Varētu jau samierināties ar maijvaboļu klātbūtni, ja tie neko ļaunu nedarītu, bet visai bieži koki paliek bez lapām un dārzs bez zaļiem asniem, jo kāpuri noēd sakņu augus kā nebijušus.
Visai bieži par šo problēmu minēts, ka nekas labāks par mehānisku kāpuru izlasīšanu no augsnes vēl nav atklāts. Vieni salasītos maijvaboļu kāpurus izmet kompostkaudzē, citi kā delikatesi dod sunim, vēl kāds izber tālāk no dārza vietā, kur viegli piekļūst putni, jo tiem tā ir īsta delikatese.
Lai izvairītos no maijvaboļu kāpuru parādīšanās, atceries, ka tie ir kā uzburti uz kūtsmēsliem un kompostu. Tāpēc var gadīties, ka dobēs tie parādījušies mēslošanas rezultātā. Dārzkopības speciālisti iesaka pirms likšanas dobēs kompostu un kūtsmēslus rūpīgi pārbaudīt un kāpurus izlasīt.
Kādam bijusi pieredze arī ar maijvaboļu kāpuru iznīdēšanu zālājā. Un šajā gadījumā efektīvākā metode esot zālāja noliešana ar benzīnu un aizdedzināšana, taču tas nav gluži risinājums konkrētai vietai dārzā, jo tad jānolej pilnīgi viss zālājs. Ja netīk šis paņēmiens, kāds cits foruma aktīvists iesaka zālienu aerēt, lai izveidojas caurumi, un tad izlasīt kāpurus mehāniski.
Kas attiecas uz zemeņu saudzēšanu, var aizlienēt arī šo tautas metodi – ik gadu profilaksei uz katra zemeņu krūma uzliet pa krūzītei bacilona šķidumu (atšķaidot ar ūdeni).
Labi, ka šiem negantniekiem ir arī dabīgie ienaidnieki – kāpurus iznīcina strazdi, vārnas, kraukļi, kovārņi un citi putni, arī kurmji un lielās skrejvaboles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
