Suņa–pavadoņa apmācība sākas jau kucēna vecumā, vēstīts servisa suņu biedrības "Teodors" mājaslapā. Pēc testēšanas kucēns divu mēnešu vecumā nonāk audžuģimenē, kura veic kucēna socializāciju un apmācību apmēram viena gada garumā. Pēc tam jaunajam sunim tiek veikta veterinārmedicīniskā izmeklēšana, lai noteiktu tā veselības stāvokli. Ja viss ir kārtībā, jaunais suns aptuveni gada vecumā nonāk pie trenera, kurš veic tālāko suņa paklausības un speciālo apmācību ar pozitīvo metodi. Apmācības ilgums ir no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja izrādās, ka izaudzinātais suns veselības vai citu apstākļu dēļ ir nederīgs apmācībai, tad biedrība tam sameklē piemērotus saimniekus.
Pēc apmācībām sunim-pavadonim tiek piemeklēts pareizais saimnieks, ar kuru suns labi saprotas. Uzsākot savas darba gaitas, vispirms iziet apmēram trīs līdz četru nedēļu garu apmācības kursu kopā ar neredzīgo vai vājredzīgo cilvēku. Suņu–pavadoņu izmantošanas praksē ir pieņemts, ka skola, kura veic suņa apmācību, ir atbildīga par konkrēto suni visu viņa mūžu. Tas nozīmē, ka ar konkrēto suni strādā ne tikai kursa ietvaros, bet pēc pirmā neredzīgā vai vājredzīgā cilvēka pieprasījuma un arī ikgadējos plānotajos pasākumos. Suņa slimības un/vai neredzīgā/vājredzīgā cilvēka slimības/atvaļinājuma gadījumā skola pārņem suņa aprūpi. Ja suns vairs nespēj pildīt savus pienākumus, apmēram deviņu gadu vecumā viņš nonāk atpakaļ skolas aprūpē. Skola sameklē sunim jaunus saimniekus vecumdienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
