Ziņas komentāros redzams, kā vēl nākamajā dienā, 21. maijā, dzīvnieku draugi sazinās un prāto, ko un kā darīt, vai braukt pakaļ kaķim un vai vispār būs iespējams runci noķert. Daudzi cilvēki piedāvājuši ķerambūrus un dažādas taktikas kaķa notveršanai, lūdzot, lai nepieciešamības gadījumā viņiem zvana pēc palīdzības. Lai arī 21. maijs dzīvnieku draugiem pagāja satraukumā un nemierā par to, vai runci izdevies notvert, Līga pati vakarā paziņoja, ka diemžēl ķeršana nevainagojusies panākumiem. Taču 22. maija vakarā viņa priecīgi pavēstīja, ka kaķītis noķerts, iesaistoties vairākiem cilvēkiem, un jau nogādāts klīnikā. Kaķa glābšanā piedalījās gan savstarpēji pazīstami, gan pilnīgi sveši cilvēki, kas vēlreiz pierāda dzīvnieku draugu atsaucību un vēlmi kopīgi palīdzēt četrkājainajiem draugiem. Tāpēc "MansDraugs" vērsās pie labajiem ļaudīm, lai noskaidrotu viņu artavu glābšanas operācijā ar nosaukumu "Barsiks".
Stāstu par Barsika glābšanu iesāk Līga, kas pati ir saimniece visai kuplam kaķu pulkam - 20 murrātājiem. Imantā, kur atrasts arī Barsiks, viņa ar ģimeni nodzīvoja daudzus gadus, un tieši tur sākušās viņas kā kaķu glābējas gaitas: "Pirmais kaķītis, ko, sirdij strauji sitoties un rokām trīcot, noķēru, bija no mājas izmesta kaķenīte, kas gan dienu, gan nakti šausmās slēpās patrepē. Ar to maisam gals bija vaļā, un es metos rajona kaķu glābšanā. Minkas parasti pie jaunajiem saimniekiem devās uzreiz no klīnikas vai ar kādas patversmes starpniecību, taču tie, kas ienāca manās mājās, tur arī palika. 14 no maniem 20 audžubērniem ir "salasīti" bijušās dzīvesvietas apkārtnē." Kā jau tas bieži vien notiek, dzīvnieku draugi un kaķu glābēji ātri iepazīst viens otru. Pazīstamas kļūt arī tautā sauktās "kaķu tantes" jeb sievietes, kas baro pie mājas mītošos peļu junkurus.
Starp Līgas paziņām ir arī Ludmila un Tatjana, mamma un meita, ar kurām Līga joprojām sazvanās. Vienā no sarunām Ludmila pieminēja arī Barsiku: "Tā es uzzināju par smagi cietušo kaķīti un zaudēju mieru. Pašai aizbraukt uz Rīgu man nebija iespējas, tāpēc sāku domāt, kurai Rīgas "kaķu meitenei" lūgt palīdzību. Šis dzīvnieku glābējiem ir ļoti saspringts laiks, visiem darba pilnas rokas, tāpēc nolēmu vērsties pie kādas meitenes, kas dzīvo tuvumā. Lūdzu Jeļenas palīdzību. Lai gan ne bez sirdsapziņas pārmetumiem – viņa ir audžumamma septiņiem minkām, bet viens pieaudzis kaķis un pieci kaķēni pie viņas ir pagaidu mājās. Mazuļi ir aktīvi, pa naktīm neļauj savai aprūpētājai izgulēties, Jeļena ir nogurusi. Taču, neskatoties uz to, viņa neatteica palīdzību, sazvanījās ar Ludmilu un kaķu barošanas laikā devās apskatīties kāda ir situācija. Tas bija šoks! Kad Jeļena atsūtīja man video un fotogrāfijas, man "sirds kūleni apmeta". Ātri uzrakstīju tekstu, pievienoju fotogrāfijas un ieliku SOS "Facebook". Cilvēki bija ļoti atsaucīgi un piedāvāja palīdzību Barsika noķeršanā. Es sekoju visam attālināti, palīdzēju ar informācijas ievietošanu internetā, bet Jeļena uzņēmās kaķīša ķeršanas koordinēšanu."
Sarunā ar "MansDraugs" kaķa barotāja Ludmila teic, ka kaķītis ir aptuveni gadu vecs, bet viņa regulāri baro gan Barsiku, gan citus kaķus, kas mīt pagalmā. Peļu junkuri pat gaida, kad Ludmila atnāks un viņiem atnesīs gardumus. Kaķīti viņa raksturo kā skaistu un mīļu, un runcis noteikti ir pelnījis visu to, ko viņa labā izdarīja atsaucīgi ļaudis, kuriem Ludmila ir ārkārtīgi pateicīga.
Tā kā Līga pati nevarēja doties palīgā kaķim, viņa vērsās pie Jeļenas. Līga arī pastāstīja viņai, kur kaķis dzīvo. "Tā kā es dzīvoju netālu no tās vietas, ar prieku piekritu palīdzēt. Sazvanījos ar Ļudu un sarunāju no rīta tikties. Paņēmu pārnēsājamo būri un ēdienu, un cerēju uz veiksmīgu iznākumu. Taču tad, kad ieraudzīju, kādā stāvoklī ir kaķa kāja, es nošausminājos. Puse kājas nebija, tās vietā bija liels asins burbulis. Arī aste bija apskādēta. Es mēģināju kaķi noķert, taču viņš izrādījās diezgan mežonīgs," skaidro Jeļena. Lai arī kaķi 21. maijā nav izdevies noķert, Jeļena nofilmēja video, ko vēlāk savā "Facebook" profilā publicēja Līga.
Barsiks noslēpās, bet Jeļena devās mājup, nespēdama beigt domāt par nelaimē nonākušo kaķi. Lai arī vakarpusē Līga publicēja ziņu par Barsiku un pat vēlās nakts stundās atsaucīgie ļaudis aktīvi komentēja to, Jeļena nebija mierā ar faktu, ka kaķītis joprojām nav notverts un centās to izdarīt pati, diemžēl - neveiksmīgi. Taču 22. maija rītā atsaucās Jekaterina un viņas vīrs Anatolijs, kuriem ir pieredze kaķu ķeršanā un kuri varētu palīdzēt. "Steidzamā kārtā es ar viņu sazvanījos un asarām acīs lūdzu palīdzību. Viņi kaķus izķer ar rokām. Mēs izlēmām iet uz pilnu banku." 22. maiju Jeļena aizvadīja aktīvā saziņā ar visiem tiem, kas ir gatavi palīdzēt kaķim, kā arī ar Līgu, kura par jaunumiem ziņoja "Facebook". Kaķis tika noķerts, bet - kā?
Šeit stāstā iesaistās Jekaterina un Anatolijs, pāris, kuri jau iepriekš ir ķēruši klaiņojošus, pamestus kaķīšus. "Par Barsiku es uzzināju no "Facebook", ieraudzīju rakstu ar lūgumu palīdzēt noķert kaķīti ar ievainotu ķepu. Pielikumā bija arī video, kur bija redzams, ka ievainojums ir ļoti nopietns. Situācija bija ļoti nopietna, laika nebija daudz. Tā kā mēs ar manu vīru Anatoliju iepriekš jau ķērām ievainotus dzīvniekus, es biju pārliecināta, ka arī šo kaķi varēsim veiksmīgi noķert. Tāpēc es sazvanījos ar Jeļenu un piedāvāju mūsu palīdzību kaķa ķeršanā un nogādāšanā klīnikā. Tajā pašā dienā mēs atbraucām uz vietu, kur atrodas kaķis, un mans vīrs Anatolijs veiksmīgi no pirmās reizes noķēra kaķi. Protams, kaķis pretojās, bet, kad jau tika ievietots būrī, nomierinājās un uzvedās ļoti klusi." Glābšanas operācijā liela loma bija arī tam, ka Barsiks atpazina Ludmilu, savu barotāju, un tāpēc, iespējams, izdevās viņu labāk pievilināt, lai veiksmīgi noķertu. Saprotams, jābūt arī labai reakcijai un fiziskajām spējām, lai noturētu dzīvnieku, norāda Jekaterina.
Savukārt par Barsika dzīvi pēc viņa noķeršanas stāstu turpina Jeļena: "Viņu steidzami aizveda uz veterināro klīniku Candera ielā. Pēc darba es uzreiz braucu uz turieni, jo piekritu kļūt par kaķa aizbildni. Pēc apskates kaķis tika atstāts klīnikā, bet 24. maijā viņam tika veikta operācija – ķepas un astes amputācija. Operācija ilga divas stundas." Arī klīnikā "MansDraugs" skaidro, ka kaķītis tik tiešām nonācis pie speciālistiem, runcim amputēta kājiņa un aste, bet dzīvnieciņš jūtas labi un viņa dzīvībai briesmas nedraud. Tiesa, klīnikas biroja vadītāja Dace Bute piebilda, ka bieži tomēr klīnikā nenonāk kaķi, kuriem jāamputē kāds loceklis. Tā kā Barsikam juta līdzi daudzi "Facebook" lietotāji un pilnīgi sveši cilvēki, runča operācijai, zālēm un visam pārējam, kas nepieciešams, lai kaķis atveseļotos, cilvēki sāka ziedot naudiņu, ko pārskaitīja uz viņas kontu ar mērķi kaķīša ārstēšanai. Jeļena paskaidro, ka tas noticis vēl pirms tam, kad kaķis vispār tika noķerts. Šobrīd runcis jūtas labi, taču uz visiem cilvēkiem, kas viņam palīdz atveseļoties, rūc. Ar laiku kaķim tiks meklētas jaunas mājas un saimnieks, kuru nebiedēs tas, ka šis kaķītis ir ar trim, nevis četrām kājiņām. Jeļena skaidro, ka katru dienu viņš pavada cilvēku kompānijā, lai pie viņu klātbūtnes pierastu.
"Cilvēku atsaucība bija fantastiska," par Barsika glābšanas operāciju priecājas Līga. "Šis gadījums kārtējo reizi apliecināja, cik mūsu cilvēkos tomēr ir daudz labestības. Un, "sadodoties rokās", daudzi savā starpā iepriekš nepazīstami cilvēki var palīdzēt nelaimē nokļuvušam dzīvniekam." Arī Jeļena piekrīt, ka neviens no iesaistītajiem Barsiku neglāba tāpēc, lai uzmanība tiktu pievērsta viņiem pašiem: "Mēs visi strādājām cieši komandā."
Murrātāja palīdzībai līdzekļus var ziedot biedrības "Dzīvnieku palīdzības dienests" kontā:
Biedrība Dzīvnieku palīdzības dienests
Reģ.Nr. 50008258651
Konts LV79UNLA0050024662455
Mērķis: ziedojums kaķītim Barsikam