Par jaunajiem vecākiem kļuvuši mātīte Kiazi un tēviņš Maoto. Šis ir abu pirmdzimtais mazulis. Pēc zoodārza apmeklētāju stāstītā, neraugoties uz to, ka Kiazi pirmo reizi kļuvusi par mammu, viņa lieliski rūpējas par savu strauji augošo meitiņu.
Balto degunradžu skaits brīvā dabā strauji samazinās. Dienvidāfrikā patlaban mīt aptuveni 18 000 šo dzīvnieku. Saskaņā ar statistikas datiem katras astoņas stundas no malumednieku uzbrukumiem iet bojā viens šīs sugas degunradzis.
Šos dzīvniekus nogalina viņu raga dēļ, kura cena melnajā tirgū var sasniegt par 200 000 ASV dolāru. Degunradža rags tiek izmantots, lai pagatavotu preparātus, kurus plaši izmanto tautas medicīnā. Zinātnes pasaule pilnībā noliedz informāciju par šādu medikamentu lietderību.
Vērts atzīmēt, ka dienvidu baltais degunradzis ir nedaudz mazāks par savu ziemeļu sugas brāli, kurš brīvā dabā praktiski vairs nav sastopams. 2015. gadā Sandjego safari parkā 42 gadu vecumā nomira šīs sugas pārstāve Nora. Viņa bija viena no četriem uz zemes palikušajiem ziemeļu baltajiem degunradžiem.
Vēl 1950. gadā ziemeļu baltā degunradža populācija, kura bija atrodama piecās valstīs Nīlas baseina teritorijā, bija 2250 dzīvnieku. Lūk, kāda bēdīga aina paveras! Ja nekas netiks darīts, līdzīgs liktenis var piemeklēt arī dienvidu balto degunradzi, tā norāda Sandjego safari parka pārstāvji.
"Mēs esam ļoti lepni, ka mūsu degunradžiem piedzimis pirmais mazulis. Tomēr nācās pielikt ne mazums pūļu, lai sasniegtu panākumus," atzīmē Kristofers Tabs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Sandjego pētnieciskajā institūtā par izmirstošo sugu saglabāšanu.
"Kiazi mūsu zoodārzā nonāca 2008. gadā, taču panākt degunradža apaugļošanos izdevās tikai nesen. Kiazi pirmdzimtā nākšana pasaulē mums vieš cerību, ka viss vēl nav zaudēts – dienvidu balto degunradžu skaitu palēnām var atjaunot," ar optimismu atzinis speciālists.