Pirmā visā Latvijā – četrkājainā asistente Elfa, kuru svešiem glaudīt nav ļauts  (1)

Baiba stāsta, ka doma par sunīti pavīdējusi jau pirms četriem gadiem, kad viņa invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" mājaslapā izlasījusi aprakstu par servisa suņu biedrību "Teodors". Reiz kādā nometnē viņa redzēja sievieti no Norvēģijas, un viņai līdzi bija suns-asistents. "Nodomāju – cik tas ir forši! Es arī gribu tādu suni," atceras Baiba, sākdama rīkoties lietas labā. Nākamais solis bija sazināties ar "Teodoru", vienlaikus uzdodot praktiskus jautājumus, piemēram, par iešanu ar suni ārā, barošanu un citus. "Tolaik es strādāju kristīgi izglītojošā organizācijā "Agape Latvija", kas ir daļa no starptautiskas kristīgas organizācijas, un sapratu – nē, ar suni man visa kā būtu par daudz," sākotnējo lēmumu tomēr nekļūt par suņa-asistenta saimnieci raksturo Baiba.

Taču pavērsiena punkts notika pirms diviem gadiem, kad biedrības "Teodors" pārstāve un suņu trenere Zaiga Kļaviņa pēkšņi atsūtīja Baibai e-pasta vēstuli ar teikumu: "Vai tu joprojām vēlies suni-asistentu?" Baiba atceras: "Es atkal viņai uzrakstīju tos pašus jautājumus par praktiskajām lietām, bet tā vietā, lai man vienkārši atbildētu, Zaiga pajautāja, vai var pie manis atbraukt ar suni-pavadoni ciemos, lai mēs visu varētu izrunāt klātienē. Tas bija viņas meistartriks." Ieraugot servisa suni, Baiba nespēja palikt vienaldzīga, un visai drīz jau viņa tika pie sava četrkājainā asistenta. To izvēlējās Zaiga, ņemot vērā gan to, kāds ir konkrētais suns, gan arī pašas Baibas temperamentu. "Šajā procesā suns izvēlas saimnieku, un var būt tā, ka sadarbība neizveidojas," teic Elfas saimniece. Ar skaisto mīluli saikne izveidojās ļoti labi, viņa paskaidro.

"Mums vēl ir jānokārto eksāmens, lai tiktu pie apliecības un lai Elfa kļūtu par suni-asistentu, kas nozīmētu, ka viņa visur drīkst iet kopā ar mani. Ja kāds mani dzītu ārā, man būtu dokuments, ko uzrādīt. Pašlaik mēs vienkārši ejam visur iekšā, nevienam neko neprasot un izskatoties pārliecinoši. Un tikai pāris gadījumos kāds ir kaut ko jautājis," par došanos ar suni gan uz veikaliem, gan citām iestādēm teic Baiba. Iespējams, ka apkārtējiem jautājumi rodas samērā reti, jo Elfa vizuāli neizskatās pēc parasta mājdzīvnieka – ejot pa ielām, viņai allaž ir uzvilkta īpaša vestīte ar uzrakstu "Service dog" jeb servisa suns. Taču Lauksaimniecības datu centrā "MansDraugs" skaidro, ka 2. maijā Elfa ir reģistrēta kā pirmais un šobrīd vienīgais oficiāli atzītais suns-asistents. Biedrības "Teodors" pārstāve un kinoloģe Zaiga Kļaviņa salīdzina, ka Igaunijā šādi suņi-asistenti jau reģistrēti, savukārt Lietuvā šobrīd neesot atzīts neviens četrkājainais asistents.

"Ja sunī-pavadonī uzreiz redz, ka viņš ir neredzīga cilvēka pavadonis un rāda, kur iet, tad suns-asistents palīdz praktiski. Elfa man palīdz, piemēram, novilkt jaku. Tā viņai ir kā spēle, par ko viņa dabū gardumiņu. Tāpat viņa man palīdz novilkt cimdiņus, zeķītes, zeķubikses, bikses, arī ieslēgt vai izslēgt gaismu, atvērt durvis, piecelties no gultas. Viņa jau zina – ja es pagriezīšu ratus noteiktā pozīcijā, viņai tūlīt būs ratos jāielec un es tādā veidā pieturēšos pie ratiem un varēšu piecelties kājās," par savas uzticamās asistentes palīdzību stāsta Baiba. "Un lietu pacelšana ir vienkārši brīnišķīga palīdzība! Kā man kaut kas nokrīt, tā viņa to padod, un tā ir nenovērtējama palīdzība. Es esmu daudzreiz izkritusi no ratiem, kaut ko cenšoties pati pacelt." Dodoties ielās, suņuks allaž iet blakus ratiem, taču Baiba stāsta, ka praktiski suns mācētu ratus pat vilkt.

"Viņa mani nomierina. Gan suns-pavadonis, gan suns-asistents ir draugs un kompanjons, bet arī nodrošina neatkarību. Piemēram, ja man kaut kas nokrīt, man ir jājautā, lai cilvēks man palīdz. Bet tagad suns pat bez prasīšanas to izdara. Mūsu attiecības ir kā draugiem, kuri viens par otru rūpējas. Viņa rūpējas par mani, un es rūpējos, lai viņa dabū ēst, izskrieties… Jā, mēs dodamies arī skriet. Paldies Dievam, ka maniem ratiem ir piektais ātrums, tad mēs nēsājamies apkārt un no malas noteikti izskatāmies nenormālas," smejas Baiba. "Protams, mums ir arī saimnieka un suņa attiecības, jo viņa mani klausa. Es viņai neļauju sev "kāpt uz galvas", tajā pašā laikā mēs esam arī ļoti draudzīgas, jo man ļoti patīk suņi."