Peipusa ezera pārsteigumi: savdabīgais Sīpolu ceļš

Peipuss ir viens no lielākajiem ezeriem Eiropā. Ja gadīsies nonākt tā rietumu krastā, atklāsiet pavisam atšķirīgu kultūru vidi. 17. gadsimtā šeit uz dzīvi apmetās Krievijā vajātie vecticībnieki, sadraudzējās ar vietējiem iedzīvotājiem un atnesa līdzi sīpolu audzēšanas tradīciju, kas pārējā Igaunijas teritorijā kļuva par ieražu tikai nākamajā gadsimtā. Godinot senās tradīcijas, Sīpolu ceļš un Peipusa ezera piekraste ir pasludināta par Igaunijas nacionālo ēdienu reģionu.

Braucot no Latvijas puses, Sīpolu ceļš sākas Varnjas ciemā pie Emajegi ietekas Peipusa ezerā un beidzas vienā no Igaunijas mazpilsētām Kallastē. Šī 20 kilometru garā ceļa lielākā vērtība, neapšaubāmi, ir ceļmalas ciemati ar cieši blakus sarindotiem daudzkrāsainiem vecticībnieku mājokļiem, kas jau no pirmā acu uzmetiena liecina par savdabīgu kultūru, kura gadu gaitā nav ļāvusies ārējām ietekmēm.

Plašāka informācija par vietējo sadzīvi un tradīcijām ir pieejama Kolkjas Peipusa apmeklētāju centrā, kur var iepazīties ar krievu vecticībnieku dzīves stilu un rokdarbu darināšanas kultūru.

Mērojot Sīpolu ceļu, uzmanību noteikti piesaistīs uz sētām uzkārtas sīpolu virtenes un kaltētas zivis, kas liecina par vietējo pārtikas produktu īstumu. Tie ir tik vispusīgi un svaigi, ka igauņi sava lielākā ezera rietumu piekrasti dēvē par pieliekamo kambari. Daudzi igauņi šeit mēdz ierasties ziemas krājumu papildināšanai, jo neviens veikala sīpols nespēj konkurēt ar Peipusa piekrastē audzētajiem. Ja sīpolus gribas nogaršot, atliek tikai pieturēt automobili pie kāda no ielas malā esošajiem kioskiem vai nokāpt no velosipēda un noslēgt darījumu ar draudzīgajiem pārdevējiem.

Slaveni ir ne tikai sīpoli un zivis, bet arī gurķi, dažādu veidu pīrāgi un meža veltes. Lai nobaudītu vietējos ēdienus, ieteicams iegriezties Alatskivi Sepikoja krogā, kur garāku ceļu braukušajiem tiek piedāvātas arī naktsmītnes. Netālu no Sepikoja atrodas vēl viena vietējo ēdienu nogaršošanai piemērota vieta Kivi krogs, kas lepojas ar pašu radītām receptēm un no vietējiem zemniekiem iepirktiem pārtikas produktiem.

Īstas un dabiskas vietējās garšas var izbaudīt arī Kolkjas Kostja sīpolu saimniecībā, kur saimnieks laipni piedāvās pašu ceptos sīpolu pīrādziņus. Šis apmeklējums gan maršrutā ir jāplāno savlaicīgi, jo sīpolu saimniecība uzņem ciemiņus tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās. Vēl neliela piebilde par vietējo tējas dzeršanas kultūru – ja pusdienu galdā tiek celta tēja, cukurgrauds jābāž aiz vaiga, nevis jāmet tasē. Ja pietiks laika, saimnieks parādīs, kā jāpin īsts Peipusa sīpolu tīkls.

Senāk netālu no Sīpolu ceļa mitinājās vācbaltiešu muižnieki – kā kontrasts pieticīgajiem vecticībniekiem. 19. gadsimtā upes gravas malā celtā Alatskivi muiža ir viena no skaistākajām visā Igaunijā. Pēc karaliskās Balmorāla rezidences parauga celtajā ēkā tagad atrodas restorāns, apmeklētāju centrs, radošās darbnīcas, dabas centrs un viesnīca. Savdabīgs nakšņošanas piedāvājums ir pils tornī iekārtotais apaļas formas svītas numurs.

Vietējie tūristu dzīves organizētāji ir padomājuši, lai Sīpolu ceļā pasākumu pietiktu visas vasaras garumā. Peipusa ezera ostu festivāls ar centrālajiem pasākumiem Kallastes (9. jūlijā) un Kolkjas (10. jūlijā) ostā šogad notiks no 6. līdz 15. jūlijam.

Vasaras beigās, kad nobrieduši vietējie sīpoli, notiek tradicionālais Kallastes zivju un sīpolu gadatirgus, organizējot pasākumus dažādu vecumu apmeklētājiem. Daudz garšīgu produktu tiek piedāvāts arī populārajā Sīpolu ceļa kiosku dienā. Tad tiek plaši atvērti vārti un izbrīvēta vieta pagalma kafejnīcām, kur var iegādāties pēc paaudžu paaudzēm glabātām receptēm gatavotus labumus.

Aktīvo pasākumu cienītājiem kā radītas būs odu ķeršanas sacīkstes 17. jūnijā un Sīpolu ceļa SaunafEST orientēšanās spēle 19. augustā.

Plānojot vasaras atvaļinājumu, atcerieties par Sīpolu ceļu. Šī platības ziņā nelielā teritorija vienuviet spēj piedāvāt tik daudz interesanta.

Raksts tapis sadarbībā ar "Visitestonia.com"