Ja vēlies vairāk saprast, kā notiek atjaunošanas darbi, palūko šo video, kur redzams process soli pa solim.
Runājot par to, kas ir vai kas nav saglābjams un restaurējams, Oskars skaidro, ka lielākoties viss ir saglābjams. Vienīgais, ko meistars neiesaka – izmantot restaurācijā degušus akmeņus. Ja, piemēram, akmens mūru ēka ir degusi un akmeņi ir uzkarsuši augstā temperatūra, tad akmenī rodas daudz mikroplaisas un akmens kļūst drupens.
Ja kāds vēlētos mājas apstākļos plēst akmeņus, ieteicams sākt ar galvas lieluma akmeņiem un izmantot 8 –10 kg smagu lielu cirvi jeb kuvaldu. Spēka izsīkums, salauzti āmura kāti, sastieptas un izmežģītas rokas gan ir garantētas, pievēršoties šādam darbiņam. Otrs variants ir urbt akmenī vairākus caurumus un dzīt ķīļus, bet, pēc meistara domām, tas ir laikietilpīgs process.
Ja mūra sienā ir vietām izdrupušas nelielas šķirbas, kas neliek sirdij mieru un gribas tās pielabot, var izmantot speciālo vēsturisko ēku apmetumu. Pēc kāda laika šīs aizsmērētās vietas neko daudz neatšķirsies no oriģinālās kaļķa javas. Tas, protams, pie nosacījuma, ka mūris ir mūrēts ar kaļķa javu.
Ja cilvēkiem ir tāda iespēja – atjaunot kādu sev īpašumā esošu akmens mūra ēku vai kādu citu objektu, meistars noteikti iesaka to darīt. Sakoptai un vēsturiskai ēkai viennozīmīgi ir vērtība un tā nekad nekritīsies, tieši pretēji – tikai celsies. Vienmēr būs cilvēki, kas novērtēs vēsturiskos akmens mūrus, tādēļ, veicot šādu objektu sakopšanu, nekad nevar palikt zaudētāja lomā.