Desmit ātrākie suņi pasaulē

Domājot par dažādām suņu šķirnēm, jāpatur prātā, ka izsenis tās kalpojušas diezgan dažādiem mērķiem. Ir bijušas tādas šķirnes, kuru pārstāvji radīti primāri darba mērķiem, piemēram, medībām (atrodot un atnesot mednieka nomedīto lomu vai izvilinot no slēpšanās vietas iecerēto dzīvnieku), ganībām (lopu sargāšanai, ganīšanai, plašāk par šādām šķirnēm var lasīt šeit), sargāšanai (gan teritorijas, gan mantas, plašāk par to šeit) un vēl citām darbībām. Tāpat suņi lieti noderējuši sadzīvē un visai praktiskās ikdienas rūpēs, piemēram, lai pārvietotos no vienas vietas uz otru. Šim mērķim īpaši aukstajos reģionos lieliski kalpojuši gan Aļaskas malamuti, gan Sibīrijas haskiji.

Taču ne visi suņi tikuši radīti milzu aktivitātei un nenogurstošam darbam. Ir arī tādas suņu šķirnes, kas zināmas kā mazie jeb dekoratīvie mīluļi un kurus agrākos laikos īpaši iecienījuši augstmaņi, imperatori un karalisko aprindu pārstāvji. Šādu mīluļu pienākums bija visupirms būt par cilvēka kompanjoniem, un īpaša nozīme bija arī četrkājaino draugu valdzinošajam izskatam. Tāpēc ne vienu vien suņu šķirnes pārstāvi var redzēt ar garu, zīdainu spalvu, kura ir rūpīgi un cītīgi kopta, kā arī ar sniegbaltu un cirtainu kažociņu. Dekoratīvo sunīšu veiksmes atslēga noteikti ir mīluļu patīkamais temperaments un apburošais izskats, un šādam mīlulim noteikti bija, ir un būs vieta ne tikai augstākajās aprindās, bet arī pie ikviena saimnieka, kurš ir gatavs atbildīgi izturēties pret sunīti un viņu audzināt.

Tāpēc šoreiz vari uzzināt par tām suņu šķirnēm, kuru pārstāvji ir ļoti ātri. Turpinājumā atradīsi gan lielus, gan arī salīdzinoši mazākus sunīšus, kuri cauri laikiem pierādījuši savas spēkas un parādījuši cilvēkam, ka ātrums ir viena no pazīmēm, kas viņus jo īpaši raksturo. Nevar noliegt, ka gandrīz puse no suņiem ir ārēji līdzīgi.

Saluki ir austrumu valstīm raksturīga šķirne. Jau senatnē arābu valstīs saluki darbojies kā medību suns, kura prasmju vēsture sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē. Šķirnes standartā vēstīts, ka senatnē katrai ciltij bijuši savi saluki šķirnes suņi, kuri tad nu palīdzējuši ikdienas dzīvē, medījot un ķerot mazākos dzīvniekus. Interesanti, ka kāda austrumu tradīcija saistāma ar saluki iegūšanu. Tiek uzskatīts, ka saluki nevajadzētu ne pirkt, ne pārdot, bet gan dāvināt kā cieņas izpausmi.

Tamdēļ tiek uzskatīts, ka saluki uzdāvināts kādam eiropietim, kurš suņu šķirni popularizējis Eiropā.

Kā jau medību sunim, saluki jāspēj būt diezgan aktīvam un ātram mīlulim. Taču tas nenozīmē, ka vizuālās īpašības paliek nepamanītas un nenovērtētas, jo, kā ziņots šķirnes standartā, saluki izskatam jāpauž grācija, spēks un izturība.

Savukārt raksturā suns ir piesardzīgs pret apkārtējiem, taču nebūt nav nervozs vai agresīvs. Saziņā ar sev tuviem cilvēkiem saluki mēdz būt arī neatkarīgs, taču ir gudrs, apķērīgs un cēls.

Interesanti, ka 1996. gadā saluki šķirnes suns tika atzīts kā ātrākais suns pasaulē un ierakstīts Ginesa pasaules rekordu grāmatā.

Krievu kurts jeb krievu vējasuns ir šķirne, kuras nosaukums jau "pačukst" priekšā, vai četrkājainais draugs ir ātrs. Pretēji kā iepriekš minēto suņu šķirņu pārstāvji, krievu kurta izskatā manāma gara spalva, kas vējā liegi plīvo. Skaistais, lielais, apburošais un elegantais suns savulaik piederējis vairākiem slaveniem un dižciltīgiem Krievijas cariem un literatūras dižgariem, piemēram, Ivanam Bargajam, Nikolajam II, Aleksandram Puškinam un citiem. Krievu kultūrā kurtam ("borzoi", tulkojumā no krievu valodas tas apzīmē ātru, enerģisku suni) bija liela nozīme.

Arī šķirnes aprakstā šis vējasuns tiek raksturots kā mīlulis ar aristokrātisku ārieni, turklāt dzīvnieka gaita rada pilntiesīga augstāko aprindu pārstāvja iespaidu, ziņots standartā.

Turklāt sunim ir lieliski attīstīta ne tikai spēja ātri skriet, bet arī tālu redzēt. Krievu kurts ir radīts ātrai skriešanai.

Ikdienas dzīvē kurts ir kluss un nosvērts mājdzīvnieks, bet, ja apkārtnē notiek kādas aktivitātes vai jebkas cits, kas raisa suņa interesi, sagaidāms, ka četrkājainais draugs notiekošajā iesaistīsies. Sunim ir diezgan strauja reakcija.

Afgāņu kurts ir suns, kas radies Afganistānā, kā jau liecina šķirnes nosaukums. No pārējiem līdzīgajiem suņiem afgāņu kurts atšķiras ar augumu, ko klāj gara, zīdaina spalva. Šī iemesla dēļ afgāņu kurti nereti piedalās arī suņu sacensībās, kur tiek vērtēts mīluļu valdzinošais izskats. Tas noteikti nepaliek nepamanīts!

Jau Afganstānā suns kalpojis kā palīgs medībās, kur viņa ātrums, izveicība, oža un citas īpašības ļoti labi noderējušas. Likumsakarīgi, ka suņi arī audzēti, lai būtu ātri un prasmīgi, piedaloties ikdienas dzīvē līdzās cilvēkam.

Cēlais kurts raisa cieņu un apbrīnu, turklāt noteikti var būt tāds mājdzīvnieks, par kuru rūpēties vēlas katrs dzīvnieku mīlis. Sunim ir liels, tievs, taču garas spalvas klāts augums, un kažociņam noteikti jābūt koptam. Taču tad, kad suns skrien un pavada laiku aktivitātēs, ir vērojams, kā gaisīgā spalva veido interesantus "mākoņus" un formas. Suņiem pastaigājoties, tik tiešām šķiet, ka līdzās atrastos tāds kā suņu pasaules karalis, kurš eleganci izstaro gan vizuāli, gan arī raksturā. Tiesa, suņi var būt bezbailīgi, taču tas var reizēm veicināt saimnieka ignorēšanu un neņemšanu vērā, drošsirdīgi dodoties pretim iecerētajam.

Plašāk par afgāņu kurtu var lasīt šeit.

Ungāru īsspalvainais putnusuns, saukts arī par ungāru vižlu, arī ir starp pasaulē ātrākajiem un straujākajiem suņiem. Ja būtu jārīko skriešanas sacensības, ticams, ka vižla būtu viens no pirmajiem suņiem rindā. Šiem skaistajiem suņiem brūnajos toņos ir instinktīva vēlme skriet un būt aktīviem, ko pavada viņu allaž spēcīgais deguns, mudinot izpētīt arvien jaunas vietas.

Vižlas ir ārkārtīgi aktīvi un nenogurdināmi suņi. Viņi piedalījušies arī medībās, kas jau "iekodēts" šķirnes nosaukumā. Proti, vižla kā putnusuns radis mednieka lomu atnest pat no ūdens un citām vietām, bezbailīgi dodoties mērķa virzienā. Suns nebaidās no ūdens un darba, turklāt dara to ar lielu aizrautību.

Ārēji vižlas rada brīnumaini skaista un pievilcīga suņuka iespaidu. Brūnos toņos iekrāsotā spalva (vižlas var redzēt tikai šādā spalvas krāsā, kas var būt nedaudz tumšāka vai gaišāka), miermīlīgais purniņš un dzīvespriecīgais raksturs padara vižlu par lielisku mājas mīluli. Tiesa, sunim nepieciešama arī fiziskā slodze, kas noteikti nedrīkst aprobežoties vien ar negaru ikdienas pastaigu.

Pieredzes stāstu par vižlas Bemšas audzināšanu Latvijā var lasīt šeit. Taču plašāk par šķirni var uzzināt šeit.

Borderkollijs arī ir Lielbritānijā radusies suņu šķirne, kuras pārstāvis ir viens no kolliju tipa suņiem. Šis mīlulis radies, lai ganītu lopus, tāpēc nav brīnums, ka suns spēj sasniegt visai ievērojamu ātrumu. Taču bez tā borderkollijam ir arī citas labas īpašības, jo suns ir gana apķērīgs un gudrs, lai spētu apgūt dažādas paklausības komandas, adžiliti, piedalītos sporta spēlēs un ķertu, piemēram, disku vai bumbiņu.

Kā norādīts šķirnes standartā, sunim jāspēj radīt iespaids par izturīgu, spēcīgu un darboties spējīgu dzīvnieku. Un borderkollijs neliek vilties, jo tik tiešām ir mērķtiecīgs, čakls, trauksmains, kas lieti noder ganību laukā.

Tā kā suns ir apķērīgs un gudrs, viņš būs gatavs darīt itin visu, lai saimnieks būtu priecīgs, tāpēc nav šaubu, ka ar pareizu audzināšanu un saskarsmi suņa un saimnieka ikdiena paies harmonijā un pozitīvā gaisotnē.

Plašāk par borderkolliju var lasīt šeit.

Saprotams, bez vācu aitu suņa šai sarakstā iztikt nevar. Šis mīlulis ir ne tikai viens no populārākajiem un atpazīstamākajiem suņiem pasaulē, bet arī droši minams starp ātrākajiem savas sugas pārstāvjiem. Sākotnēji suņi vairāk izmantoti ganībās, kas jau minēts šķirnes nosaukumā (darbs ar aitām un citiem lopiem), taču 20. gadsimta sākumā un līdz pat mūsdienām vācu aitu suņi ir itin populāri un bieži sastopami darba suņi. Mīluļu lieliskā oža lieti noder kā muitas, tā policijas darbā, arī glābšanā un citur, kur noder vācu aitu suņa lieliskās īpašības.

Kā jau lielam sunim, šim četrkājainajam draugam fiziskās aktivitātes ir vairāk kā nepieciešamas. Tas vajadzīgs gan tāpēc, lai suns varētu izkustēties, gan arī tāpēc, lai darboties radušais suns nekaitētu sev un citiem cilvēkiem. Tāpēc vācu aitu suņa saimnieka pienākums ir nodrošināt pietiekamu fizisko slodzi savam uzticamajam draugam.

Iespējams, ka vācu aitu suņu popularitāti un atpazīstamību ietekmējusi dalība dažādās filmās un seriālos, no kuriem zināmākais, iespējams, ir "Komisārs Reksis". Tajā vācu aitu suns parādīts kā čakls palīgs darbā un sirsnīgs draugs ikdienā. Arī šķirnes standartā vēstīts, ka suns ir pašpārliecināts, draudzīgs ģimenes kompanjons, kurš savus mīļos sargā teju vai instinktīvi.

Plašāk par suņiem, kuru popularitāti ietekmējušas filmas un seriāli, var lasīt šeit. Savukārt pieredzes stāstu par vācu aitu suņa audzināšanu var lasīt šeit.

Veimāras putnusuns, saukts arī par veimārieti, radies Vācijā, Veimāras pilsētas tuvumā. Šī suņa raksturojums ir līdzīgs kā vižlai, jo arī veimārietis izcili darbojas medību laukā, ir ātrs un prasmīgs dzīvnieks, kurš līdztekus ir arī ārkārtīgi valdzinošs. Interesantā un neparastā suņa krāsa kopā ar aizkustinošo skatienu tik tiešām rada apburoša suņa iespaidu, un, domājams, katrs dzīvnieku draugs būtu lepns par tādu mājdzīvnieku.

Veimārietis ir suns, kas radīts aktīvam darbam, tāpēc nav brīnums, ka tas viņam sagādā lielu prieku un azartu. Šo mīluli var veiksmīgi apmācīt, tas suņa un saimnieka saikni veidos ciešāku un veiksmīgāku, jo veimārietis saimnieka labā darīs visu, kas no viņa tiek prasīts. Pat ja sunim no ūdens jāiznes nomedītais loms (no ūdens suņi nedrīkst baidīties, vēstīts šķirnes standartā).

Suns ir uzticams un aizrautīgs kā darbā, tā ikdienā, mīlulis neļaus saimniekam ieslīgt bezdarbībā un aicinās kaut ko darīt. Veimāras putnusuns ir ļoti izturīgs un "nenokausējams", tāpēc aktivitātes kopā ar suni var krietni ieilgt.

Suņukam ārkārtīgi patīk būt kopā ar savu saimnieku un pavadīt ar viņu laiku, pretējā gadījumā vienatne var sunītī radīt stresu un garlaicību. Tāpēc, ja nākotnē ir plānots uzņemties rūpes par veimārieti, jāapzinās, ka no saimnieka puses būs jāiegulda milzu darbs, taču ne mazāk lielu mīlestību un uzticību suns sniegs cilvēkam.

Vēl viens no ārkārtīgi aktīviem, ātriem un straujiem suņiem ir plankumainais dalmācietis. Turklāt arī šīs šķirnes popularitāti savulaik, pagājušā gadsimta otrajā pusē, noteica filmas par 101 dalmācieti, kur līdzās pieaugušiem suņiem bija ārkārtīgi daudz mazo, skaistu, mīlīgu kucēnu.

Taču ar laiku šie jaukumi pārvēršas par augumā lieliem un fiziski ļoti aktīviem mājdzīvniekiem. Interesanti, ka savulaik dalmācieši, kuru dzimtene ir Horvātija, pavadījuši karietes un aizbiedējuši potenciālos ienaidniekus un traucēkļus, tāpēc nav brīnums, ka suņi spēj uzņemt visai iespaidīgu ātrumu. Turklāt dalmācietis ir dzinējsuns, kas vēl vairāk paspilgtina suņa tieksmi uz aktivitātēm, darbošanos un fizisko spēju pārbaudīšanu.

Dalmācieši galvenokārt raksturoti kā mīļi, draudzīgi sunīši, kurus var veiksmīgi apmācīt. Reizēm gan plankumainie skaistuļi var kaut ko ieņemt galvā un nevienu apkārtējo neņemt vērā, taču kopumā dalmācieši savam saimniekam kļūst par vienīgo un vislabāko mājas mīluli, kāds vien ir bijis.

Lai arī visbiežāk dzirdams, ka dalmācieši ir melnbalti, patiesībā šīs šķirnes suņi var būt arī balti ar brūnos toņos krāsotiem plankumiem.

Pieredzes stāstu par diviem dalmāciešu brāļiem, Zigzigu un Sputņiku, var lasīt šeit. Viņu saimnieks savus uzticamos draugos raksturoja kā "petardes", kuras brīžiem nav iespējams apstādināt.