Labāk nekā ēšana: trīs darbības, kuras iecienījis teju katrs kaķis  (1)

Lai arī gribētos domāt, ka kaķi ir paredzami un viegli saprotami, tā nebūt nav. Vai zini, kāpēc kaķi baidās no gurķiem, kas aizlikti viņiem aiz muguras? Kāpēc kaķi dzīves beigās aiziet no mājām? Un kāpēc kaķi mērķtiecīgi vēlas nogrūst lietas no galda? Šķiet, dzīve ar peļu junkuru allaž ir noslēpumiem vīta un aizraujoša, jo četrkājaino draugu nemaz nav tik vienkārši "atšifrēt".

Taču turpinājumā vari iepazīties ar dažām darbībām, kurās piedalīties tieksies vai katrs kaķītis. Daudzi mīluļu saimnieki noteikti piekrītoši mās ar galvu un atcerēsies reizi, kad paša mājdzīvnieks, piemēram, bez vilcināšanās iekāpis kartona kastē vai cītīgi sekojis saimniekam līdzi ik uz soļa.

Kaķi ir vieni no lielākajām guļavām. Mīluļi miegā pavada gan nakti, gan arī lielu daļu dienas, turklāt "Cattime" pat vēstīts, ka peļu junkuriņi var nogulēt ne tikai no 12 līdz 16 stundām dienā, bet pat veselas 20 stundas.

Mīlulis noteikti izmantos ikvienu izdevību pagulšņāt un nosnausties. Tas var būt radiators ziemā, kas tā vien aicina kaķīti uzkāpt uz siltās virsmas, izstiepties radiatora garumā un sildīt sevi, vienlaikus nododoties laiskai atpūtai. Savukārt pavasarī un vasarā kaķus bieži vien var redzēt, tajā vietā mājoklī, kur iespīd saulīte un uz grīdas vai paklāja izveidojies gaišāks pleķītis. Tur, ļoti ticams, būs nogūlies uzticamais draugs, baudīdams siltumu un patīkamo laiku. Tā vien neticas, ka kaķi grib izmantot ikkatru iespēju sasildīties, jo daudziem kaķiem ir gana biezs kažociņš, kas dzīvnieciņu pasargā no stindzinoša sala!

Bet, rūpīgāk padomājot, kaķu ilgstošajai gulēšanai var atrast arī pamatojumu. Vai tad tu, saimniek, pārnākdams mājās, stundām ilgi spēlējies ar savu mājdzīvnieku? Domājams, ka lielākā daļa uz šo jautājumu atbildēs noraidoši. Daži desmiti minūšu, kas aizvadīti aktīvās spēlēs, mētājot bumbiņu vai ķerot kādu rotaļlietu, iesietu striķītī, nogurdinās mājdzīvnieku un radīs kaķim sajūtu, ka atpūta un snauda būs tieši laikā.

Taču mēdz būt arī tādi kaķi, kuri aši reaģē uz katru saimnieka kustību un rātni seko cilvēkam, kā arī dzird, kad saimnieks atver ēdiena paciņu, un steidzas uz virtuvi. Tāpēc vien ir interesanti vērot un pārrunāt, kā katrs kaķis reaģē uz dažādiem ārējiem kairinātājiem. Kas vienu uzmodinās no miega, tas otram šķitīs mazsvarīgs un nevērtīgs, lai mostos no saldā miega.

Plašāk par to, kāpēc kaķiem patīk gulēt neparastās vietās, lasiet šeit. Murrātājus bieži vien var sastapt ne tikai ierastā vietā, piemēram, gultā vai dīvāna stūrī, bet arī plauktā pie palagiem, uz grāmatu kaudzes vai citur, kur gulēšana var nešķist pārāk ērta.

Šī auga smarža kaķus padara teju vai trakus. Daudzi mājas mīluļi, nonākuši saskarē ar baldriānu, var kļūt nedaudz miegaini, uzvesties netipiski sev (vismaz ne tā, kā saimnieks kaķi ir pieradis redzēt). Murrātāji baldriānu var palaizīt, pat mēģināt pagrauzt, un tad ātri vien var novērot izmaiņas kaķa uzvedībā. Šis augs ir īsts kaķu magnēts, jo kaķi vairumā gadījumu nekļūdīgi uzmin, ka saimnieka rokās ir kaut kas interesants un vilinošs.

Taču nav vis tā, ka baldriāns piesaistīs ikkatru mājas mīluli. Piemēram, pat tad, ja kaķis nonāk saskarē ar baldriānu, maģiskais augs var neatstāt nekādu iespaidu, un mīlulis pret to var izturēties vienaldzīgi, neizrādot nekādu interesi.

Veterinārārsts Ginters Cepurītis "MansDraugs" jau iepriekš atklāja, ka baldriāns ir dabīgais nomierinātājs, kurš, uzņemts lielā daudzumā, var kaķī radīt eiforiju, taču pamatā baldriāns veicina labsajūtu un miegainību. Turklāt baldriāns tiek ieteikts kā nomierinošs līdzeklis, ja kaķis tiek pakļauts dažādām stresa situācijām (piemēram, trokšņiem, dzīvesvietas maiņai). Tā kā ikdienā kaķim nevajadzētu būt brīvai saskarei ar baldriānu, tad pārsvarā spēles ar baldriānu un kaķiem ir vien saimnieku izklaide, teica veterinārārsts. Plašāku viņa viedokli var lasīt šeit.

Lai arī veterinārārsts apgalvoja, ka praksē nav novērots kaķis, kurš būtu izteikti cietis no pārlieku liela baldriāna daudzuma, tomēr nevajadzētu bieži aizrauties ar šādām izklaidēm. Jāpatur prātā, ka baldriāns tiek izmantots kā nomierinošs līdzeklis, ko izmanto mērķtiecīgi kādas problēmas risināšanai, nevis garlaicības un intereses dēļ.

Šķiet, atvērtās kastes fenomens nebūs svešs daudziem jo daudziem kaķu saimniekiem. Kurš gan nezina to brīdi, kad istabas vidū stāv tukša kartona kaste, bet tai garām iet kaķis? Atliek vien piefiksēt, cik sekundes paies, līdz kaķis jau būs iekāpis kastē un centīsies tajā apsēsties vai pat apgulties.

Tiesa, šim fenomenam nav nepārprotama un skaidra tulkojuma. Jau iepriekš "MansDraugs" vēstīts, ka, iespējams, kaķi kasti asociē ar tādu kā drošības "saliņu" un vietu, kas viņus kaut kādā mērā pasargā no apkārtējās pasaules. Taču cits skaidrojums vēsta, ka kaķiem kaste varētu patikt sava veida siltuma dēļ, proti, kad mīlulis apguļas kastē, viņa ķermenim tik viegli netiek klāt aukstums, jo kaste aukstās gaisa plūsmas izolē. Līdz ar to kaķim ir patīkamāka un omulīgāka gulēšana.

Taču ir ne mazums piemēru, kas rāda, ka racionāla izskaidrojuma kaķu patikai pret kastēm varētu arī nebūt. Piemēram, šajā video var aplūkot, kā runcis spītīgi cenšas ietilpt mazās kastītēs. Lai arī ir acīmredzams, ka kaķim tajās neiekāpt, dzīvnieciņš cenšas pierādīt savu. Arī savās mājās var veikt pavisam nekaitīgu eksperimentu, atverot kādu tukšu kurpju kasti un gaidot, vai mājas mīlulis tajā iekāps. Nevar garantēt, ka katrs mājdzīvnieks pievērsīs tai uzmanību, taču, ja kaķis gluži vai bez iemesla izmantos iespēju kastē pagulēt, tas tikai apstiprinās, ka kaķa izvēles ne vienmēr var izskaidrot.

Starp citu, pavisam nesen sociālos tīklus savirmoja kāds īpatnējs eksperiments ar kaķiem un uz grīdas uzlīmētu kvadrātu. Par to plašāk var lasīt šeit.