Foto: Privātais arhīvs
"Mēs viņus saucam par "bērniem" un ik dienu izjūtam abpusēju ģimenisku mīlestību," saka vizāžiste Anita Virbule, kura kopā ar dzīvesbiedru rūpējas par diviem kaķīšiem, Pupu un Puiku. Abi mīluļi savulaik atrasti, kā Anita teic, "pusdzīvi mētājamies uz ielas", taču tas nav kavējis viņu uzņemties rūpes par dzīvnieciņiem un gādāt, lai šiem kaķīšiem nekas netrūktu. "MansDraugs" Anita atklāj, kā ieraudzījusi abus kaķīšus, kā viņus iepazīstinājusi un kā aizrit ikdiena, kad mājoklī cilvēku pacietīgi gaida divi peļu junkuriņi. Turpinājumā Anitas sirsnīgais stāsts.

Puika un Pupa dzīvo mūsu mājās jau vairāk nekā gadu, abi ir nepilnus divus gadus veci un nenoliedzami ir kļuvuši par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem. Puika pie mums nonāca pirmais – iepriekšējā kaķenīte Panda ar mums dzīvoja jau trīs gadus un sapratām, ka esam gatavi dot mājas vēl vienam kaķu bērnam, kā arī sagādāt Pandiņai pastāvīgi mājās esošu kompāniju. Puika pie mums ieradās kā uz pagaidu mājām – viņš bija klīnikas būrītī dzīvojošs kaķēns, kurš pusdzīvs atrasts, "mētājamies" uz ielas. Nolēmām nodrošināt šim kaķu puikam pagaidu mājas un vērot, kā viņi ar mūsu Pandiņu atradīs kopīgu valodu. Pirms tam izpētījusi visu informāciju par to, kā saradināt divus svešus kaķus, zināju, ka viņus nedrīkst vienkārši nolikt vienu otram pretī un cerēt, ka sadraudzēsies. Tas bija vismaz nedēļu garš, diezgan intensīvs darbs, pēc kura priecīgi varējām atzīt, ka abi kaķi ir uz pareizā ceļa savstarpējas sapratnes virzienā. Puika bija ļoti draudzīgs un zinātkārs, Pandiņa – lai arī ieturēta un piesardzīga, tomēr pamazām sāka mazo uzņemt kā draugu un kompanjonu.

Foto: Privātais arhīvs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!