Vai dusmīgi? Divi līdzīgi kaķi, kuru izskatu ievēros ikviens

Iespējams, Persijas kaķis par savu jaunāko radinieku ir daudz zināmāks. Un ne velti, jo Persijas kaķis ir ne tikai viens no populārākajiem, bet arī senākajiem kaķiem pasaulē, vēstīts Temzinas Pikerelas grāmatā "Kaķa grācija. Ilustrēta vēsture". Šiem mīluļiem ir tik izteiksmīgs izskats, ka to ir grūti noturēt par citu peļu junkuru.

Pikerela grāmatā raksta, ka Persijas kaķa izskats rada masīva dzīvnieka iespaidu. Galviņa ir apaļa, un raksturīgais deguns ir īss, nedaudz saraukts, kas arī rada neatkārtojamo kaķa izskata "odziņu". To paspilgtina lielas, apaļas acis un kopumā mīlīga, neparasta sejas izteiksme.

Šīs šķirnes kaķu spalva parasti ir gara un bieza, turklāt tā ap kaķa kaklu var veidot tādu kā apkakli jeb krēpes. Spalva var būt dažādās krāsās, Persijas kaķim nav viena raksturīgā kažociņa krāsojuma. Tas var būt gan pavisam raibs, gan arī galvenokārt vienkrāsains.

Persijas kaķu izcelsmes valsts jau ir minēta šķirnes nosaukumā. Lai arī pavisam precīzu ziņu par šīs kaķu šķirnes izcelsmi diemžēl nav, pastāv uzskats, ka Persijas jeb mūsdienu Irānas teritorijā kaķi guvuši izteiksmīgo un garspalvaino kažociņu, savukārt citi apgalvo, ka tas noticis Krievijā. Pirmās rakstītās liecības rastas 16. un 17. gadsimta mijā, kad itāļu ceļotājs Pjetro della Valle savā ceļojumu žurnālā pieminējis gan Persijas, gan Turcijas Angoras kaķus. Turklāt ceļotāja fiksētie notikumi liecina, ka kaķi tolaik ieceļojuši arī Itālijā, bet vēlāk, līdz ar franču ceļotājiem, nonākuši Francijā, tālāk turpinot savu ceļu uz citām pasaules valstīm.

Pagājušā gadsimta sākumā ļaudis ievērojuši un iecienījuši kaķu šķietami dusmīgo purniņa izteiksmi, kas kļuva par gandrīz vai galveno faktoru šķirnes selekcijā, jo audzētāji vēlējās panākt vēl izteiksmīgākas grimases. Tiesa, skaistuma un īpatnējā izskata vārdā kaķi var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās. Piemēram, purniņa dēļ kaķiem var būt apgrūtināta elpošana.

Skaistie kaķi tiek dēvēti par kaķu pasaules karaļiem. Skaistais izskats kopā ar jaukajām rakstura īpašībām tiešām ļauj šo mīluli vērtēt ļoti augstu. Persieši ir ārkārtīgi uzticīgi, mīļi un ar patīkamu, maigu dabu. Šie kaķi gan var šķist arī flegmatiski un ļoti laiski, jo gulšņāšana viņiem nudien nav sveša. Taču kaķi nesmādē arī aktivitātes, kurās ar aizrautību piedalās.

Pretēji "lielajam brālim" persietim, īsspalvainais eksots radies salīdzinoši nesen, 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Sapārojot Amerikas īsspalvainos kaķus ar persiešiem, audzētāji vēlējās panākt Persijas kaķim raksturīgas izskata pazīmes. Taču rezultāts viņus nav apmierinājis, jo īsspalvainie kaķi sākuši arvien vairāk līdzināties Persijas kaķim. Ar laiku nolemts radušos hibrīdkaķus atzīt kā jaunu, atsevišķu kaķu šķirni, tādējādi radot īsspalvaino eksotu.

Kamēr Persijas kaķa spalva ir gara un bieza, eksotam tā ir krietni īsāka, un spalva var būt dažādās krāsās. Līdzīgi kā persietim, arī eksotam ir izteiksmīgais un sarauktais deguntiņš, lielās actiņas, apaļās ķermeņa formas un vizuāli masīva kaķa iespaids.

Nebūs melots, ja tiks teikts, ka eksots tas pats Persijas kaķis vien ir, taču abus vienu no otra šķir tieši spalvas garums. Tiek pat vēstīts, ka abu šķirņu standarti ir gaužām līdzīgi, izņemot, protams, apmatojuma parametrus.

Lai arī vizuāli kaķis var šķist diezgan nelaimīgs un pat dusmīgs, tā gan nav, jo peļu junkuriņš ir ārkārtīgi mīļš, pakļaujas saimniekam un arī raksturā ir maigs. Ja mājoklī tiek rīkotas aktivitātes, kaķis daudzkārt vēlēsies tajās iesaistīties, jo nav pārāk slinks uz spēlēšanos. Miermīlīgās dabas un interesantā izskata dēļ eksots ir pievilcīgs mājdzīvnieks, kas vienaldzīgu neatstās nevienu cilvēku.

Tiek vēstīts, ka šie kaķi arī nav pārāk skaļi mājdzīvnieki, un, ja nāksies ņaudēt, mīluļi to darīs klusi un teju vai nemanāmi. Taču, saprotams, var būt arī izņēmumi, kad kaķi ir krietni vokālāki un nebaidās izrādīt savas domas, ņaudot saimnieka klātbūtnē.

Plašāk par īsspalvainajiem eksotiem var lasīt šeit.

Savukārt pašmāju pieredzes stāstu par eksota Aresa audzināšanu var lasīt šeit.