Košumaugs pat ēnainā vietā: heihēra un tās audzēšana dārzā
Foto: Shutterstock
Rozīgas, rūsganas, sudrabotas un pat gaiši zaļas – heihēras izkrāšņo dobes visdažādākajos toņos, turklāt atsevišķas sugas saglabā pievilcīgo zaļumu pat ziemas mēnešos, kad dobes visbiežāk ir vien zemes klātas.

Ja vieglās kopšanas un pievilcīgā izskata dēļ turi cieņā hostas, tad pēc heihēru iepazīšanas tāpat domāsi arī par tām. Heihēras var raksturot kā zemu, kompakti izkārtojušos augu ar smalkiem kātiņiem un rozetē izvietotām lapiņām, kas, atkarībā no sugas, var būt dažādu krāsu. Vasaras vidū lapotnes virspusē izstiepjas ziedneši ar skrajās ziedkopās izvietotiem sīkiem zvanveida ziediņiem. Ja lapotne ir blīva un masīva, tad ziedi, savukārt, rada viegluma iespaidu, vējā šūpodamies un trīsuļodami. Daudzām šķirnēm ziedkopas arī pēc noziedēšanas ir vizuāli interesantas un droši atstājamas nenogrieztas līdz ziemas sākumam, raksta ''Galantus''.

Heihēras ir viens no tiem nedaudzajiem augiem, ar kuriem var sekmīgi ienest krāsas arī noēnotā vietā. Dārzu īpašnieki zina, ka vairums interesanto un košo toņu augi pieprasa saulainu augšanas vietu, taču heihēras savu krāšņumu atrādīs arī noēnotā vietā, turklāt augs ir pielāgoties spējīgs – tas var augt arī saulē vai gaišā ēnā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!