Vīnogu ķekari dārzā: vietas izraudzīšana un stādīšana

Maldīgs ir uzskats, ka pie mums augušās vīnogas nav baudāmas. Ja arī tā gadījies, tad nav paveicies ar piemērotāko šķirni, jo patiesībā mūsu platuma grādos vīnogas ir pat aromātiskākas un satur daudz vairāk vitamīnu un aminoskābju, nekā dienvidos audzētās. Tāpēc vien ir vērts apsvērt domu par vīnogu audzēšanu piemājas dārzā, lai sulīgās ogas ķekaros varētu baudīt uz nebēdu. Vairāk par šķirnēm, ko audzēt Latvijā, lasi šeit.

Lai arī ir šķirnes, kas pielāgotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, jāņem vērā, ka vīnogas ir un paliek siltumu mīlošs augs, tāpēc visa pamatā tās var audzēt tad, ja ir saulaina, silta vieta, ko apspīd saule vismaz sešas stundas dienā – tā par savu pieredzi raksta Jana Drēviņa, kas ar vīnogu audzēšanu nodarbojas jau vairāk kā 20 gadus. Vēl pie pamatnoteikumiem būtiski ievērot, lai izraudzītā vieta būtu pasargāta no ziemeļu vējiem. Pieredzējusī vīnogu audzētāja skaidro, ka būtiski arī izraudzīties tādu vietu, kas neatrodas uz āderes, bet ir novirzīta kaut pusmetru no āderes punkta. Vēl būtisks priekšnoteikums ir gruntsūdens līmenis – tam sniedzoties augstāk par metru, izvēlētā vieta jāpaaugstina, lai no gruntsūdeņiem brīvā vieta sasniegtu metru. Atkarībā no šķirnes jāzina, kāda augsne augam nepieciešama – skābāka vai sārmaināka, tāpēc par to noteikti pirms tam pārliecinies tur, kur iegādāts stāds.

Kas attiecas uz augsni, vīnogām vajadzīga gaisu un ūdens caurlaidīga, irdena un barības vielām bagāta augsne. Ja gadījumā augsne ir smaga, smilšaina vai neauglīga, tā noteikti jāuzlabo ar trūdzemi, kompostu vai humusu (slieku zemi), bet tikpat labi var līdzēt kūtsmēsli un purva kūdra. Vēl kas svarīgi – vēlamais auglīgās augsnes slāņa dziļums ir viens metrs. Ideālā gadījumā vieta, kur stādīs vīnogas, jāuzlabo jau vairākus mēnešus iepriekš, jo šis augsnes slānis sēdīsies un pieblīvēsies. Ja šis posms palaists garām, augsni nebūs par vēlu uzlabot arī pirms stādīšanas. Tādā gadījumā dienu pirms stādīšanas bedri piepilda ar trūdvielām bagātu, auglīgu augsni, maisījumu pieblietē un salej, lai tā augsne nosēžas. Nākamajā dienā izrok bedri un stāda sarūpēto vīnogkoku.

Ieteicams vīnogas stādīt agrā pavasarī, kad vēl nav plaukuši pumpuri. Ja nu pumpuri jau pavērušies un zaļās lapiņas vai žilbina acis, stādīšanu ieteicams atlikt uz laiku, kad pagājušas pavasara salnas, citādi stāds var neatgriezeniski ciest. Audzētāja aprīlī un maijā iegādātos stādus, kas jau saplaukuši, iesaka audzēt siltumnīcā vai mājās uz kādas saulainas palodzes un dārzā izstādīt tikai pēc salnām. Konteinerstādus var stādīt līdz pat rudenim, taču jo ātrāk to iestādīsi, jo labāk iesakņosies un vieglāk pārcietīs pirmo ziemu.

Ja esi izraudzījies vietu pie ēkas sienas, ņem vērā, ka to nevajadzētu stādīt ne tuvāk par 40 cm no pamatiem un 1,5-2 m citu no citas. Dārzā vīnogas jāstāda rindās, orientētas ziemeļu-dienvidu virzienā. Stādīšanas brīdī jānodrošinās arī ar atbalsta sistēmu, un to var veidot no mietiem, drātīm, koka stabiem vai metāla caurulēm.

Stādīšanas vieta jāizrok vismaz 50 cm dziļa un tikpat plata. Apdobi pēc stādīšanas apber ar purva kūdras kārtu, lai saglabātu vienmērīgu mitruma līmeni un aizkavētu nezāļu augšanu.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Janas Drēviņas grāmatas ''Vīnogas Latvijā'' (Jumava, 2016).