15. maijā portāla "Delfi" aculiecinieka sadaļā tika publicēts video ar kaijas un kaķa tikšanos pie loga rūts. Video fragments, ko iesūtījis runča Urmja saimnieks, piesaistīja tūkstošiem cilvēku uzmanību, tāpēc "MansDraugs" sazinājās ar kaķa saimnieku Ingmāru, kurš atklāj, ka patiesībā kaija nav vis svešiniece, kas pēkšņi klauvējusi pa stiklu. Izrādās, putns, kurš "nokristīts" par Gredzenu, Ingmāram un visai viņa ģimenei esot zināms jau vismaz piecus gadus!
Jautāts, vai runcis Urmis ir vienīgais mājdzīvnieks, Ingmārs atbild, ka mājoklī dzīvo vairāki četrkājainie draugi, ne tikai viens kaķitis. Pirmā ģimenē ienākusi kaķenīte Pinkija, kuru mīļvārdiņā sauc par Pinkuču. Mīlulei šogad apritēs jau 15 gadu jubileja. "Pinkiju atradām radu jubilejā, staigājot mežā pie dīķa," teic Ingmārs, piebilstot, ka kāds ļaundaris mazo dzīvnieciņu bija ielicis maisā noslīkt. Toreiz kaķenīte bijusi aptuveni trīs dienas veca, taču nu jau daudzus gadus bauda laimīgu dzīvi siltās mājās.
Drīz vien Pinkijai piebiedrojies otrs kaķītis, video fragmentā redzamais Urmis, saukts arī par Murkšķi. Runcītis ģimenei pievienojies pēc gada, kur saimnieki viņu atraduši pie pašu mājām. "Ārā bija liels sals un paņēmām ielas kaķēnu pasildīties. Tā viņš te sildās joprojām jau 14. gadu," saka gādīgais saimnieks.
Taču kā jaunākais ģimenes loceklis dzīvnieku pulkā ir pekiniete Belliņa. Sunīti saimnieki adoptējuši pirms aptuveni pusotra gada. Diemžēl Belliņas saimniece nomira, atstādama mīluli vienu, taču drīz viņa nonākusi Ingmāra ģimenē.
Tā kā ģimenē mīt vairāki dzīvnieciņi, Ingmārs teic, ka laika gaitā mainījusies arī viņu hierarhija: "Ja sākumā dominēja Pinkija, kura jau bija liela kaķene un sākumā padzenāja Urmi, tad pašreiz šefs ir viņš... Pārsvarā dzīvo saticīgi, bet, ja Pinkija iet tuvu garām, neatteiksies iekniebt muguras zemākajā daļā, pēc kā Pinkija ar bļaušanu "laižas lapās". Un Urmim jau to tik vajag, lai pabizotu pakaļ." Urmis arī esot lielāks un smagāks par Pinkiju (runcis sver astoņus kilogramus, kamēr Pinkija – piecus, atklāj Ingmārs).
Abus kaķīšus saimnieks raksturo dažādi. Urmis esot bezgala mīļš un ļoti runātīgs kaķis, savukārt Pinkiju varētu salīdzināt ar īstu dāmu, kura iet, pie kā grib un kad grib, teic Ingmārs.
"Tā kā paši pēc dabas esam "kaķu cilvēki", tad sunīša ierašanās mājās ienesa jaunas vēsmas. Bijām nobažījušies, kā viņu pieņems mūsu seniori. Dzīvnieki paši visu sakārtoja, bez īpašiem strīdiem," tā Ingmārs.
Jautāts, kādas ir dzīvnieku attiecības ar kaijām, Ingmārs sniedz plašāku skaidrojumu tam, kā tad kaijas vispār nonākušas tik tuvā saskarē ar cilvēkiem. "Mums ir gadiem ilgi bijušas daudzas "famīlijas", "piedzīvotāji" uz balkona," atklāj divu kaķu un suņa saimnieks. "Gredzens atlidoja pie mums pirms pieciem gadiem, aukstā ziemas dienā, cilājot pleznas aukstumā. Mēs to pabarojām ar sieru. Tā arī sākās mūsu draudzība," stāsta Ingmārs. Kaija nosaukta par Gredzenu tāpēc, ka putns ir apgredzenots, viņš paskaidro.
Tiesa, Gredzens neesot vis pirmā un vienīgā kaija, kas viesojusies ģimenes balkonā. "Kad šis nav tuvumā, atlido mūsu vecie draugi Čipsis, Milzis, Plezna, Nabadziņš... Kamēr "šefa" Gredzena nav, viņi arī dabū pa zivij," stāsta Ingmārs. "Speciāli pērkam svaigas reņģes cauru gadu. Kā kārums visām kaijām patīk siers, to dodam pa retam," kaiju barošanu raksturo saimnieks.
Lai arī kaija tik tiešām pie Ingmāra mājokļa balkona pavadot lielāko dienas daļu, sēžot uz balkona malas, aukstākajos ziemas mēnešos putns "kaut kur aizlido", teic saimnieks. Taču, tiklīdz iestājas siltāks laiks, putns esot klāt.
Salīdzinot ar iepriekšējām kaijām, kuras, kā teic Ingmārs, "pārāk lielus podus negāza", Gredzens robežas pārkāpj un mēģina "iekarot" ne tikai balkonu. "Nākamās dienas rītā, pēc tā, kad filmēju to video, ka viņš klauvē pie durvīm, agri no rīta nolikām istabā uz trauka sagrieztu cīsiņu sunim. Pēc laika sieva Gunta nāca no vannassistabas un pamanīja Gredzenu, lepni izčāpojot no istabas. Suns un kaķi bija otrā istabā. Cīsiņa vairs nebija. Gredzens ir viens no agresīvākajiem mūsu draudzīgajiem putniem. Viņam nav ne kautrības, ne bijības pret mājdzīvniekiem. Gan Urmis, gan Pinikja, kur nu vēl suns Bella, ir jau iebaidīti. Gredzenam ar komunikāciju ir viss ir "ok", pat pārāk daudz," gandrīz vai bezkaunīgo kaiju raksturo Ingmārs. "Ja agrāk, ejot no mājas prom, droši varēja atstāt balkona durvis vaļā, lai vēdinās un lai kaķi var iziet ārā, pašreiz jau tas pa pusei ir bīstami." Viņš gan mierina, ka kaķi gadiem ilgi sadzīvojuši ar kaijām un iepazinuši šos putnus: "Viņi ir gan morāli nosvērti, mierīgi, gan reizē var arī izskriet uz balkona pabaidīt, bet vispār no Gredzena viņi "raustās". Sudrabkaijas un mazie brāļi zīriņi jau gadiem ilgi iekaro lielpilsētas. Kaut kā mums jāsadzīvo, vai ne?"
Saimnieks atceras arī gadījumu, kad kaija mājoklī ienākusi, kamēr Ingmārs ar ģimeni pavadījis mājup radus: "Atgriežoties istabā, uz grīdas redzējām kaijas pļeku. Saprotams, ka nāca paskatīt, kas garšīgs istabā."
Ingmārs un viņa ģimene dzīvo daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Viņš teic, ka bieži vien ģimenes radi un draugi pareizo kāpņutelpu, kurā jādodas, atpazīst pēc Gredzena, kurš sēž uz balkona malas. Lielākoties gan visi zinot, ka Ingmārs un viņa ģimene ar kaijām nav uz "jūs". Diemžēl rūpes par kaijām nepaliek bez sekām, saka Ingmārs, un putni mēdz apskādēt pie mājas novietotās automašīnas. Taču pagaidām ar kaimiņiem sadzīvots saticīgi.
"Mēs vispār mīlam dzīvniekus. Arī mūsu pagrabā gadiem ilgi barojam kaķu koloniju, bet tas atkal ir cits stāsts," rūpes par dzīvajām radībām raksturo saimnieks Ingmārs.