Pieci ietiepīgi suņi, kuri izliksies, ka nedzird saimnieku  (3)

Kā vēstīts "Reader's Digest", 1994. gadā Kanādas un ASV Kenelklubu speciālisti piedalījās daudzu šķirņu pārstāvju vērtēšanā, lai noteiktu, kuri suņi veiksmīgāk atsaucas un pakļaujas komandām. Domājams, zinātāji jau uzreiz teiks, ka noteikti starp paklausīgākajiem ir gan vācu aitu suns, kuru bieži redzam dažādās filmās un seriālos, kā arī drošības dienestu darbā, gan arī, piemēram, labradori, kurus var īpaši veiksmīgi apmācīt par, piemēram, suņiem-pavadoņiem un suņiem-asistentiem (pieredzes stāstu par suņa-pavadoņa Pīķa audzināšanu var lasīt šeit, bet par Elfu, pirmo oficiāli reģistrēto suni-asistentu Latvijā, var lasīt Baibas stāstā šeit). Taču ir vēl citas īpaši gudras suņu šķirnes, piemēram, borderkollijs (citas šķirnes var skatīt šeit).

Taču līdzās apķērīgākajiem suņiem noteikti arī tie, kuri komandas izpilda novēloti vai neizpilda nemaz, kā arī tie, kurus saimnieks varēs novērot ietiepības uzplūdos. Sak, ja suns negribēs, tad nedarīs! Tas gan nenozīmē, ka šie suņi būtu slikti mājdzīvnieki, jo ikviens četrkājainais draugs cilvēkam ir gatavs sniegt mīlestību un uzmanību, un to arī, domājams, ar uzviju saņem no cilvēka. Kuri tad ir tie, kuri biežāk nedzirdēs saimnieku? Jāpiebilst, ka suņu pētnieka un speciālista Stenlija Korena izveidotajā suņu inteliģences sarakstā noteikts, ka tie mīluļi, kas atrodas saraksta apakšā, uz paklausības komandām vai uzdevumiem neatsaucas ar pirmo reizi, taču tas nenozīmē, ka suns pilnībā ignorē saimnieka teikto. Jāpatur prātā, ka suņa izturēšanās ir atkarīga no paša saimnieka un tā, vai un kā suns ir apmācīts. Nevajadzētu vainot suni, ja pats saimnieks nav piedalījies mīluļa apmācībā.

Buldogu saimnieki noteikti vienprātīgi teiks, ka gan angļu, gan franču buldogs ir labākais suns pasaulē. Kāpēc gan lai tā nebūtu? Šie mazie mīluļi ir īsti ģimenes suņi, kuriem nav nepieciešamas papildu fiziskās aktivitātes (ja tādas būs, paredzams, ka suņuks ilgu laiku atgūs spēkus un vienkārši gulšņās pa māju). Šajos mazajos ķermenīšos ietilpst bezizmēra mīlestība, uzticība un vēlme būt līdzās cilvēkiem, lai tur vai kas. Ne velti buldogi ir ārkārtīgi iemīļoti mājdzīvnieki jau gadu gadiem. Maza izmēra sunītis lieliski iedzīvojas šaurākā mājoklī un kalpo kā brīnišķīgs mājdzīvnieks laiskāka dzīvesveida piekritējiem.

Taču buldogu saimnieki arī noteikti piekritīs, ka buldogā novērojama saujiņa spēcīgas neatkarības un vēlmes pašam izvēlēties, ko darīt. Daudzi gan angļu, gan franču buldogu salīdzina ar mazu klauniņu, kas tā vien tiecas izdarīt ko amizantu un radīt saimniekos smaidu un smieklus. Senāk abu šķirņu pārstāvji piedalījušies suņu cīņās, tāpēc, iespējams, mērķtiecība, neatlaicība un cilvēka neņemšana vērā radusies no vēlmes visu darīt pašam. Protams, bez saimnieka klātbūtnes suns iztikt nevar, taču savu reizi mīlulis noteikti izliksies, ka saimnieks neko nav teicis. Īpaši amizanti tas izskatās, kad suns cenšas skatienu novērst no saimnieka, kurš ar viņu runā. Tad šķiet, ka suns vai nu apdomā saimnieka teikto, vai arī nolemj "nedzirdēt", ka ar viņu tiek runāts. Ko tu mīlulim padarīsi?

Lasīt vairāk

Iespējams, par čau čau suņiem pat tiem, kas neko daudz nezina, ir radies priekšstats, ka šie pūkainie, skaistie, valdzinošie mīluļi bieži vien rīkojas uz savu galvu. Čau čau vizuāli atgādina ļoti mīlīgu, lielu lāci, un salīdzinājums te ir vietā. Līdzās citu suņu šķirņu pārstāvjiem, čau čau bieži vien tiek salīdzināts ar savvaļas ķepaini. Interesanti, ka ne vienmēr čau čau būs brūni, jo sastopami arī, piemēram, melni sugasbrāļi. Taču visus vieno izteiksmīgā, citiem suņiem neraksturīgā zilā mēle, par ko klīst leģendas, piemēram, ka tādu nokrāsu suns guvis, uzlaizot gabaliņu debess, kas nokritusi uz zemes.

Lai arī ārēji ļoti valdzinošs un krāšņs, čau čau nebūt nav no tiem vieglākajiem suņiem. Tāpēc nepieredzējušam saimniekam ar čau čau varētu būt grūti. Mīlulis visbiežāk atzīs tikai vienu no ģimenes locekļiem, kam klausīs teju vai uz vārda, taču tautā mēdz teikt, ka brīdī, kad čau čau aizskries no saimnieka, viņu ne ar kādiem līdzekļiem nesasaukt. Šī mīluļa apmācībā jāvelta gan laiks, gan pūles, lai ieguldītais vainagotos panākumiem, taču palaist suņa paklausības veidošanu pašplūsmā noteikti nevajadzētu.

Lasīt vairāk

Līdzīgi kā afgāņu kurts, arī krievu kurts jeb krievu vējasuns ir slaids, stalts, cēls un elegants. Šis nebūs vis parastākais mājdzīvnieks, jo noteikti ikviens, kas četrkājaino draugu sastaps, būs fascinēts mīluļa izskata dēļ un labprāt vēlēsies suni redzēt aktīvā darbībā. Kurts ir ļoti ātrs un kustīgs, un drosmīgs, kas savulaik īpaši noderējis medībās. Lai arī agrākos laikos krievu kurti piederējuši Krievijas augstāko aprindu pārstāvjiem, arī mūsdienās, lai gan ne tik kuplā skaitā, kurti turpina savaldzināt daudzus cilvēkus, kuri šos mīluļus izvēlas par saviem mājdzīvniekiem.

Tiesa, arī krievu kurtam raksturīga ietiepība un stūrgalvīgums, lai gan, saprotams, šķirnes robežās tas var krietni atšķirties (viens suns var būt paklausīgāks nekā otrs, viss ir atkarīgs no tā, kā suns tiek audzināts). Ja suni apmācība un cilvēka teiktais neinteresēs, saimnieks novēros, ka mīlulis no abpusējas sapratnes un komunikācijas izvairās. Kā vēstīts "Canis Major", krievu kurts ir apķērīgs, bet ne tajos ierastākajos veidos.