Lai arī rūpīgiem un uzmanīgiem jābūt visiem saimniekiem, kuru mājās mīt četrkājainais draugs, suns vai kaķis, īpaši vērīgiem jābūt tieši kaķu saimniekiem. Tā kā palodze bieži vien ir vieta, kur kaķi ļoti bieži uzturas, sēž, guļ un vēro, kas notiek ārpusē, atvērtais logs var radīt papildu riskus. Daudziem saimniekiem varētu šķist, ka viņa mīlulis noteikti nebūs tik neprātīgs un neleks ārā, taču šādos brīžos vērts atcerēties kaut vai to, kā kaķis uzvedas, kad aiz loga redz kādu putniņu. Mednieka instinkts nekur nav zudis, kaķim mazie lidotāji joprojām interesē, tāpēc aizrautīgākie un neatlaidīgāki mīluļi nekautrēsies izmantot iespēju, kad logs ir atvērts (arī vēdināšanas režīmā), un leks. Iznākums tam var būt arī letāls.
Jau iepriekš veterinārārste Inga Bērziņa "MansDraugs" skaidroja, ka kaķim ir ārkārtīgi bīstami iesprūst starp atvērto logu un loga rāmi: "Gadās, ka kaķis, cenšoties no šī slazda tikt ārā, sakustina loga vēršanas mehānismu un burtiski tiek saspiests starp vērtni un loga rāmi. Taču arī tad, ja tas nenotiek, karāšanās uz vēdera loga spraugā kaķim ir ļoti bīstama, jo vēders zem kaķa svara tiek saspiests un tajā nosprostojas asinsrite. Ja kaķis šādā stāvoklī atrodas ilgi, tas beidzas ar pakaļkāju daļēju vai pilnīgu paralīzi, kas ir neatgriezeniska." Ja kaķis lēcienā vai, cenšoties izkāpt pa vēdināšanas režīmā atvērto logu, iesprūst, bet saimnieks nav līdzās un to laikus nepamana, iznākums var būt pagalam bēdīgs. Kaķītis var gan nosmakt, jo, iesprūstot vēdināšanas režīmā atvērtajā logā, var tikt saspiesti kaķa iekšējie orgāni, kā rezultātā mīluļa nāve var būt lēna un mokoša. Tāpēc saimniekam, atstājot mājoklī atvērtu logu, noteikti jāpārliecinās, vai kaķis ir drošībā (vislabāk būtu aizvērt durvis istabā, kur ir atvērts logs, lai kaķim nerastos interese to izpētīt). Tāpat uzmanība jāpievērš arī tad, kad saimnieks ir mājoklī un zina, ka logs ir atvērts, bet ap to staigā kaķis.
Taču ne tikai vēdināšanas režīms var radīt galvassāpes peļu junkuriņu saimniekiem. Arī pavisam atvērts logs un kaķa brīva pārvietošanās pa palodzi atsevišķos gadījumos var kļūt par nepatīkamu piedzīvojumu. Ja kaķis ir radis pastaigāties pa palodzi ārpusē, viņa ķepiņa par paslīdēt vai arī vējš var būt tik stiprs, ka kaķīti attur no mērķtiecīgas pārvietošanās. Nereti mīluļi var pat nokrist, turklāt te kā attaisnojums nederēs tas, ka kaķis dzīvo vien mājas pirmajos stāvos, teica veterinārārste Bērziņa: "Lai cik dīvaini tas nešķistu, visbiežāk kaķi pie nopietnām traumām tiek, krītot no salīdzinoši neliela augstuma – otrā vai trešā stāva, jo tad gluži vienkārši nepagūst sagriezt ķermeni tā, lai nokristu uz kājām. Kritiens bieži beidzas ar ekstremitāšu vai mugurkaula lūzumiem, ja kaķis nokrīt uz nelīdzena pamata, piemēram, uz paliela akmens vai malkas grēdas. Tad arī apgriešanās uz kājām nelīdz. Kaķim paveicas tikt cauri vien ar izbīli, ja viņš piezemējas uz līdzena pamata, mīkstā zālītē vai smiltiņās."
Plašāku veterinārārstes Bērziņas viedokli par kaķiem un vēdināšanu var uzzināt šeit.
Ko var darīt lietas labā? Iespējams, vērts apdomāt, vai kaķim atrašanās ap atvērto logu ir droša. Lai arī šķiet, ka kaķis ir paredzams, prātīgs un, galu galā, zināms, pat mušiņa nereti var raisīt kaķa interesi un likt skriet dažādos virzienos. Tāpēc labāk lieki neriskēt un logu vērt brīdī, kad istabā nav kaķa. Taču, ja mīlulis līdzās ir visu laiku, vērts iegādāties, piemēram, aizsargtīkliņu vai sietu, ko piestiprināt pie loga, tādējādi kaķis nevarēs tikt tam cauri, bet gaisa plūsma joprojām ienāks mājoklī.
Ja mīlulis tomēr ir izkritis pa logu, nevajadzētu paļauties uz populāro teicienu, ka kaķim ir deviņas dzīvības. Ja redzi, ka kaķītis uzvedas citādi vai ka viņa ķermenī ir nobrāzumi vai nopietnākas traumas, noteikti nevilcinies un dodies pie veterinārārsta, kurš četrkājaino draugu apskatīs. Var gadīties, ka sākotnēji gūtās traumas nemaz nav saimniekam redzamas.