Mazie sliņķi: četri sunīši, kas ātri nogurst

Domājot par dažādajiem suņiem, kuri atšķiras gan pēc vizuālajām īpašībām (auguma, spalvas garuma), gan arī pēc fiziskām un rakstura īpašībām (suņa vēsturiskā nozīme, pielietojums, aktivitāte), jāsaprot, ka katram mīlulim ir savas prasības, kuras tad nu atbildīgajam saimniekam jāņem vērā. Ja suns izsenis radis aktīvi palīdzēt cilvēkam, piemēram, piedaloties medībās, tad ir skaidrs, ka diendienā iegrožot suni četrās sienās noteikti nebūs labākais lēmums. Taču, ja sunītis gan senāk, gan tagad galvenokārt kalpojis kā mājas mīlulis un cilvēka kompanjons (šādus četrkājainos draugus sauc arī par dekoratīvajiem sunīšiem), tad, protams, pārlieku liela fiziskā slodze viņiem nemaz nebūs raksturīga.

Taču vērts paturēt prātā, ka ir suņu šķirnes, kurām īpaši karstajās dienās vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību. Ja dzīvnieciņam ir karsti un ja tas ir kāds no brahicefāliem suņiem (kuriem ir "plakans" purniņš un saraukts deguntiņš), tad jāuzmanās, lai suņuks nepārkarst un spēj atgūt spēkus. Tā kā šo suņu elpošana var tikt apdraudēta, noteikti nevajadzētu sunīti pakļaut lielai slodzei un ļaut viņam atpūsties.

Taču kopumā turpmāk minētie mīluļi būs lieliski kompanjoni saimniekiem, kuriem labāk patīk mierīgas pastaigas un kuri reizēm vēlas "iztrakoties" kopā ar saviem uzticamajiem draugiem.

Mazais, kompaktais franču buldogs nemainīgi ir viens no populārākajiem suņiem pasaulē. Iespējams, viņu veiksmes atslēga ir ārkārtīgi valdzinošais izskats, kompaktais izmērs un fakts, ka šiem mīluļiem nebūt nav nepieciešama liela fiziskā slodze. Šunelis ar "sikspārņa" austiņām, mīlīgajām actiņām un reizēm tik tiešām draiskulīgo dabu ir iecienīts mājdzīvnieks dažādās ģimenēs.

Franču buldogs ir gana universāls suns, viņš labi iedzīvosies gan privātmājā, gan dzīvoklī. Tiesa, buldogs nebūs suns, kas savā nodabā staigās pa āru, jo drīzāk viņu varēs atrast, cītīgi minot saimniekiem uz papēžiem un sekojot itin visur, kur cilvēks dodas. Taču gadījumos, kad "francītim" prāts nesīsies uz draiskulībām, saimnieks var ticēt, ka tās nesīs prieku gan sev, gan apkārtējiem. Mazais, žiperīgais mīlulis pierādīs un uzskatāmi parādīs, ka nav tikai laisks mājās sēdētājs, jo aktivitātes taču ir radītas visiem suņiem!

Taču pēc šīm spēlēm saimnieks apjautīs, kāpēc allaž tiek minēts, ka franču buldogi nav pārlieku aktīvi dzīvnieciņi. Tiklīdz saimnieks ar suni pārnāks mājās, tā buldogs būs priecīgs atgulties un nodoties miedziņam. Turklāt atpūta var ieilgt arī līdz nākamajai dienai, līdz sunītis būs atguvis spēkus un, iespējams, gatavs nākamajām draiskulībām.

Plašāk par franču buldogu var lasīt šeit.

Šicū jau senatnē novērtēts kā izcils mājas mīlulis un cilvēka kompanjons. Kā? Izrādās, šīs šķirnes sunīši vai viņu senči bijuši iecienīti Ķīnas augstākajās aprindās un mituši pat imperatora galmā. Paskatoties uz šiem draiskuļiem, tā vien gribas piekrist ikvienam, kas uzņemas rūpes par šicū, jo suns tik tiešām ir valdzinošs un apburošs.

Šis sunītis ir maza izmēra, gudrs, aktīvs un trauksmains, draudzējas ar teju vai visiem, kas ir viņam apkārt, taču spēj būt arī neatkarīgs. Arī šicū šķirņu sarakstos tiek minēts kā tas, kura enerģijas krājumi ir izsmeļami un kurš labprāt pievērsīsies snaudai, kad vien laiks būs pienācis.

Jāteic gan, ka, iespējams, šicū ir aktīvāks par angļu un franču buldogu, jo viņu allaž interesē, kas notiek apkārtnē un no kurienes radušās pēkšņās skaņas. Taču, kā jau zināms, arī vienai šķirnei var būt dažādi sunīši, un vienam patiks ikdienu aizvadīt aktīvāk, turpretim cits priekšroku dos laiskākai dzīvei.

Interesanti, ka šicū šķirnes nosaukums ("shih tzu") apzīmē mazu lauvu. Šicū izskats tik tiešām var vēstīt par gandrīz vai dižciltīgu dzīvnieciņu, jo mīlulim ir gara spalva, ko saimnieks var ieveidot vai ko sasiet pēc sirds patikas (iespējams, ērtākā vieta būs tieši pierīte, kur astītē var saņemt spalvas, lai suņuks redzētu, kas notiek pasaulē).

Pekinietis vizuāli varētu atgādināt šicū šķirni, un tālu no patiesības tas arī nav. Tiek pieļauts, ka šicū radies, krustojoties citiem suņiem, tostarp arī pekiniešiem, tāpēc abu mīluļu izskatā var rast līdzīgas pazīmes. Turklāt arī pekinieti, līdzīgi kā šicū, mēdz saukt par mazo lauvu. Abi dzīvnieciņi ir ārkārtīgi skaisti un šur tur izskatā, iespējams, tiešām ir saskatāmas lauvas atblāzmas. Arī šķirnes standartā vēstīts, ka pekinietim ir tāds kā lauvai līdzīgs veidols, bet pats sunītis rada gudra un apķērīga mīluļa iespaidu.

Kā jau daudzi mazie mīluļi, arī pekinietis nebaidās būs nedaudz neveikls un lustīgs, sagādādams prieku visos apkārtējos cilvēkos. Pekinietim raksturīga bezbailība, kas reizēm var sagādāt raizes viņa saimniekiem (galu galā, suns taču vēlēsies daudz ko izmēģināt), bet kopumā dzīve ar šo draugu noteikti nebūs garlaicīga. Kad spēles būs rimušās, suns teju vai acumirklī aizmigs, noteikti atcerēdamies par lielisko laiku, kas tikko pavadīts kopā.

Visas iepriekšminētās suņu šķirnes vieno ne tikai ātri sasniedzams nogurums, bet arī rūpes, kas saimniekam jāvelta un kas varbūt nav tik ļoti raksturīgas citām mīluļu šķirnēm. Visiem sunīšiem gan purniņā, gan arī citās ķermeņa daļās ir krokas, kas regulāri jātīra, jo pats suns to neizdarīs. Saimnieks var uzmanīgi ar pirkstu, palīgā ņemot arī kādu salveti vai drāniņu, iztīrīt katru no krokām, tādējādi pasargājot savu uzticamo draugu no ādas iekaisumiem. Tāpat jāparūpējas, lai sunītim ir pieejams ūdens, ko padzerties, īpaši tad, ja tikko aizvadīts aktīvs spēļu laiks. Suns būs noguris un gribēs ne tikai gulēt, bet pirms tam arī padzerties.