Pavasara darbi rožu dobē: atsegšana, apgriešana, mēslošana un stādīšana

To, kā pārziemojušas rozes, varēs ieraudzīt pēc atsegšanas. Pavasarī var gadīties, ka pēc atsegšanas dzinumi ir tumši, izsutuši. Ja rudenī rozes bija piesegtas, kamēr augsne vēl nebija sasalusi, tad bieži vien dzinumi izsūt, jo zem pieseguma augsne nesasalst. Tāpēc piesegt par agru un par daudz ir sliktāk, nekā nepiesegt nemaz.

Pavasarī, kad dienas kļūst siltākas un saulainākas, rožu krūmus pakāpeniski jāatsedz. Vispirms noņem segmateriālu – niedru segas, kastes un lielāko daļu egļu zarus, bet dažus atstāj noēnojumam. Zarus pilnībā noņem, kad iestājas silts laiks un vairs nav gaidāmas stipras nakts salnas. Atsegšanu veic mākoņainā dienā. Pēc atsegšanas rožu krūmi ir ļoti jutīgi, un siltā, saulainā un vējainā dienā dzinumi var arī apdegt. Tāpēc tie jāatsedz uzmanīgi un pakāpeniski, neļaujot saules stariem tos apdedzināt vai arī naktī salam apsaldēt.

Daudz rožu aiziet bojā tāpēc, ka pavasarī pārāk agri tās pilnībā atsedz. Spilgtā saule dzinumus sasildījusi un tajos jau cirkulē sula, bet augsne vēl ir vēsa un saknes nav atmodušās no ziemas miera. Bieži gadās, ka pēc atsegšanas dzinumi ir zaļi, bet pēc kāda laika tie kļūst tumši un nokalst, skaidro Balode.

Pēc rožu atsegšanas jāizgriež sala, slimību vai kaitēkļu bojātos dzinumus. Pavasarī rožu apgriešana ir viens no atbildīgākajiem darbiem, lai izveidotu spēcīgu krūmu un vasarā tas veidotu daudz, krāšņu ziedu. To veic pirms sānu pumpuru plaukšanas.

Vispirms izgriež nokaltušos, vājos un tievos dzinumus, kā arī dzinumus ar tumšiem, melniem plankumiem, kas var būt parazitāro sēņu bojājumi. Šie inficētie dzinumi, kā arī grauzēju bojātie, ir jāizgriež un jāsadedzina. Apgriež arī salā cietušo dzinumu galus līdz veselai koksnei, kas parasti ir gaiši zaļa. Ja koksne ir nobrūnējusi, tad jauno dzinumu attīstība aizkavējas vai arī tie pēc laika nokalst vai arī neaug.

Visas rozes nav jāgriež vienādi. Visīsāk apgriež poliantrozes un miniatūrrozes – tām atstāj 2–3 pumpurus uz dzinuma, tējhibrīdrozēm uz krūma 3–4 spēcīgus dzinumus ar 4–6 pumpuriem, floribundrozēm atstāj 4–5 spēcīgus dzinumus ar 3–4 pumpuriem uz katra, vājos sānu dzinumus un sīkos zarus izgriež. Te gan speciāliste skaidro, ka tas ir aptuvenais skaits, jo strādājot dārzā jau neviens pumpurus neskaita. Krūmrozēm pirmos gadus pēc stādīšanas dzinumus negriež. Turpmākajos gados, lai veicinātu jaunu dzinumu veidošanos, dažus vecos zarus nogriež 50 cm augstumā, pārējos atstāj visā garumā, bet sīkos izgriež pavisam. Parka rozēm jaunos dzinumus negriež, bet izgriež sausos, bojātos un vecos dzinumus.

Stīgotājrozēm vecos zarus apgriež virs jauna spēcīga sānzara vai arī izgriež pie pamatnes. Dažus pamata dzinumus atstāj 30 cm garumā, lai no snaudošiem pumpuriem veidotos jauni pamata dzinumi. Jaunos, iepriekšējā gada dzinumus nesaīsina, ja tie nav salā cietuši. Daļai stīgotājrožu ziedi veidojas tikai uz iepriekšējā gada dzinumiem, piemēram populārajai šķirnei 'Flammentanz'. Griež tā, lai augšējais pumpurs būtu ārpusē, nevis zara iekšpusē, jo tad tas augs krūma vidū. Veciem krūmiem izgriež novecojušos zarus nedaudz virs pamatnes. Pēc apgriešanas apakšējie pumpuri ātri piebriest un dod spēcīgus dzinumus ar jauniem sānu dzinumiem.

Rozēm patīk gaisma un siltums, tāpēc to audzēšanai jāizvēlas saulainu, atklātu, no valdošiem vējiem pasargātu vietu. Vislabāk rozes aug auglīgā, vidēji smagā smilšmāla augsnē, ar vāji skābu (pH 6,5) reakciju. Pirms rožu stādīšanas augsne dziļi jāuzrok, bagātīgi jāmēslo un rūpīgi jāsagatavo. Rozēm patīk labi sadalījušies kūtsmēsli.

Stādīšanai bedri izrok apmēram 50–60 cm dziļu. Izrakto augsni kārtīgi sajauc ar kompostu, sadalījušiem kūtsmēsliem (rūpīgi izlasa maijvaboļu kāpurus!) un bagātinātu kūdru, un tad ar šo maisījumu piepilda bedri. Irdenā un trūdvielām bagātā augsnē rozes veido spēcīgākus krūmus un labāk ieaugs nekā smagā, blīvā māla augsnē. Pirmos mēnešus pēc iestādīšanas šādā labi sagatavotā augsnē papildu mēslošana nav nepieciešama.

No tā, cik kvalitatīvs ir rožu stāds, būs atkarīgs, cik ātri tas izveidos skaistu krūmu ar krāšņiem ziediem. Labam stādam jābūt vismaz ar trim spēcīgiem dzinumiem un labi sazarotu sakņu sistēmu. Visbiežāk nopērkami ir viengadīgi un divgadīgi stādi. Viengadīgs stāds parasti ir ziemas potējums, kuram ir viens vai divi tievi dzinumi ar ziedu galā. Šāds dzinums ir jāsaīsina – galus apgriež, atstājot no apakšas 3–4 lapas.

Spēcīgi augošu krūmu iegūs no divgadīga stāda, kuram ir resni, koksnaini dzinumi, taču arī cena parasti augstāka kā viengadīgam stādam. Iegādājoties stādus, jāpārbauda, vai potējuma vieta nav bojāta vai iekaltusi.

Rozes stāda vai pārstāda pavasarī, tikko augsne apžuvusi un dzinumu pumpuri vēl nav izplaukuši. Podos audzētus stādus var stādīt no pavasara – aprīļa beigām līdz rudenim – septembra beigām.

Pavasarī rozes ir nopērkamas lielveikalos un dažādās citās vietās, kur turētas siltumā un jau salapojušas. Šādas augšanu uzsākušas rozes stāda vēlāk pavasarī, kad gaiss ir iesilis un augsnes temperatūra ir apmēram + 8 ^oC. Bieži vien pēc pasūtījuma no kataloga saņem kailsakņu stādus. Tie nav podos, bet ar vaļēju sakņu sistēmu. Šādu rožu kailsakņu sistēma parasti ir stipri iekaltusi un tāpēc pirms stādīšanas saknes ir jāizmērcē ūdenī vismaz stundu.

Pirms stādīšanas saīsina pārāk garās saknes, lai veicinātu bārkšsakņu augšanu. Rozes stāda tā, lai saknes bedrē ir vienmērīgi izvietotas un tās pēc iespējas mazāk ciestu pie pārstādīšanas. Rūpīgi iestādīts stāds ieaugsies ātrāk, nekā iekaltēts, ar salocītām saknēm. Potētās rozes stāda tā, lai potējuma vieta atrastos 5–7 cm augsnē. Ja rozi iestāda par seklu, kad potējuma vieta ir vienā līmenī ar augsni, tad tā ziemā var izsalt.

Stādīšanas attālumu izvēlas pēc krūma augstuma un platuma – miniatūrrozes 25–30 cm, poliantrozes un tējhibrīdrozes 30–40 cm, floribundrozes 45–50cm, krūmrozes 60–75 cm attālumā, bet stīgotājrozes un parka rozes 100 cm attālumā citu no citas. Pēc iestādīšanas stādus aplej un mulčē ar kūdru, mizu mulču, trūdzemi, kompostu vai kādu citu materiālu aptuveni 5 cm biezā kārtā. Mulčas slānis saglabās mitrumu, pasargās saknes no pārkaršanas, kā arī aizkavēs nezāļu dīgšanu.

Rožu mēslošana ir atkarīga no augsnes īpatnībām, no barības vielu izskalošanas ātruma, kā arī no stādu daudzuma uz kvadrātmetra, krūmu vecuma, šķirnes un citiem apstākļiem.

Vieglās mālsmilts un smilts augsnēs rozes ir jāmēslo biežāk, taču mazākās devās nekā smagās, auglīgās augsnēs. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas rozēm papildmēslojumu nedod, ja augsne bija dziļi sagatavota un ielabota ar kūtsmēsliem vai kompostu. Tāpat retāk mēslo stādījumus, kuri ir mulčēti ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu.

Parasti tipiskā dārza augsnē rozes mēslo trīs četras reizes sezonā. Pavasarī rozēm visbiežāk trūkst slāpeklis, jo nitrāti rudenī un ziemā no augsnes izskalojas, augšanas laikā mēslo ar komplekso mēslojumu, kas satur slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementus (ir speciāls mēslojums rozēm).

Pirmo mēslojumu veic pēc rožu atsegšanas un apgriešanas – mēslo ar slāpekli (N) saturošu mēslojumu, piemēram, amonija nitrātu (deva 30–40 g/m²). Apmēram pēc divām trim nedēļām mēslo ar komplekso mēslojumu NPK 10:10:20 (deva 30–40 g/m²). Ziedpumpuru veidošanās laikā mēslo caur lapām ar kalcija nitrātu (deva 25 g/10 l ūdens). Pēc ziedēšanas mēslo ar komplekso mēslojumu, lai veicinātu atkārtotu ziedēšanu. Augusta beigās mēslošanu pārtrauc.

Ja dārzā nelieto minerālmēslus, tad var izmantot organisko mēslojumu, piemēram, kūtsmēslus, kompostu, arī nātru izvilkumu. Augšanas laikā tie jālieto atšķaidīti ar ūdeni, lai tīrā veidā neapdedzinātu augu saknes vai lapas un laista uz augsnes, skaidro dārzkopības speciāliste.