Pēc 17 gadu pārtraukuma Kurzemē atgriezies melnais stārķis

DAP un AS "Latvijas valsts meži" kopīgi īstenotā melnā stārķa ikgadējo ligzdošanas sekmju monitoringā iepriecinoši rezultāti, tā par melnā stārķa atgriešanos stāsta DAP pārstāve Elīna Ezeriņa.

"Jau šobrīd vairumam melno stārķu cālēni ir izšķīlušies, taču, vēl pirms ligzdošanas sezonas (aprīlī un maijā), pārbaudot pēdējos gados neapdzīvotās ligzdvietas, nereti tiek konstatēti pārsteidzoši fakti. Šogad īpaši iepriecinoša ir melno stārķu atgriešanās ilggadīgā ligzdošanas iecirknī Kurzemē, netālu no Zlēkām. Šo vietu stārķis bija pametis jau pirms 17 gadiem, kad nolūza koka zars, kurā atradās stārķa ligzda," stāsta DAP vecākais eksperts Helmuts Hofmanis.

Melno stārķu populācijas saglabāšanai galvenās pūles tiek veltītas dabisko ligzdu vietu aizsardzībai. Tomēr, ja dabīgā ligzda ir kritusi un stārķim nav iespēju uzbūvēt jaunu ligzdu, tiek būvēti mākslīgās ligzdas pamati.

Netālu no Zlēkām esošajā melno stārķu ligzdošanas apcirknī pirms pāris gadiem DAP eksperti blakus ligzdas kokam uzbūvēja mākslīgo ligzdas platformu, kādu stārķi labprāt mēdz izmantot.

"Patīkams pārsteigums bija "Latvijas valsts meži" Ziemeļkurzemes reģiona Vides plānošanas speciālistei, kura, apsekojot mākslīgo ligzdvietu, tajā sastapa perējošu melno stārķi. Šis piemērs vēlreiz apliecina, ka pat ilglaicīgi neaizņemti melno stārķu ligzdošanas iecirkņi ilgtermiņā ir ļoti svarīgi un to aizsardzība ir pamatota," skaidro Hofmanis.

Jau otro gadu DAP sadarbībā ar "Latvijas valsts meži" turpina realizēt retās un īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnā stārķa ikgadējo ligzdošanas sekmju monitoringu. Sadarbojoties un apmainoties ar informāciju, abu iestāžu melno stārķu eksperti putnu ligzdošanas sezonas laikā visā valsts teritorijā pārbaudīs vairāk nekā 290 melno stārķu ligzdošanas vietu, novērtējot to apdzīvotību un ligzdošanas sekmes. Zināšanas, kuras iegūst, veicot ikgadējas uzskaites, palīdz šīs sugas aizsardzības nodrošināšanā un veicina korektu mežsaimnieciskās darbības plānošanu stārķu ligzdošanas teritoriju tuvumā.

Atšķirībā no baltā stārķa, melnajam stārķim raksturīgi dažādi mežu (izņemot priežu silu) biotopi, kuru tuvumā atrodas piemērotas barošanās vietas – upītes, strauti, bebru dīķi, zivju dīķi u.tml. vietas. Pārtiek no zivīm, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem un sīkiem zīdītājiem. Klusā vietā, lielā, vecā kokā (galvenokārt ozolā vai priedē), tā apakšējos zaros, melnais stārķis būvē lielu ligzdu, kuru izmanto daudzus gadus pēc kārtas.

Līdzīgi kā balto stārķi mēdz saukt par "svēteli", arī melnajam stārķim ir tautā zināms nosaukums – "gandrs". Melnais stārķis ir iekļauts aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijā ligzdo no 750 – 900 pāriem.

Melnā stārķa monitorings tiek veikts Vides monitoringa programmas, Bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammas, Speciālā monitoringa īstenošanas gaitā. Monitoringa mērķis ir sniegt informāciju par sugas ikgadējām ligzdošanas sekmēm un kopējo populācijas stāvokli valstī.