Pārbūve dzīvoklī: kas jāzina pirms remonta uzsākšanas  (1)

Vaicājot, kā rīkoties, ja pēc dzīvokļa iegādes konstatēts, ka pārbūves darbi nav saskaņoti ar Rīgas pilsētas būvvaldi, iestādes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka skaidro, ka tāda situācija, kad iedzīvotājs ir iegādājies īpašumu, iepriekš nepārliecinoties par tā tehnisko stāvokli un iepriekš veiktās būvniecības tiesiskumu, pat nedrīkstētu būt. ''Piemēram, pirms autotransporta iegādes, pircējs pārliecinās par tā tehnisko stāvokli. Identiski būtu jārīkojas arī pirms nekustamā īpašuma iegādes, jo tikai tā iespējams saprast, vai nekustamā īpašuma vērtība ir atbilstoša piedāvātajai, vai ēka nav avārijas vai pirms avārijas stāvoklī, vai dzīvoklī nav veikta nesaskaņota būvniecība (kas būs apgrūtinājums jaunajam īpašniekam), un vai fiksētas patvaļīgās būvniecības dēļ, ekspluatācijā nenodotas pārbūves nekustamajam īpašumam nav piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis līdz pat pieckāršam apmēram.

Lai vai cik sarežģīts un apgrūtinošs varētu šķist šis saskaņošanas process, nevajadzētu nedz to ignorēt pašiem mājokli pārbūvējot, nedz arī nepainteresēties, kad tiek iegādāts jauns īpašums.

Vienīgie gadījumi, kad remonta darbu veikšana dzīvoklī būvvaldē nav jāsaskaņo ir, ja tiek veikts kosmētiskais remonts, nemainot telpu lietošanas veidu, nemainot telpu plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas un skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem.

Tāpat Būvvaldē iesniedzama Apliecinājuma karte gadījumos, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas. Piemēram, ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, apvienojot tualeti ar vannasistabu vai viesistabu ar virtuvi.

Būvprojekts un būvatļauja nepieciešama, ja pārbūves (kapitālā remonta) laikā tiek skartas nesošās konstrukcijas vai elementi, kurus, lai atjaunotu būvi, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, jeb tie atrodas koplietošanas telpās. Piemēram, ja būvniecības laikā paredzēta durvju ailas izbūve nesošajā sienā vai koplietošanas inženierkomunikāciju pārbūve, vai citi mērķtiecīgi funkcionāli un tehniski uzlabojumi (piemēram, lodžijas pievienošana dzīvoklim), tad nepieciešamas būvvaldē iesniegt:

Būvvalde paskaidro, ka ikviens gadījums ir jāvērtē individuāli. Jāvērtē, kurā gadījumā, piemēram, virtuves un viesistabas apvienošana ir iespējama vienkāršotā kārtībā, kurā izstrādājot būvprojektu, jo tiek skartas nesošās sienas (lai noteiktu, kuras ir nesošās sienas, nepieciešams iepazīties ar aktuālo inventarizācijas lietu vai pieaicināt sertificētu būvinženieri). Vai paredzēts pārvietot santehnikas mezglus, ja paredzēts, tad kur, kurā gadījumā nepieciešams saskaņojums ar pārējiem ēkas iedzīvotājiem, ar cik procentiem, kādi darbi paredzēti – varbūt to veikšanu iespējams saskaņo ar vairākām vienkāršotās procedūras atļaujām un būvprojekts nav nepieciešams, kuras grupas ēka tā ir u.tml..

Būvvalde uzsver, ka šobrīd spēkā esošais būvniecības procesa regulējums paredz, ka ieceres ierosinātājs (iedzīvotājs) pats šādu dokumentāciju bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt, un bez sertificēta speciālista parakstiem Būvvaldē iesniegt. Līdz ar to ieceres ierosinātājam primāri ir jāvēršas pie neatkarīga sertificēta projektētāja, kurš, izvērtējot paredzētās darbības un konkrēto situāciju dabā, paskaidros kāda dokumentācija ir nepieciešama un šo dokumentāciju izstrādās.

Ar ēku būvnoteikumiem plašāk var iepazīties šeit.