Atjaunot, ne sabojāt – svarīgākais par mēbeļu restaurēšanu

Pirms mēbeļu atjaunošanas vai restaurācijas noteikti jāizvērtē, vai konkrētā mēbele ir pilnībā no masīvkoka, vai arī tās atsevišķās detaļas ir finierētas. To ir ļoti svarīgi zināt, pirms tiek uzsākta mēbeļu tīrīšana. Finierētas mēbeles nekādā gadījumā nedrīkst mazgāt ar lielu ūdens daudzumu, jo var tikt izraisīta finierējuma atlīmēšanās, tādējādi sabojājot autentisko finierējumu, skaidro restaurators Jānis Tolpežņikovs.

Ja sākotnējais lakojums ir plāns un nolietojies, tad vispareizāk būtu mēbeli pārslīpēt ar smalku smilšpapīru (Nr. 180-360) un tad atjaunot aizsargpārklājuma kārtu ar šellaku. Šellaku var iegādāties šķīdināmās plāksnītēs mākslinieku veikalos vai specializētajos veikalos. Plāksnītes ir jāizšķīdina 92-96 procentu spirta (var izmantot arī tehnisko) šķīdumā. Būtu nepieciešams iegūt 15-25 procentu (klasiski 250 gr uz 1l spirta) šellakas šķīdumu. Šellaku vajadzētu uzklāt ar vates vai vilnas tamponu, to ievietojot kokvilnas audumā, lai neatdalās dažādas pūkas. Svarīgi atcerēties, ka laka ir jāuzklāj plānā kārtiņā un vairākas reizes. Jo vairāk šellakas kārtas veidosi, jo pārklājums kļūs aizvien spīdīgāks.

Šīs mēbeles ir svarīgi saglabāt, jo agrāk tās tika izgatavotas no kvalitatīvāka kokmateriāla. Protams, ka laika gaitā pie intensīvas izmantošanas var būt izkustējušies savienojumi, iespējams, atlīmējies finierējums, bet, tos no jauna salīmējot, var atgūt stabilu konstrukciju un estētisku izskatu. Agrāk mēbeļu savienojumi un finierējums tika līmēti, izmantojot dabīgās izcelsmes līmes, to atgriezenisko īpašību dēļ būtu ieteicams tās pielietot arī mūsdienās vēsturisku mēbeļu atjaunošanā.

Kā populārākā no pielietotajām līmēm ir kaulu līme – mitruma nenoturīga dabīgas izcelsmes līme. Lai sagatavotu līmi, granulas aplej ar aukstu ūdeni, atļaujot tām uzbriest 4-12 stundas. Ūdens daudzumam jābūt 2-3 reizes lielākam par līmes masu. Pēc uzbriešanas jānolej liekais ūdens un uzbriedušās granulas jāliek līmes karsēšanas katliņā ar dubulto dibenu. Jāveic līmes uzkarsēšana līdz 60-70 grādiem. Līmes masu nedrīkst ilgstoši karsēt un uzvārīt, jo tādējādi mazinās līmes kvalitāte un liptspēja.

Detaļas ar uzklātu līmi ir jāsavieno, kamēr līme vēl ir silta (nav pārvērtusies želejā). Ja līme kļūst pārāk bieza, to var atšķaidīt ar karstu ūdeni. Protams, ja tas izklausās sarežģīti, tad var pielietot arī sintētiskās līmes. Tomēr, lai saglabātu kaut kādas izjukšanas iespējas nākotnē, ieteicams pielietot PVA – vienkomponenta dispersijas D3 klases mitrumizturīgu līmi finierēšanai, masīvkoka salīmēšanai un saaudzēšanai. Tās pamatsastāvdaļa ir vinilacetāta polimēri un to atvasinājumi. Visbiežāk lieto polivinilacetātu – dzidrs, bekrāsains stiklveida termoplastisks polimērs ar vāju siltumizturību pie +30 grādu temperatūras sāk deformēties. Tas ir gatavs lietošanai, nav toksisks, un ar labu līmes stiprību, gaismas noturību.

Konstrukcijas salīmēšanai/saspiešanai lielākoties izmantoto dažāda veida spīles. Jāatceras, ka pirms līmēšanas visam jābūt iepriekš sagatavotam, iekārtotai darba vietai, kā arī sagatavotiem paliktnīšiem zem spīļu metāla plaknēm, lai līmējot neiespiestu vienā vai otrā priekšmetā dziļus robus, kurus grūti pēc tam izlabot.

Izturoties ar pietāti pret šīm mēbelēm, nevajadzētu pielietot skrūves un naglas savienojumu pastiprināšanai, jo ilgtermiņā šie īstermiņa risinājumi pārvērtīsies lielākā problēmā.

Uzziņai

Ja rokās ir nonākušas mēbeles ar sarežģītiem finierējumiem – intarsijām, tad restaurators iesaka vērsties pie specālistiem, kas varētu palīdzēt saglābt šos vērtīgos finierējumus. Ja neesi drošs, kā pareizi būtu veicama vienas vai otras mēbeles restaurācija, tad var sazināties ar restauratoriem, kas var sniegt konsultācijas. Vairāk par mēbeļu restaurāciju var uzzināt arī ''Koka dizaina centrs'' organizētajā meistarklasē 17. un 18. jūnijā, Tukumā.