'Pārāk tipisks bīgls' – simpātiskais Frosts, kurš dzimšanas dienu svinēja zeķu ballē

Lai arī nu Ilze ir bīgla saimniece, bērnībā viņas mājās mita vien divi kanārijputniņi. Viņa saka, ka tolaik bija četrus vai piecus gadus veca, bet atceras abus putniņus. Viens no lidoņiem reiz ticis ārā un aizlidojis, iespējams, tas bija kāda kaķa dēļ. Savukārt otrs putniņš nomiris no bēdām, pieļauj Ilze. "Bērnībā laikam jebkuram ir vēlme pēc maza zvēriņa, atceros, ka visām draudzenēm mājās bija kaķis vai suns, varbūt pat žurka vai kāmītis. Manai mammai gan bija savs spēcīgs viedoklis attiecībā uz to, kā savulaik viņa skaidroja, ka dzīvnieciņa turēšana mājās ir mocīšana. Tā nu, lūk, bērnībā nemaz īsti netiku pie sev kārotā suņa, toties, mammai nezinot, citreiz mājās atnesu ielas kaķus, lai tos pabarotu un nomazgātu," smejas Ilze.

Kas netika piepildīts bērnībā, īstenots pieaugot. Pirmais suns Ilzes mājās ienāca 2010. gadā, kad viņas māsīca ar krustmāti pārvācās uz dzīvi Austrālijā, bet Latvijā, konkrētāk, pie Ilzes nonāca Jorkšīras terjers Martīnī. "Šeit noteikti jāpiemin, ka Austrālija nav valsts, kurā ir viegli ievest savu mīluli. Laiks, kuru sunim būtu jāpavada karantīnā, nav dzīvnieciņa mocīšanas vērts. Tā nu mana māsīca savu suni uzticēja manai jaunākajai māsai," skaidro Ilze, piebilstot, ka nu pie māsas dzīvo desmit gadus vecais šunelis Martīnī. Iespējams, tieši pieradums pie tā, ka mājās dzīvo suns, raisīja Ilzē vēlmi pēc sava mājdzīvnieka, īpaši tāpēc, ka viņa pati sāka dzīvot atsevišķi no vecākiem. "Norunājām ar puisi, ka gadu pēc ievākšanās nopirksim suņuku. Kapēc gadu? Mums noteikti bija vajdzīgs laiks, lai pašiem iekārtotos un saprastu, vai dzīve diendienā kopā mums izdosies. Mēs jau paši zinām, kā mēdz gadīties ar attiecībām, tieši tādēļ bijām nolēmuši pagaidīt gadu."

"Protams, gadu mēs nesagaidījām, jo dikti gribējās, lai katru vakaru pēc darba kāds, asti luncinādams, mūs sagaida. Tā nu 2014. gada jūnijā mūsu mazajā ģimenē ienāca maziņš un superaktīvs bīgliņš Frosts," stāstu par savu mājdzīvnieku iesāk Ilze. Lai arī faktiski (kā Ilze saka, "pēc papīriem") Frosts pieder viņai, saimniece uzreiz uzsver, ka tas ir arī dzīvesbiedra Raimonda suns. Tāpēc Ilze stāstījumā noteikti pārstāv arī Raimonda domas.

7. aprīlī Frosts nosvinēja savu trešo dzimšanas dienu. Ilze stāsta, ka tā aizvadīta zeķu zīmē – ar zeķu ballīti! "Šeit, protams, apakšā slēpjas stāsts par to, ka Frostam patīk zagt zeķes un spēlēties ar tām un, kā jau katru gadu, ieturam dzimšanas dienas tematiku sociālo tīklu videi. Abi ar Raimondu esam grafiskie dizaineri un ļoti tuva ir sociālo tīklu vide, un mums ir ļoti svarīgs saturs, kuru pasniedzam mūsu sekotājiem. Tie vienmēr kaut kā ir jāizklaidē, tādēļ arī izmantojam dažādas tematikas kaut vai Frosta dzimšanas dienas svinībām," stāsta Ilze, nedaudz skarot arī Frostam veltītā "Instagram" profila tēmu, bet par to – turpinājumā.

Bīgls nosaukts Ilzes un Raimonda mīļākā multfilmu tēla vārdā. Tas ir "Rise of the Guardians" tēls Džeks Frosts. Tā kā abi saimnieki ir lieli filmu fani, viņim patīk dažādas filmas, tad arī bīgla vārdu varianti vairāk bija saistīti ar dažādu filmu tēliem. "Bet tieši vārds Frosts mums šķita pats piemērotākais. Tas, protams, ir vārds, pēc kura mēs viņu saucam, bet orģināli Frosta brālīšu un māsiņu metiena burtiņš bija "D", un mums ļoti paveicās, ka audzētāja vēl nebija iedalījusi kokrētus vārdiņus mazajiem, tādēļ mums bija dota iespēja izdomāt viņam vārdiņu tieši uz šī burta. Līdz ar to gribējām ieturēt ziemas tēmu, un mums ļoti paveicās, ka Ziemassvētku vecīša ziemeļbriedim bija arī vārdiņš uz burta "D" – "Dasher". Tā nu, lūk, pilnais vārds viņam ir Dasher Frosts VUK.

"Iespējams, Frostu varētu raksturot kā pārāk tipisku bīglu," raksturojot savu četrkājaino mīluli, saka Ilze. "Deguns ir viņa rīks it visam, jo ir jāizosta jebkura smarža un no viņa deguntiņa nepaslēpsi neko. Līdz ar to viņš arī ļoti ātri un dziļi nodalās savā ostīšanas pasaulē, kurā nespēj sadzirdēt savu saimnieku saucienus. Tas, protams, prasa daudz pūles un rūpes, lai Frosts reizē varētu vienmēr izskraidīties un nepazust." Viņa gan atgādina, ka katram sunim, gluži kā cilvēkam, ir savs raksturs, un tas nenozīmē, ka ikviens šīs sugas pārstāvis skries prom, tiklīdz būs uzodis kādu smaržu. Kamēr viens suns var būt paklausīgāks, cits, iespējams, izmantos katru izdevību izošņāt apkārtni un skriet kādas smaržas vadībā.

"Kopumā Frostu varētu raksturot kā laimes kamoliņu, no viņa prieks un pozitīvisms, šķiet, nebeidz izstarot nekad. Vai viņš satiek sen neredzētus cilvēkus, vai satiek kādu pirmo reizi, tas nav šķērslis par tiem priecāties un vēlēties tos nolaizīt, un apburt ar savu pozitīvismu. Tāda pati attieksme ir pret suņiem, Frostam principā ir jāpieiet pie visiem un jāaposta to. Pat ja viņš citreiz mēdz izdvest pārāk skaļas gaudas un rejas par to, tas nozīmē tikai vienu – ka viņš ir patīkami satraucies un grib iepazīties vai pieiet pie sen neredzēta drauga," stāsta bīgla saimniece.

Tā kā mūsdienās daudzi suņu un citu dzīvnieku saimnieki izvēlas savu skaisto mīluļu fotogrāfijas publicēt sociālajos tīklos, tostarp "Instagram", arī Ilze un Raimonds nav izņēmums. "Vēl pirms mūsu mājās ienāca Frosts, bija jau skaidrs, ka viņam būs "Instagram" konts. Mums kā grafiskajiem dizaineriem un sociālo tīklu aktīviem lietotājiem šķita ļoti interesanti pavērot ārzemju kontus. Jau pēc pirmās Frosta apciemošanas reizes viņa "Instagram" konts jau bija tapis. Paši jau kādu laiku sekojām nu jau ļoti populāriem citu suņu un tieši bīglu kontiem. Sākumā gan vienkārši vairāk domājām dokumentēt bildes paši sev, bet ar laiku tas pārtapa pavisam citā nolūkā," darbošanos interneta vidē raksturo Ilze. Frosta saimniece stāsta, ka tieši ar "Instagram" palīdzību viņi iepazina bīglu sabiedrību ne tikai ārzemēs, kā tas sākotnēji noticis, bet arī Latvijā. "Lielākoties visi mums zināmie bīgli ir sastapti "Instagramā", jo šāds domu gājiens par sava suņa kontu nav bijis mums vienīgajiem. Līdz ar to tas arī ir pamats "Bīgliem.lv" "Facebook" lapas un "Bīglu saostīšanās" radīšanai. Pavisam nesen arī sākām rakstīt blogu, kur apkopojam mūsu pašu atsauksmes par dažādiem produktiem suņiem, pasākumiem, apmeklētām vietām un citu," plašo darba lauku suņu tematikā min Ilze.

Jautāta, kāda līdz šim bijusi atsaucība no citiem cilvēkiem, kuri Frostu iepazīst sociālajos tīklos, Ilze skaidro, ka lielākoties tā ir pozitīva. "Protams, mēs katrs esam dažādi un katram ir savas dzīves vērtības, kas arī dažkārt licis nonākt situācijā, kur cilvēkiem šķiet smieklīgi, ka tavam sunim ir savs "Instagram" konts, kur nu vēl doma, ka viņš ir vēl plašāk pazīstamāks par tevi pašu."

Tā kā sociālajos tīklos iepazīti daudzi ārzemju un pašmāju bīgli, ar laiku radās doma noskaidrot, cik daudz šīs šķirnes pārstāvju mīt Latvijā. "Šķita mazliet pārsteidzoši, ka plašajā interneta pasaulē vienlaikus vienā mazā Latvijā ir cilvēki, kuriem ir savs "Instagram" konts sunim," teic Frosta saimniece. "Viss iesākās kā mazi tusiņi ar suņiem, jo, kamēr viņi vēl bija kucēni, to draiskošanās enerģija bija gandrīz neizsmeļama. Neskaitāms daudzums daudz un dažādu foršu vietu apmeklējumu pie dabas un prieks, kas bija redzams suņu acīs, redzot šķirnes brāļus, bija tiešām saviļņojošs. Šķiet, ka savas šķirnes lokā suņi izpaužas kaut kā vienotāk, it kā tiem vieglāk saprasties tieši tādēļ, ka tie ir vienas šķirnes pārstāvji," sajūsmas pilna ir Ilze.

Pirmoreiz vairums bīglu tikās 2015. gada februārī, kad norisinājās pirmā "Bīglu saostīšanās". Ilze paskaidro, ka kopš tā brīža pasākums noticis divas reizes gadā. "Visam pamats bija redzēt, cik daudz bīglu ir Latvijā, iespējams, pat tikai Rīgā, un neviens nespēja iedomāties, ka to ir tik daudz," sanākušos vairākus desmitus vienas šķirnes pārstāvju raksturo Frosta saimniece. "Tomēr vien ar sanākšanu kopā idejiski nepietika, jo gribējās arī izdarīt kādu labu darbu – palīdzēt citiem. Tā nu mums pie visas parastās bīglu tikšanās klajā nāca arī ziedojumu vākšana patversmei. Mēs sociālajos tīklos aicinājām cilvēkus atnest vecās sedziņas, mantiņas, pavadas vai jebko citu, kas noderētu astaiņiem patversmē. Cilvēki, kuri ieradās, tiešām bija ļoti atsaucīgi un atnesa daudz un dažādus ziedojumus, kurus vēlāk nodevām Slokas patversmei." Diemžēl aizņemtības dēļ 2017. gadā vēl neviena "Bīglu saostīšanās" nav notikusi, lai arī Ilze pieļauj, ka gan saimnieki, gan suņi ir sailgojušies.

Turpinot par darbošanos Frostam veltītajā "Instagram" profilā, Ilze paskaidro, ka pati ar fotografēšanu hobija līmenī nodarbojas diezgan sen. "Tas vienmēr ir bijis vaļasprieks, ar kuru neiespringstot, var pavadīt dienu pie dabas. Tagad, kad sunim ir savs "Instagram" konts, dažreiz izpaužos ar interesantām fotogrāfijām arī tur," stāsta Frosta uzticamā saimniece. Viņa ikdienā strādā par grafisko dizaineri reklāmas aģentūrā, tāpēc, kā pati saka, ar suņu lietām nodarbojas vien brīvajā laikā.

Jautāta, vai līdz ar Frosta ienākšanu viņas dzīvē ir pavērušās durvis uz citu pasauli, Ilze atbild: "Varbūt atvērās ne gluži cita pasaule, bet plašāka gan. Iespējas, kā pavadīt laiku kopā ar suni, ir neizmērojamas, tieši tāpat kā iespējas, kuras paver Frosts, viennozīmīgi mūs ir motivējušas daudz un dažādi, sākot ar biežāku došanos ārā pie dabas, beidzot ar dažādām idejām dizainiem. Suns noteikti iedvesmo būt labākam gan viņam, gan pašam sev." Viņa gan uzsver, ka nekas nebeidzas ar noskatītā suņa iegādi, jo tad tikai sākas gan suņa, gan saimnieka attīstība. "Suņu pasaule ir plaša ar dažādām iespējām. Šī paša iemesla dēļ bija vēlme apgūt kinoloģiju personīgos nolūkos, kuru arī piepildīju. Vienmēr jūtos drošāk, ka zinu pamatus, kas palīdz tikt galā ar sarežģītām situācijām. Dažreiz zem tā slēpjas arī negatīvais, jo pēc šādu kursu apmeklējuma cilvēki no tevis sagaida, ka būsi speciālists šajā jomā. Patiesība ir tāda, ka kinoloģija ir tik plaša, sākot ar dresūru, suņa psiholoģiju, šķirnēm un citu, ka ar kursu palīdzību vien par speciālistu nekļūsi, īpaši, ja tas nekad nav bijis mans mērķis."

"Galu galā, kā jau minēju, paveras plaša pasaule arī sporta jomā – kanikross, bikejorings un citi sporta veidi, kas palīdz būt fiziski aktīvam pašam un sunim. Ir arī iespēja piedalīties izstādēs, ja esi iegādājies šķirnes suni. Pēc pašas pieredzes uzskatu, ka izstādes nav tikai titulu dēļ, bet iespēja suni arī disciplinēt, jo, katru reizi izejot ringā, suns zina, ka viņam ir jāstrādā un kā attiecīgajā brīdī nepieciešams uzvesties. Protams, bez dažādiem pigoriem neiztikt ceļā uz perfekciju, bet bez tiem jau nekur netikt un neko neiemācīsies," skaidro Ilze, Frosta saimniece. Skaistais bīgls sākotnēji piedalījās arī dzīvnieku izstādēs, gūstot titulus gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, Zviedrijā un pat Eirāzijā.

Kas noteikti būtu jāzina topošajam bīgla saimniekam? Lūk, Ilzes ieteikumi: "Jaunajiem bīglu saimniekiem vai gribētājiem noteikti ieteiktu uzzināt maksimāli daudz par šķirni, apmeklēt audzētavas un jautāt visu sev interesējušo audzētājiem. Bīgls ir suns ar savu raksturu, citam tas var šķists stūrgalvīgs, bet fakts ir viens – ja gribas suni, kas klausīs katru jūsu vārdu, tad bīgls, iespējams, tam nederēs. It īpaši, ja tam nebūs piemērota attiecīga dresūra, jo izslēgts jau nav, ka bīgls būs tikai nepaklausīgs, bet tas prasīs ļoti lielas pūles un pacietību. Suņu skola būs obligāts process, lai saimnieks iemācītos darboties ar suni, jo lielākā mācīšanās tomēr ir pašam saimniekam, kuram ir jāizprot suņuks." Lai arī bīgls ir ārkārtīgi simpātisks un valdzinošs suns, par kuru rūpēties vēlētos daudzi, Ilze ir piesardzīga: "Bīgli, manuprāt, pēdējā laikā cieš no tā, ka daudzi paņem tos izskata pēc, bet nerēķinās ar šķirnes īpatnībām. Šī noteikti ir lielākā kļūda, ko pieļaut, jo suņuks nav jāņem pēc tā izskata, bet paša cilvēka dzīvesveida iespējām. Frosts mums liek pašiem daudz vairāk kustēties un nesēdēt mājās, jo viņam ir nepieciešama šī kustība. Tādā veidā dodamies velo braucienos un Frosts skrien blakus, braucienos ar longbordu vai skrituļslidām, arī dodamies skriet kopā un kopš pagājušā gada arī piedalāmies kanikrosā – skriešanā ar suni. Un, galu galā, tas rada prieku ne tikai sunim, bet arī pašiem."