Ornitologs un pūču pētnieks Andris Avotiņš "MansDraugs" atklāja: "Tas bija ļoti rets, skaists, ārkārtīgi emocionāls notikums. Vislielākais paldies cilvēkiem, kuri ziņoja un kuri mūs, svešiniekus, ielaida savā mājā, uzaicināja bēniņos un pa atvērtu jumta logu ļāva baudīt šo neaprakstāmo notikumu."
Lūgts raksturot interesanto notikumu 5. aprīļa dienā Mārupē, ornitologs Avotiņš teica: "Kāda dāma Mārupē savā pagalmā pie putnu barotavas nofotografējusi pūci. Protams, šāds notikums deviņos no rīta jebkuram būtu interesants. Viņa pārsūtījusi šo fotogrāfiju Gatim Eriņam, kurš putnu sugu identificējis kā apodziņu. Lai pārliecinātos par to, viņš fotogrāfiju pārsūtīja pūču pētniekam Gaidim Grandānam, kurš to identificēja kā neticamo mājas apogu." Viņš piebilda, ka atklājumam sekojis milzīgs satraukums, taču dzīvē skatīt reto putnu devušies ļoti daudzi viņa kolēģi: "Es vakar strādāju, bet kolēģi devās uz Mārupi un visu dienu meklēja putnu, diemžēl nesekmīgi, kas nav nekas pārsteidzošs. Pūcei vajag dobumus, ēkas, kurās noslēpties, šķirbas, kuras bija pietiekoši. Pūce kā jau pūce aktīva ir dienas tumšākajā laikā. Saulītei gandrīz skaroties pie horizonta, uz vienas mājas jumta ieraudzījām šo putnu. Tam ir pūces siluets, bet ļoti raksturīga stāja. Bijām izretojušies pa apkārtni cerībā, ka putns no kaut kurienes izlīdīs, un tas notika."
Jautāts, kāpēc mājas apogs (Athene noctua) novērots tik tuvu cilvēkam, privātmāju rajonā, ornitologs Avotiņš teica, ka šīs sugas īpatnība ir tā, ka putniem nepieciešami dobumi vai nišas ēkās, kurās ligzdot. Tāpēc mājas un cita celtnes tam ir īpaši piemērotas.
Putnu vērotājs un fotogrāfs Pēteris Daknis, kurš arī nofotografējis mājas apogu Mārupē, "MansDraugs" atklāja, ka priecīgajā notikumā iesaistījies brīdī, kad putniņš jau izlidojis no slēptuves un kad apogs sēdējis uz skursteņa.
"Pirms 1986. gada mājas apogs bija plaši izplatīts ligzdotājs, varbūt ne tik biežs kā stārķis, taču nebija arī retums. Šobrīd suga Latvijā praktiski nav sastopama, un putnu populācija samazinās arī kopumā, lai arī tā nav nosaukta kā apdraudēta suga," stāstīja Daknis. Ornitologs Avotiņš minēja, ka 1993. gadā bijis viens novērojums, kas diemžēl nav pilnībā dokumentēts.
"Latvijas putnu vērotāju kultūra ir ārkārtīgi neliela, mūsu ir maz, un daudzi no mums vakar bija Mārupē," sarunas beigās par interesanto novērojumu priecājās pūču pētnieks Avotiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
