Foto: Privātais arhīvs
Noskatoties kādu no filmām par skaistajiem dalmāciešiem, tā vien gribas pašam dzīvot līdzās plankumainajam mīlulim. Taču ne viss ir tik jauki kā filmās, jo līdz ar skaistajiem suņukiem rodas arī milzu atbildība un pienākumi, kas jāveic katram saimniekam. Par diviem dalmāciešu brālīšiem, Zigzigu un Sputņiku, rūpējas pašmāju režisors Papa Chi, kurš atklāj – pirmais gads ar suņiem ir "vāks", tas noteikti nav viegls, un arī ikdienā vismaz divas stundas jāvelta aktīvai pastaigai ar lielajiem draiskuļiem. Ko cilvēks par to saņem pretī? Lielu mīlestību un "skraidelīgus pleķus ar milzīgām dvēselēm", "MansDraugs" atklāj saimnieks Papa Chi.

Zigzigs un Sputņiks ir aptuveni pusotru gadu veci dalmāciešu brālīši, kurus viņu saimnieks Papa Chi iegādājies Igaunijā. "Tur dzīvo viņu vecāki – "dalmātisma" čempioni," viņš smej. Sākotnēji gan suņiem bijuši citi, kā Papa Chi saka, "smieklīgi Dubajas stila vārdi", līdzīgi "Superdaimond" un "Fenomenal King", taču nolemts abus mīluļus nosaukt pagājušā gadsimta 80. gados populārās grupas "Sigue Sigue Sputnik" vārdā. Grupas nosaukums izrunājams kā "Zigzig Sputņik", tāpēc abu melnbaltie draugi nosaukti tā.

Jautāts, vai suņi ir atšķirīgi, Papa Chi atbild apstiprinoši: "Jā, brāļi ļoti atšķiras. Zigzigs ir ļoti nosvērts, paklausīgs un pacietīgs, kas īsti nav raksturīgs tīņiem dalmāciešiem. Savukārt Sputņiks ir ūdenszāle – viņš ir absolūti uzvilcies un driftē pa dzīvi spolēdams. Sputņiks nevar nosēdēt uz vietas, tam visu laiku ir jābūt dinamikā."

"Vispār abi brāļi ir ļoti sirsnīgi un saulaini. Viņi kā kaķi trinās, glaužas gar kājām," atzīst skaisto suņu saimnieks, piebilstot, ka bez samīļošanās ikdienā ar dalmācieti neiztikt. "Viņi "nonstopā" ir jāsamīļo. Ja nesamīļosi, tad viņiem ir tik spilgti skumjš garastāvoklis, ka tu vienkārši sajutīsies vainīgs. Grāmatās gan teikts, ka viņi esot vieni no meistarīgākiem aktieriem suņu pasaulē. Nu... Tas viņiem sanāk ļoti dramaturģiski emocionāli."

Foto: Privātais arhīvs

Aktīvās un dzīvespriecīgās dabas dēļ var gadīties, ka augumā lielais, valdzinošais suns cilvēkam pretī skries smaidīdams! Papa Chi skaidro: "Dalmācieši smaida. Nezinātājs var sabīties, kāpēc tam nāk suns virsū rādīdams zobus, bet viņi reāli smaida no priekiem, ar šaurām, laimīgām actiņām un muti, savilktu kā cilvēkam."

Tā kā suns ir ļoti aktīvs un ne no tiem mazākajiem mājas mīluļiem, divu draiskuļu saimniekam saku – nezinātājs nodomātu, ka ar vienu suni jau ir gana, bet ar diviem... Un Papa Chi apstiprina manas aizdomas. "Jā, viņi īstenībā ir reāli lieli. Būtu zinājis, būtu vēl domājis, vai tādus vajag. Nav kā slavenajā multenē," teic saimnieks, minot multfilmu "101 dalmācietis". Taču, gluži kā filmā, arī reālajā dzīvē ar dalmācieti ikdiena noteikti nav garlaicīga un neieslīgst rutīnā: "Protams, pirmais gads ir "vāks". Divas hiperaktīvas, visur čurājošas piranjas, kas sagrauž un apčurā visu, kas tev dārgs – mēbeles, klavieres, cilvēkus, sienas, durvis un, ja iespundēsi tukšā telpā, tad sagrauzīs pat grīdu."

Par suņiem daudz var uzzināt, lasot šķirnes aprakstu, un to darījis arī Papa Chi, kurš uzzinājis – dalmāciešu misija ir būt par kariešu pavadoņiem. "Iedomājos, ka tas nozīmē tīri dekoratīvu funkciju. Bet – nē! Izrādījās, ka tie barā sargāja savu "biezo" saimnieku, skriedami pa priekšu un sakožot visu, kas varētu kaut cik viņu apdraudēt," viņš raksturo dalmāciešu vēsturisko nozīmi. Taču, lai arī mūsdienās karietes gan vairs nav jāpavada, suņi tomēr saglabājuši savu neatkarīgo un pat ietiepīgo raksturu. "No divu gadu vecuma dalmācieši ir visai nopietni suņi, kuri ar svešiem pat netaisās komunicēt. Esmu pamanījis, ka Zigzigs tēlo, ka nedzird, ja viņu uzrunā kāds ārpus ģimenes. Viņš vienkārši izteikti nerespektē. Viņi ir ļoti uzticīgi tikai savam saimniekam un viņa tuvākajiem," teic pusotru gadu veco brālīšu saimnieks.

Foto: Privātais arhīvs

Taču būšanu par kariešu pavadoņiem tomēr nedrīkst aizmirst. "Jāsaprot, ka viņiem ir ļoti daudz enerģijas, kura katru dienu ir jādedzina," tā Papa Chi. "Minimums divas stundas tam ir jādzīvojas pa plašu teritoriju, lai tas var izskrieties. Ja to nevar sunim garantēt, tad tas ir viennozīmīgs sadisms. No sirds lūdzu – neiegādājieties dalmācieti, ja jums nav šādas iespējas," strikti nosaka saimnieks. "Suns sajuks prātā."

Tā kā abi suņi ir ārkārtīgi skaisti un aktīvi, Zigziga un Sputņika ikdienā var ieskatīties ar "Instagram" profila starpniecību. Papa Chi stāsta, ka šo profilu izveidojusi "Sputņika pavēlniece" jeb saimniece: "Es viņu saprotu, jo tie brāļi ir tik skaisti, kā tādi dizaina objekti. Apbrīnas un padalīšanās vērti. Nekā savtīga un nekāda biznesa tur apakšā nav. Vienkārši smuki, skraidelīgi pleķi ar milzīgām dvēselēm un sirdīm." Saimnieks arī atzīst, ka fotogrāfijas ar skaistajiem suņiem var atrast arī viņa paša "Instagram" profilā, jo, kā teic Papa Chi, "grūti to nedarīt, viņi ir pasakaini".

Kā jau minēts, Papa Chi ir režisors, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka skaistie un apburošie dalmāciešu brāļi piedalās arī sava saimnieka projektos. Viņš smej: "Man ir blats suņu kastingā un scenāriju nodaļā. Es maksāju scenāristiem, lai tie iekļauj suņus stāstā. Korupcija atmaksājas un brāļi kļūst aizvien slavenāki." Tik tiešām, suņuki piedalījušies gan basketbola komandas "VEF Rīga" reklāmas rullītī, gan grupas "Carnival Youth" dziesmas videoklipā. Turklāt Papa Chi veidotais "VEF Rīga" reklāmas rullītis angļu valodā iekļuvis prestižā Ņujorkas festivālā "Clio awards" un ieguvis trešo vietu. Savus uzticamos draugus filmēšanas laukumā viņš raksturo kā profesionāļus: "Viņi zina, ka jāizskatās pēc dalmāciešiem un jāuzvedas gluži kā pēc dalmāciešu grāmatām. Viņi to izdara ar 100 procentu precizitāti."

Saprotams, daudzās filmas par dalmāciešiem tā vien raisa cilvēkam vēlmi uzņemties rūpes par melnbalto, plankumaino, skaisto sunīti. Jautāts, ar ko jārēķinās topošajam saimniekam, apdomājot iespēju ģimenē iekļaut dalmācieti, Papa Chi atgādina par jau minētajām ilgajām un aktīvajām pastaigām ik dienu vismaz divu stundu garumā, pretējā gadījumā būs grūti gan pašam sunītim, gan arī, protams, viņa saimniekam un ģimenes locekļiem.

Foto: Privātais arhīvs

"Zigzigs un Sputņiks ir izgājuši arī nopietnu suņu skolas kursu. Gluži kā armijā, tie tika uz mēnesi nodoti profesionāļu rokās un atgriezās noskūti, muskuļaini un patriotiski noskaņoti. Es uzskatu, ka tas ir svarīgi, lai viņi ir ļoti labi mācīti. Citādi tos nevarēs ņemt nekur līdzi un visi būs bezjēdzīgi nelaimīgi. Bet tas prasa daudz uzmanības. Un ļoti biežu darbu ar suni," apmācības nozīmi min Papa Chi. "Lai tu varētu dresēt suni, tav pašam ir jāiziet kurss. Taču citiem cilvēkiem tas var būt jau asinīs: māka komunicēt un vienoties ar savu draugu – suni. Varbūt."

Apmācību un spēju komunicēt ar savu dalmācieti divu žiperīgo suņu saimnieks min kā ļoti, ļoti svarīgu: "Dalmācietis ir kā petarde. Un labāk mācēt ar to rīkoties, lai viņa pati nesāk rīkoties pa savam prātam." Papa Chi gan min, ka pat salīdzinājums ar petardi nav gana atbilstošs: "Jāsaprot, ka dalmācietis ir baigi spēcīgs suns. Lūdzu, dzēsiet ārā stereotipu par "101 dalmācieti". Dalmācietis var būt kā ar krāsu nošļakstīts dobermanis – kategorisks un aukstasinīgs. Taču ZZ un Spū tādi nav, viņi peldās mīlestībā un cieņas mācībā."

"Es būtu laimīgs, ja man nevajadzētu nekādu suni. Lai man nebūtu šādas beznosacījumu mīlestības deficīta. Bet nu suns ir fenomenāls šī aspekta aizpildītājs. Jūs varat priecāties vienkārši par to, ka eksistējat. Un tā ir augsta pilotāža mīlestības pasaulē. Kaut nu mēs tā reiz iemācītos," spriež Papa Chi, dalmāciešu brāļu Zigziga un Sputņika saimnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!