Domājot par dažādām suņu šķirnēm, jāpatur prātā, ka izsenis tās kalpojušas diezgan dažādiem mērķiem. Ir bijušas tādas šķirnes, kuru pārstāvji radīti primāri darba mērķiem, piemēram, medībām (atrodot un atnesot mednieka nomedīto lomu vai izvilinot no slēpšanās vietas iecerēto dzīvnieku), ganībām (lopu sargāšanai, ganīšanai, plašāk par šādām šķirnēm var lasīt šeit), sargāšanai (gan teritorijas, gan mantas, plašāk par to šeit) un vēl citām darbībām. Tāpat suņi lieti noderējuši sadzīvē un visai praktiskās ikdienas rūpēs, piemēram, lai pārvietotos no vienas vietas uz otru. Šim mērķim īpaši aukstajos reģionos lieliski kalpojuši gan Aļaskas malamuti, gan Sibīrijas haskiji.
Taču ne visi suņi tikuši radīti milzu aktivitātei un nenogurstošam darbam. Ir arī tādas suņu šķirnes, kas zināmas kā mazie jeb dekoratīvie mīluļi un kurus agrākos laikos īpaši iecienījuši augstmaņi, imperatori un karalisko aprindu pārstāvji. Šādu mīluļu pienākums bija visupirms būt par cilvēka kompanjoniem, un īpaša nozīme bija arī četrkājaino draugu valdzinošajam izskatam. Tāpēc ne vienu vien suņu šķirnes pārstāvi var redzēt ar garu, zīdainu spalvu, kura ir rūpīgi un cītīgi kopta, kā arī ar sniegbaltu un cirtainu kažociņu. Dekoratīvo sunīšu veiksmes atslēga noteikti ir mīluļu patīkamais temperaments un apburošais izskats, un šādam mīlulim noteikti bija, ir un būs vieta ne tikai augstākajās aprindās, bet arī pie ikviena saimnieka, kurš ir gatavs atbildīgi izturēties pret sunīti un viņu audzināt.