Pieskaņoties kaimiņam vai būt atšķirīgam? Svarīgākais par fasādes krāsošanu

Tam, kāpēc veikalos krāsu bundžu plaukti ir tik pārpildīti un precēm dažādi, ir iemesls. Ne kura katra krāsa derēs mājas fasādes krāsošanai un joprojām nav tādas universālās krāsas, kas derēs itin visam. Nozares speciāliste skaidro, ka fasādes ir pakļautas lielai apkārtējās vides ietekmei, tādēļ materiāliem, ko lieto ārdarbos, jāspēj izturēt temperatūras svārstības, nokrišņus, UV-staru ietekmi, aļģes un sēnes, atmosfēras piesārņojumu un daudzus citus faktorus. Līdz ar to, arī sastāvs fasādes krāsām ir citādāks un tās bieži vien satur ķīmiskās vielas, kuras iekštelpās nebūtu pieļaujamas.

Iekšdarbiem paredzētās krāsas vienkārši nespēs izturēt to slodzi, kas rodas āra apstākļos un nepildīs savu funkciju: aizsargāt konstrukcijas no apkārtējās vides ietekmes. Tādēļ, izvēloties krāsu, noteikti pārdevējam vai konsultantam ir jāpasaka, ka plānojat krāsot āra darbos.

Mūsdienās tik tiešām ir ļoti plašs piedāvājums fasādes krāsām un cilvēks var apmulst. Ir tādas klasiskas vērtības, kā lineļļas, kaļķa un silikāta bāzes krāsas, ir akrila, lateksa, silikonsveķu un polimērsveķu dispersijas krāsas, un katram šim krāsas tipam ir savs pielietojums. Kā skan tautā iecienītais teiciens – nav labu vai sliktu materiālu, ir piemēroti un nepiemēroti materiāli.

Lai izvēlētākos piemērotāko krāsu, vislabāk ir konsultēties ar zinošu pārdevēju vai ražotāja pārstāvi un atbildēt uz pāris jautājumiem. Kāds ir pamatnes materiāls? Tā ir ķieģeļu fasāde, mūra, koka, vai betona fasāde? Katram no šiem materiāliem ir savas prasības attiecībā uz sekojošiem pārklājumiem. Piemēram, betons ir jāaizsargā no oglekļa dioksīda (CO2), tātad nederēs krāsas, kam ir augsta tvaiku caurlaidība kā kaļķa, silikāta un silikonsveķu krāsai. Turpretī kaļķa, kaļķa cementa apmestajām fasādēm ir ļoti svarīgi nodrošināt CO2 piekļuvi, pretējā gadījumā apmetums zaudē stiprību un sāk erodēt. Ķieģeļu fasādēm ir svarīgi, vai tas ir baltais silikāta ķieģelis, māla vai klinkers, kā arī kāda tipa mūrjava izmantota: cementa vai kaļķa. Šādas nianses ir ļoti svarīgas izvēloties krāsu.

Nākamais faktors, kas jāņem vērā, ir – vai tā ir jauna fasāde vai jau iepriekš apstrādāta. Kāds ir pamatnes stāvoklis, cik tā uzsūcoša, stabila, kāda ir nestspēja utt. Jo no tā, cik labi būs sagatavota pamatne, ir atkarīgs gala rezultāts. Krāsa ir pēdējais apdares slānis, bet tā neglābs situāciju, ja nohaltūrēts vai nepamatoti ekonomēts uz pamatnes sagatavošanas rēķina.

Jaunus apmetumus var pārklāt pēc pietiekoši ilga cietēšanas laika, parasti pēc 2-4 nedēļām pie 20 ^oC un 65 procentiem relatīva gaisa mitruma. Ja laika apstākļi ir neizdevīgāki, piemēram, vējš vai lietus, jāievēro būtiski ilgāks cietēšanas laiks. To neievērojot, var parādīties pleķi un citi defekti krāsojumā.

Svarīgs faktors ir arī vidējā dienakts temperatūra iestrādes laikā. Pārsvarā tie ir minimums +5 ^oC, silikāta bāzes produktiem minimums +8 ^oC. To neievērojot, tiek izjaukts krāsas fiziskais un ķīmiskais žūšanas process, var veidoties kondensāts zem krāsas plēves un lietus krāsu vienkārši noskalos no pamatnes. Silikāta krāsām pie neatbilstošas temperatūras saistviela nesaistās ar pamatni un nenotiek kristalizācijas procesi.

Fasāde ir tā vieta, kuru cilvēks nevēlas atjaunot ik pēc trīs gadiem kā interjeru. Tas ir ilgtermiņa projekts. Tādēļ neskaidrību gadījumā vienmēr ieteicams labāk konsultēties ar profesionāli, kas var apskatīt objektu klātienē un izstrādāt ieteikumus konkrētajam gadījumam, ņemot vērā esošo situāciju un klienta vēlmes.

Lai arī dizaineri katru gadu izstrādā ko jaunu, realitātē joprojām fasādēm krāsojumos dominē pasteļtoņu gamma. Tas ir praktiski, jo mazāk izceļas atmosfēras piesārņojums, kas nenovēršami ar laiku rodas, un arī ekonomiskāk, nekā izvēlēties ko neordināru.

Runājot par to, kas varbūt nav ieteicamie krāsu toņi fasādei, speciāliste nerekomendē izteikti tumšos toņus, jo tie uzkarst saulē un var radīt diennakts ietvaros tik straujas temperatūras svārstības, ka pamatnes materiāls var sākt plaisāt. Protams, ja klients vēlas ļoti tumšu fasādi, arī tas ir iespējams, bet tādā gadījumā jau pirms darbu uzsākšanas visus apdares materiālus vajag piemeklēt saderīgā sistēmā. Nederēs variants, kad nosiltināts vai apmests ar ''kaut ko'', bet tagad krāsojam ar labu, pareizi ietonētu krāsu un viss būs kārtībā.

Nav ieteicami arī ļoti koši toņi, jo tie tiek iegūti ar organiskajiem pigmentiem, kam ir krietni zemāka noturība pret UV-stariem, un tie var sākt ātri balēt un mainīt tonalitāti. Tādēļ vislabāk izvēlēties toņus, kas iegūti no neorganiskajiem (dabā iegūtajiem) pigmentiem, kam ir pietiekami plaša iegūstamā gamma. Liela nozīme ir arī pašas krāsas saistvielas noturībai pret UV-stariem. Tādas krāsas, kā silikāta krāsa, dispersijas krāsa ar lielu saistvielas daudzumu, akrila laka/emalja PUR-laka/emalja, būs daudz izturīgākas un, tonējot ar neorganiskajiem pigmentiem, tiek iegūta dubulta drošība. Izvēloties ļoti labu krāsu, bet to ietonējot ar nepareizajiem pigmentiem, var sabojāt visu gala rezultātu. Kā arī ne tik piemērotu krāsu (pēc saistvielas tipa), ietonējot ar pareizajiem pigmentiem, tonis varbūt arī turēsies, bet saulē degradējoties saistvielai, rezultāts ātri vien liks vilties.

Ar krāsu akcentiem iespējams optiski ietekmēt arhitektonisko veidolu. Citas krāsas akcents fasādē izceļas daudz vairāk nekā tās pašas krāsas atšķirīgs tonis. Svarīgi ir pievērst uzmanību izmēriem! Akcentēti erkeri, sienas paneļi vai ieejas zona piešķir fasādei papildu izteiksmīgumu un raksturu. Bez tam ir ieteicams ar krāsas palīdzību izdalīt no fasādes atsevišķus elementus, piemēram, margas, kolonnas un logu rāmjus. Arhitektu ieteikums: ar krāsas palīdzību dažādas būvdetaļas atdalīt citu no citas, bet vienādas – apvienot. Tātad – jāpieskaņo cokola, kolonnu un balstu tonis; sienas plaknes, izvirzījumi, erkeri un ornamenti jāakcentē.

Tādēļ speciāliste iesaka pirms visas fasādes krāsošanas tomēr veikt testa krāsojumus atsevišķās ēkas zonās, vai uzkrāsot pietiekami lielus paraugus uz planšetēm no vairākiem vēlamajiem toņiem un pēc tam skatīties, kā šie toņi izskatās attiecīgajā vidē.

Toni ietekmē arī pati krāsa un tās spīduma/matētības pakāpe. Silikāta un kaļķa krāsas vienmēr ir dziļi matētas, akrila dispersijas krāsas ir zīdaini matētas līdz pusspīdīgas, alkīda produkti var būt ar ļoti augstu spīduma pakāpi. Spīdīgas krāsas tonis vienmēr izskatīsies vizuāli tumšāks un košāks. Turklāt jāņem vērā fakts, ka krāsu toņu karte ir tipogrāfijas produkts, kur tonis niansēs var atšķirties. Jāatzīst, tas ir tikai un vienīgi vizuāls efekts, kur ar cilvēka uztveri spēlējas gaismas atstarošanās spēja no virsmas. Patiesībā tonis neatšķiras, bet mūsu acs to uztver citādāk.

Mūsdienās kā lielisks palīgs krāsu toņu izvēlei ir dažādas dizaina datorprogrammas, kur var lejupielādēt savas ēkas foto un, izmantojot plašo datu bāzi, piemeklēt sev vēlamās toņu kombinācijas.

Un vēl kas ne mazāk svarīgs – fasādes viennozīmīgi ieteicams krāsot divās kārtās, jo krāsa pilda ne tikai vizuālu funkciju, bet pamatbūtība krāsai ir aizsargāt konstrukcijas no apkārtējās vides ietekmes, tādejādi paildzinot ēkas mūžu. Divās, trīs un vairāk kārtās klātais krāsas tonis paliks nemainīgs un atbildīs izvēlētajam. Pirmajā kārtā krāsojot, var būt vizuālas novirzes no plānotā toņa, jo savu ietekmi dod pamatne un arī krāsas slānis nav vēl pietiekami biezs.