Kompostkaudze, kur pārtikas un dārza atkritumi pārtop auglīgā "melnajā zeltā", sen vairs nav tikai lauku sētas iezīme. Komposts piemājas dārziņā, uz balkona vai pat virtuvē visā pasaulē ir zaļās modes aktuāla tendence, jo palīdz taupīt resursus un saudzēt vidi.
Mūsdienīgi pilsētnieki savus mini kompostus aprūpē gluži kā zelta zivtiņas akvārijā. Kompostēšanas slavenību vidū ir aktrise Džūlija Robertsa, TV zvaigzne Ofra Vinfrija, ASV eksprezidents Baraks Obama, supermodele Keita Mosa un daudzi citi. Lai kompostētu, nav jabūt slavenam un to tiešām var darīt arī pilsētas dzīvoklī. Kā ierīkot komposta stūrīti savā virtuvē, stāsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ''Ragn-Sells'' vadības pārstāve Inese Letinska.
Soli pa solim komposta izveidē
Sarūpē lielu trauku. Derēs jebkurš plastmasas spainis, tvertne vai konteiners ar vāku – galvenais, lai ir gana ietilpīgs. Ja vietas ir vairāk, ir pieliekamais vai balkons, vari sagādāt divus traukus – vienā komposts gatavosies, otru lietosi ikdienā.
Trauka sānos dažādos līmeņos izurb caurumus – tie kalpos gaisa piekļuvei. Trauka dibenu izklāj ar melnzemes kārtu – derēs veikalā iegādājams kūdras substrāts vai vienkārši augsne no lauka.
Liec traukā virtuves atkritumus – augļu un dārzeņu mizas, olu čaumalas, kafijas, tējas biezumus, papīra filtrus, mitru sasmalcinātu papīru, salvetes u.c. pārpalikumus. Kompostēšanai neder gaļa, zivis un piena produkti, kauli, eļļainas ēdiena atliekas, jo tie sadaloties rada smaku un veicina baktēriju vairošanos.
Trauka saturu ik pa laikam papildini ar sausām organiskajām vielām. Derēs no balkona vai pagalmā saslaucītās sausās lapas, zāģu skaidas, sausa kūdra u.c. Tas uzsūks lieko mitrumu un novērsīs nepatīkamo aromātu.
Ik pēc pāris dienām komposta saturu apmaisi, lai nodrošinātu gaisa piekļuvi. Ja trūkst mitruma, aplaisti.
2-3 mēnešu laikā, nodrošinot pietiekamu mitruma, gaisa un organisko vielu līdzsvaru, tvertnē sāks veidoties komposts. Ar iegūto augsni vari lieliski pabarot balkona puķes un istabas augus. Vai uzdāvināt to kādam dārza īpašniekam, palīdzot izaudzēt veselīgus, no ķīmijas brīvus zaļumus un dārzeņus.
Gatavā komposta tekstūra atkarīga no izmantotajiem materiāliem un sadalīšanās ilguma – no mitri dubļainas līdz graudainai, gluži kā īsta augsne.
Lai izmantotu savu ražojumu, ar lāpstiņu izcel gatavo kompostu no trauka dibena, bet augšējo kārtu atstāj gatavoties. Ja komposts šķiet pārāk mitrs un ož, pirms lietošanas to samaisi ar augsni.
Interesanti!
Daudzās Eiropas valstīs jau ir noteikts aizliegums bioloģiski noārdāmos atkritumus apglabāt poligonos kopā ar citiem atkritumiem. Tas ir tāpēc, ka izgāztuvē, aprakti zemē, bioloģiskie atkritumi rada videi kaitīgas izplūdes gāzes.
Kaut gan normatīvie akti paredz, ka arī Latvijā jau līdz 2015. gadam pašvaldībām bija jāievieš dalīta atkritumu vākšana, atsevišķi rodot iespēju kompostēt pārtikas un citus bioloģiskos atkritumus, praksē tas joprojām nenotiek. Tāpēc, kamēr bioatkritumu konteinerus pie mājokļiem Latvijā vēl tikai gaidām, atbalsti zaļu dzīveveidu un izmēģini savu kompostu ierīkot pats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
