Daiļdārza apstādīšana: no plānojuma līdz apstādījumiem

Iepazīstoties ar vizuālo ieskatu vēl neiekoptajā daiļdārzā, speciāliste uzreiz saka, ka dobi katrs cilvēks taisa sev – tu pats uz to lūkosies, pats kopsi, čubināsi, bet citi izteiks komplimentus, ejot garām iekoptajai teritorijai. Tāpēc ne vienmēr otra ieteikums būs tas labākais, jāpaļaujas arī uz sevi un savām vēlmēm, bet profesionāļa ieteikumi var palīdzēt pieņemt labāko lēmumu.

Ainavu arhitekte sniedz nelielu konsultāciju dārza labiekārtošanā, iesakot – ko tur stādīt, ko labāk nē, ņemot vērā izvietojumu un dārza parametrus.

Dobe atrodas rietumu pusē, mājas priekšā uz ielas pusi, pa kreisi no iebraucamā ceļa. Pagājušajā gadā aptuveni pus metru no mājas sienas rindā sastādītas hostas. Mājas priekšā jau bija trīs ābeles, šogad stūrī iestādīta eglīte. Gar ceļa robežu aug jāņogas. Pie mazā šķūnīša jau auga mūžzaļš, aslapains augs. Dobes garums gar mājas sienu ir 6 metri, otras dobes garums – apmēram 5 metri.

''Spriežot pēc teritorijas bildēm un esošās situācijas raksturojuma, dobēs esošie augi ir ne īpaši estētiski, tāpēc ieteicams dobi sākt plānot no nulles.'' Pēc speciālistes domām, vērtīgi būtu apvienot šīs divas dobes glīti vienā veselā. ''Ja starp tām ir paredzēts staigāt uz šķūnīti, tad var izvedot stilīgu celiņu no akmeņiem, akmens plāksnēm, ķieģeļiem vai kāda cita materiāla, kas labi iederētos arī dobes kopskatā. Pēc bildēm spriežot, izskatās, ka gar pašu sētu ir sastādīti ogulāji un ka sētas otrā pusē ir grants ceļš. Gribētu ieteikt tomēr sastādīt kādus mūžzaļus augus, piemēram, dzīvžogu, kas aizkavētu putekļus, bet ogulājus pārvietot tur, kur ieplānota saimnieciskā zona. Tādā veidā krāšņumdobe pieietu klāt dzīvžogam un viens otru papildinātu.''

Plānojot krāšņumdobi, nevar neņemt vērā mājas savdabīgo fasādes krāsu. Uz tumšā toņa lieliski izskatīsies spilgti un arī balti augi, piemēram, hortenzijas, rozes, skujeņi ar dzeltenīgām skujām, kāds skaists augsta stumbra potējums, piemēram, nokarenā purpurābele. Dobes apaļās formas ļauj ļoti veiksmīgi dobē ieplānot arī apaļas formas augus – japānas spirejas, tumberga bārbeļu šķirnes, piemēram, 'Bonanza gold'', ''Bagatelle' vai apaļās tūjas: 'Danica', 'Salaspils', 'Golden globe'.

''Lai arī nezinu, no kura skatpunkta saimniece uz savu dobi skatīsies, taču šajā brīdī šķiet, ka dobes vidusdaļā būt jāveido augstāku koku kombinācija – kāds skaists pīlādzis, dažādu formu skujeņi, bārbeles, spirejas, taču nevajadzētu ar šiem augiem aizrauties, lai dobe neizskatītos masīva.

Priekšpusi noteikti var aizpildīt ar dažādos laikos ziedošām ziemcietēm. Tur pēc saimnieces izvēles, kas sirdij tuvākas šķiet, būtu ieteicams izvēlēties veģetatīvi un ģeneratīvi mazkustīgas ziemcietes, lai tās būtu pēc iespējas vieglāk kopt un lai formas ir regulāras. Mūsdienās ir pieejamas izcilas ziemcietes ar ļoti ilgu ziedēšanas laiku, piemēram, gailardijas, rudbekijas, perovskijas.

Tā kā dobes forma ir simetriska, tad var atļauties grupēt augus pa grupām un atkārtoti, ritmiski, tādējādi tā būs nepārraibināta un varēs vieglāk piemeklēt augus.

Ikvienam, plānojot dobi, iesaku padomāt par to, lai dobe būtu ilgmūžīga. Izvairies no augiem, kas mūsu klimatu zonā mēdz apsalt, kā arī no augiem, kam ir slimības un kas regulāri jāveido. Tādā veidā atvieglosi savu ikdienu. Ļoti vēlamas ir arī dārza apmales, kas ir pieejamas visdažādākajos veidos – tās atbrīvos no regulāras dobju, apdobju veidošanas un saglabās dobei formu, līdz ar to tā izskatīsies glīta un kopta. Lai dobe sasniegtu vēlamo rezultātu, izvēlētos augus ieteicams stādīt, ievērojot tiem paredzētos attālumus, grupēt augus pēc augstumiem un dobi pēc iestādīšanas nomulčēt, kas dobei piešķirs ļoti labu akcentu, izcels augus, dobes formas un manāmi samazinās nezāļu augšanu dobē, ietaupot laiku, ko pavadītu, dobi ravējot.''

Praktisko padomu ieteikumus ainavu arhitekte noslēdz, atgādinot, ka nav tādas ''nepareizi saplānotas dobes'', jo katrs cilvēks rada mākslu sev, un tikai pēc laika taps skaidrs, vai mākslas darbs ir jāpārveido vai tas apmierina par visiem 100 procentiem. ''Tāpat atceries, ka dārzs ir nebeidzams darbs, novērošana un uzlabošana, bet tas ir tā vērts,'' rezumē daiļdārzniece.