Likstas piemājas kokiem – izplatītākās slimības un to novēršana

Iestājoties siltākam, līdz ar augu pamošanos, ziedēšanu, sarosījušies arī dažādi augu kaitnieki – slimības, baktērijas un kaitēkļi. Koka saslimšanas iemesli var būt atšķirīgi, tāpat arī slimības ierosinātāji var būt dažādi kaitīgie organismi – patogēnās sēnes, baktērijas, vīrusi, kā arī dažādi kaitēkļi.

Visas augu slimības var iedalīt divās grupās – karantīnas un nekarantīnas. Visbiežāk mēs sastopamies ar nekarantīnas slimībām, kuras galvenokārt neizraisa koka bojāeju, bet gan koku novājina un bojā tā dekoratīvo nozīmi, skaidro speciāliste. Sliktāk ir tad, kad koku piemeklē kāda no karantīnas slimībām. Šādā gadījumā vienīgais veids, kā ar tām cīnīties, ir inficēto koku iznīcināšana. Šādām slimībām nav dabisko ienaidnieku, to attīstību nevar aizkavēt augu aizsardzības līdzekļi.

Speciāliste sniedz ieskatu biežāk sastopamajām augu kaitēm, kuras galvenokārt pamanāmas apstādījumos vai piemājas teritorijā augošiem kokiem, un kas izskatās bīstamas, bet neizraisa koku bojāeju.

Atceries, ka par koku izciršanu ir jāinteresējas konkrētajā pašvaldībā, ko regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".

Kļavu melnkreve (Rhytisma acerinum) ir sēņu izraisīta slimība un infekcijas sākumā uz lapām parādās dzeltenīgi plankumiņi. Kļavu melnkreve var inficēt tikai kļavu dzimtas kokus, visbiežāk tieši parasto kļavu, kas ir izplatītākais kļavu dzimtas pārstāvis Latvijā.

Pazīmes. Slimībai attīstoties, dzeltenie plankumi pārklājas it kā ar melniem punktiņiem. Rezultātā lapas virspusē izveidojas melnkrevei raksturīgais apaļais vai, lapas dzīslu ierobežotais, melnais plankums ar dzeltenīgu apmali. Uz vienas lapas var būt viens vai vairāki plankumi. Slimības ierosinātājs pārziemo melnajos punktiņos uz nokritušajām lapām un pavasarī veidojas sporas, kas ar vēja palīdzību nokļūst uz jaunajām kļavu lapām un tās atkal inficē.

Ierobežošana. Inficēto lapu savākšana un likvidēšana. To vajadzētu paspēt izdarīt vēlākais līdz nākamā gada pavasarim, pirms kļavām izplaukušas lapas.

Tā ir sēņu izraisīta slimība, kas bojā koku lapas. Miltrasa kokam kaitējumu nenodarīs, bet jauniem kociņiem atsevišķos gadījumos (pie augstas bojājumu pakāpes) var samazināties ziemcietība.

Pazīmes. Uz lapām nelielos laukumos parādās balta apsarme, kas var pārņemt arī visu lapu, bet stipru bojājumu rezultātā lapas sačokurojas nokalst un nobirst. Veģetācijas periodā šī slimība izplatās ar sporām, kas atrodas uz lapām. Ar vēja palīdzību tās tiek pārnestas uz jaunām lapām.

Ierobežošana. Ja veģetācijas periodā uz lapām ir konstatēta miltrasa, ieteicams veikt profilaktiskos pasākumus. Vislabāk rudenī pēc lapu nobiršanas, tās cītīgi savākt un iznīcināt.

Baktērijas izraisīta slimība, kas inficē zirgkastaņu (Aesculus) ģints pārstāvjus. Patogēna izplatību veicina bakteriālais eksudāts no mizas bojājumiem (satur baktērijas šūnas). Apkārtējā vidē infekcija izplatās ar vēju, lietus ūdeņiem, inficētiem instrumentiem, ar kukaiņiem vai citiem organismiem, kas nonākuši saskarsmē ar inficēto auga daļu, kā arī stādāmo materiālu.

Pazīmes. Pirmie infekcijas simptomi ir stumbra mizas bojājumi pie sakņu kakla vai apmēram viena metra augstumā virs tā. Bojājumu vietās pavasarī izdalās tumšs, bet caurspīdīgs eksudāts, kas pamazām kļūst oranži sarkans, dzeltenbrūns. Raksturīga arī mizas plaisāšana, zem tās var būt oranži brūns krāsojums. Stipri inficētām zirgkastaņām novērojami arī simptomi uz lapām – brūni, neregulāras formas plankumi, ap kuriem redzams gaišāks loks.

Ilgākā laika posmā bojājumi kļūst lielāki un izplatās pa visu stumbru un zariem, kā arī dziļāk koksnē. Pastāv iespēja, ka jaunāki koki, inficēšanās gadījumā, var aiziet bojā trīs līdz piecu gadu laikā.

Ierobežošana. Slimība ierobežojama, vienīgi izcērtot slimos kokus, jo baktērijai esot vadaudos, koks agrāk vai vēlāk aizies bojā.

Bumbieru – kadiķu rūsa ir sēņu izraisīta slimība. Pilnam sēnes attīstības ciklam nepieciešami divi saimniekaugi: bumbieres un kadiķi. Visbiežāk tiek inficēti kazaku kadiķi, retāk Ķīnas un Virdžīnijas kadiķi. Bumbieru - kadiķu rūsas sēne ziemo kadiķu mizā, retāk iespējama sēnes ziemošana bumbieru dzinumos.

Pazīmes. Pirmie simptomi vērojami agri pavasarī, kad uz inficētajiem kadiķu zariem attīstās gļotaini oranži, vēlāk brūni izaugumi. Sporām nonākot uz lapām, izveidojas nelieli, spilgti oranži plankumiņi (arī uz jaunajiem augļiem). Vasaras otrajā pusē zem plankumiņiem lapu apakšpusē veidojas radziņi, kuros attīstās sēnes sporas, kuras tuvojoties rudenim ar vēja palīdzību izplatās vairāku kilometru attālumā. Jāuzsver, ka šīs sporas nespēj inficēt citas bumbieres.

Ierobežošana. Agri pavasarī jāpārbauda kadiķu zari, vai kaut kur neveidojas oranžie, gļotainie veidojumi. Bojātos zarus izgriež līdz veselai koksnei. Ieteicams izgriezt arī nodzeltējušos zaru galus. Bumbierēm labākais slimības ierobežošanas veids ir dārza tuvumā nestādīt kazaku kadiķi. Ja infekcija notikusi, tad regulāri apgriež bojātos zarus, īpaši tos, uz kuriem daudz inficēto lapu. Rudenī nepieciešams aizvākt nobirušās lapas.

Ja zirgkastaņām uz lapām redzami plankumi ar tumšāku vidu un gaišām malām, tad tā visticamāk ir zirgkastaņu raibkode (saukta arī par mīnējošo kodi). Bojā galvenokārt zirgkastaņas.

Pazīmes. Uz lapām parādās plankumi ar tumšāku vidu un gaišām malām. Stipru bojājumu rezultātā vasaras otrajā pusē plankumi saplūst kopā un lapas nokalst, bet kaitēkļa kūniņas pārziemo nobirušajās lapās ar kurām arī notiek izplatīšanās uz citām teritorijām.

Ierobežošana. Zirgkastaņu raibkodes invadēto lapu kompostēšana ir viens no šī kaitēkļa galvenajiem ierobežošanas pasākumiem. Tomēr invadēto lapu sadedzināšana daudzās valstīs tiek uzskatīta par efektīvāku ierobežošanas līdzekli salīdzinājumā ar kompostēšanu.

Redzot uz liepu lapām gaiši zaļus plankumus ar bālganiem punktiņiem, ir skaidrs, ka liepu apciemojusi liepu raibkode.

Tās bojājumu rezultātā koki, kas ir daļa no pilsētas apstādījumiem, zaudē savu dabisko dekoratīvo izskatu. Augsta alojumu blīvuma rezultātā lapas priekšlaicīgi sažūst un nobirst, kas veicina koku novājināšanos kopumā.

Pazīmes. Kāpuri parādās maija beigās – jūnija sākumā, un jaunie kāpuri veido alojumu, kas no augšpuses izskatās kā neskaidrs gaiši zaļš plankums ar bālganiem punktiņiem. Kāpuru iekūņošanās notiek jūnija vidū. Tie iekūņojas alojumā, veidojot tīklainu kokonu. Veģetācijas perioda beigās tauriņi salien liepu mizas spraugās, kur arī ziemo.

Ierobežošana. Ja veģetācijas periodā uz lapām ir konstatēta miltrasa, ieteicams veikt profilaktiskos pasākumus. Vislabāk rudenī pēc lapu nobiršanas, tās cītīgi savākt un iznīcināt.

Gobu Holandes slimību ierosinātājs ir sēne, kuru galvenokārt izplata koksnes kaitēkļi gobu gremzdgrauži. Koks inficējas, slimību izraisošās sēnes sporām caur mizas brūcēm nokļūstot koka vadaudos.

Pazīmes. Slimības galvenie simptomi ir lapu vīšana un ieritināšanās, un dzinuma galotne āķveidā noliecas (attēlam ir ilustratīva nozīme). Novērojama arī zaru bojāeja, līdz kalšanas process pārņem visu vainagu (lielāko tā daļu). Beigās nokalst viss koks.

Raksturīgākā pazīme – zara šķērsgriezumā redzamas šauras (līdz milimetram), īsas, tumšbrūnas svītriņas koka ārējās gadskārtās, vēlāk, svītriņām saplūstot, veidojas nepārtraukts gredzens.

Ierobežošana. Slimība ierobežojama, vienīgi izcērtot slimos kokus. Gadījumos, ja nav bojāta visa goba, var izzāģēt bojātos zarus līdz veseliem vadaudiem. Izņemtie zari nekavējoties jāsadedzina, tā ierobežojot slimības tālāku izplatību. Svarīgi dezinficēt izmantotos darba rīkus.

Ļoti postoša slimība, ko izraisa baktērija Erwnia amylovora. Bojā ābeles, bumbieres, pīlādžus, vilkābeles, korintes, klintenes, krūmcidonijas.

Bakteriālās iedegas ir baktērijas, kas izplatās ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem, bitēm un putniem, kuri šo baktēriju no inficētā koka pārnes uz citiem saimniekaugiem. Ziedēšanas laikā baktērijas caur ziedlapiņām piekļūst augā un notiek tālāka inficēšanās.

Pazīmes. Sāk nokalst zaru gali, kas nokalšanas procesā veido āķa formu, lapas un augļi kokos nobrūnē, strauji sačokurojas, bet nenokrīt (izskatās kā apdeguši vai apsaluši), bojāto koku miza uzpūšas, plaisā, mitrā, bet siltā laikā no mizu plaisām, augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums (eksudāts).

Ja ir aizdomas, ka koks inficējies ar bakteriālo iedegu nepieciešams sazināties ar VAAD inspektoriem, kuri dosies pārbaudē, novērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā noņems paraugu, kam veiks laboratoriskās analīzes, un ja apstiprināsies bakteriāla iedega, tiks veikt fitosanitārie pasākumi.

Ierobežošana. Inficēto saimniekaugu iznīcināšana un buferzonas noteikšana trīs kilometru rādiusā ap inficēto saimniekaugu.

Svarīgi! Latvijai uz šo bīstamo slimību ir piešķirts aizsargzonas statuss, kas nozīmē to, ka Latvijā šī slimība ir konstatēta atsevišķās vietās, kur tiek piemēroti stingri pasākumi, un šeit audzētais stādāmais materiāls ir brīvs no Erwinia amylovora, līdz ar to arī augstākas kvalitātes.

Savukārt, lai ievestu stādāmo materiālo no citām valstīm, ir papildu prasības – šiem augiem jābūt audzētiem valstī, kurai arī ir šis aizsargzonas statuss vai arī speciāli izveidota buferzona. To apliecina augu pasē norādītā informācija ZP-b2. Tas nozīmē to, ka augs audzēts, no bakteriālām iedegām brīvā zonā.

Vienīgais veids kā būt drošam, ka iegādātais saimniekaugs ir vesels, iegādājies augus ar augu pasēm.