Pēc garās ziemas guļas pamestās lapsu vai āpšu alās pamodušies ir jenotsuņi. Tāpēc sestdien, 29. aprīlī Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu uz Noslēpumainā jenotsuņa dienu Līgatnes dabas takās, kur sanākušos sagaidīs trīs dabas taku jenotsuņi Jēcis, Pēcis un Pūks, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Pulksten 12 visiem interesentiem būs iespēja doties gida pavadībā dzīvnieku vērošanas pārgājienā pa dabas takām. Savukārt no pulksten 12 līdz 16 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā Dabas izglītības centrā "Pauguri" interesentiem būs iespēja izzināt jenotsuņu noslēpumaino dzīvesveidu, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Savvaļas dzīvnieku kopēja Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes jenotsuņiem.
"Līgatnes dabas takās mīt trīs jenotsuņi – brāļi Jēcis, Pēcis un Pūks. Šajā pavasarī visi trīs brāļi svinēs septiņu gadu jubileju. Viņi šeit ieradās trīs mēnešu vecumā no Burtnieku puses, kur tie bija atrasti pie izvandītas jenotsuņu alas. Visi brāļi pēc izskata ir līdzīgi, labprāt turas kopā un savā starpā gandrīz nestrīdas. Pēc raksturiem gan brālīši ir atšķirīgi, un to vislabāk var pamanīt reizēs, kad jenotsuņus vēlas apskatīt veterinārārsts. Šādos briesmu gadījumos Pūks mēdz šņākt, rūkt, rādīt zobus un mēģina iekost. Jēcis un Pēcis labprātāk izliekas par beigtiem, pirms tam gan mēģinot dabas taku darbiniekus aizbiedēt ar smaku," stāsta DAP Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
"Līgatnes dabas taku jenotsuņi ir diezgan noslēpumaini dzīvnieki, jo ar darbiniekiem īpaši draudzēties nevēlas – barošanas laikā parasti nenāk pēc kārumiem un arī uz aicinājumiem neatsaucas. Jenotsuņi ir vienīgie Līgatnes dabas taku iemītnieki, par kuriem nekad nevar skaidri zināt, kad tie iznāks no savām atpūtas vietām un ļaus apmeklētājiem priecāties par savu glīto izskatu. Tomēr siltas, saulainas pēcpusdienas Jēcim, Pēcim un Pūkam ļoti patīk, un bieži tie redzami visi trīs rindā sēžot un vērojot apmeklētājus, kas atnākuši ciemos," teic vadītāja. Tiek prognozēts, ka vislabākais laiks šo noslēpumaino zvēriņu apskatei būs no pulksten 13 līdz 14.
Latvijā jenotsuņi sastopami jau teju 70 gadus. Pirmie no tiem ieklīda 1943. gadā no Krievijas, savukārt 1948. gadā Latvijā apzināti tika ievesti 35 šīs sugas īpatņi, lai papildinātu medījamo dzīvnieku sugu skaitu. Jenotsuņi šeit ir labi iedzīvojušies un pašlaik Latvijā sastopami gandrīz 40 tūkstoši šīs sugas pārstāvju.
Interesanti fakti par jenotsuņiem:
- Jenotsuns ir augumā mazākais suņu dzimtas dzīvnieks Latvijā.
- Jenotsunim labi attīstīta oža, bet dzirde un redze ir salīdzinoši vāja.
- Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties, bet, ja nevar noslēpties, mēdz palaist smaku un izlikties par beigtu.
- Jenotsuni bieži jauc ar Ziemeļamerikas dzīvnieku jenotu, jo abiem ir līdzīgs sejas "krāsojums".
- Jenotsuns ir neizvēlīgs visēdājs – pārtiek no visa, ko var atrast: augiem, ogām, rāpuļiem un abiniekiem, sīkiem grauzējiem, olām un putnu mazuļiem, tomēr pats nav aktīvs mednieks, medījumam pakaļ nedzenas.
- Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas snaudā (parasti no oktobra beigām līdz martam).
- Pieauguši jenotsuņi parasti ziemo divatā, pārī – tēviņš un mātīte, bet jauni dzīvnieki ziemo vienatnē vai vairāki kopā.
- Jenotsuņi ir monogāmi – pāri izveido uz visu mūžu!
- Jenotsuņiem mazuļi dzimst pavasarī, no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam.
- Tēviņš palīdz mātītei audzināt kucēnus, pienesot barību iesākumā mātītei un vēlāk visai ģimenei.
- Jenotsuņi nemēdz riet. Tie rūc, kad ir nobijušies vai dusmīgi, bet saziņai vienam ar otru izmanto dažādas skaņas, kas izklausās pēc klaigāšanas, svilpšanas vai smilkstēšanas.
- Svarīga loma saziņai vienam ar otru ir tualetes – noteiktas vietas, kur dzīvnieki nokārtojas.
- Jenotsuns jeb Tanuki ir nozīmīgs tēls japāņu folklorā. To parasti attēlo kā dzīvespriecīgu, nebēdnīgu dzīvnieciņu ar apaļu vēderiņu un muļķīgu sejas izteiksmi, kas vairo labklājību un nes laimi.
- Pastāv aizdomas, ka kopā ar jenotsuņiem Latvijā ir ievazātas arī encefalīta vīrusa nēsātājas ērces.
- Jenotsuņa zinātniskais vārds ir atvasināts no grieķu valodas, "nycto" nozīmē "nakts", "ereutes" nozīmē "klejotājs" (nakts klejotājs).
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
