Čārlijs ir tipisks kaķis, jo viņš ļoti mīl atpūtu un ēdienu. Saimniece savu mīluli raksturo vienā vārdā – laiskums. Kad Čārlijs neguļ, viņš apātiski vēro visu pasauli un ir iegrimis savās domās. Tikai reizēm runcī ieslēdzas nemiera gars, kurš tad liek spēlēties un trakot.
Elizabete un Čārlijs satikās aptuveni pirms gada, tā bija vecāku dāvana meitai dzimšanas dienā: "Visu dienu neko nenojautu, līdz brīdim, kad ģimene sāka staigāt šurpu turpu, līdz mani iesauca istabā un tur viņš bija! Maziņš, sēdēja uz sarkana spilvena, ap kaklu bija apsieta sarkana lentīte. Ieraugot nespēju aptvert, ka tas mazais kunkulītis nu ir mans. Izplūdu laimes asarās."
Tā bija viņas laimīgā diena, saņemot dāvanā runcīti Čārliju. Vārdiņu dot arī bijis vienkārši, meitenes brālis esot pateicis, ka būs Čārlijs, un pie tā arī nolēmusi palikt.
Elizabete atceras, ka kaķēna pirmā diena vecāku mājās bijusi diezgan aizraujoša: "Mums bija jāizvairās no vecāku suņa, kurš bija ticis istabā, viņš vēlējās sadraudzēties ar Čārliju, taču viņu nācās glābt, kopš tās dienas, braucot uz Pūri pie vecākiem, Čārlijs sunim ir kā boss, jo viņš netiek aiztikts."
Elizabete stāsta, ka viņas Čārlijam esot divas dabas – viņš varot visu dienu laiskoties un slinkot, bet, kad parādās otrā daba, tad runcis var lēkt pa gaisu un trakot. "Ikdienā es maz esmu mājās, skola un darbs, atgriežos vakaros. Viņš mani vienmēr sagaida pie ārdurvīm, jo zina, ka došu viņam ēst. Kad Čārlijs paēd, sākas vakara trakulības, jo visu dienu ir laiski nogulējis. Skrien no viena gala uz otru, no stūra uzbrūk man, lecot ar visām četrām gaisā. Nedaudz nogurst un guļ uz grīdas ar ķepām gaisā.
Kad Elizabete ar Čārliju aizbrauc uz otrām mājām, kaķis rāda pavisam citu dabu, kļūst par vienpati un apceļ tur mītošo desmit gadus veco kaķi, "Māja ir lielāka, tur ir daudz ko skatīties, kur iet un laiku pārsvarā pavada viens. Viens staigā, viens guļ, visu dara viens. Reizēm uzbrūk otram kaķim, kurš ir 10 gadus vecs un nav tik veikls kā Čārlijs."
Čārlijs ēdiena izvēlē esot ļoti cimperlīgs, "Viņš ir izvēlīgs un neēd visu, ko nopērku. Ja sajūt, ka nav garšīgi, tad ar ķepu kasa grīdu, tādā veidā liekot manīt, ka neēdīs. Tāpat ir ar mīksto jeb slapjo barību, ir tikai viens veids, kurš viņam garšo, pārējai barībai tiek apēsta tikai želeja. Ūdeni viņš arī nedzer no trauciņa, bet gan iecienījis to no akvārija, kurā dzīvo viena zivs. Čārlijs ir mēģinājis ar ķepu noķert šo zivtiņu, taču viņam tas nav izdevies, jo nepatīk, ka ķepa paliek slapja."
Čārlijs ir uzticīgs kaķis un palīdz Elizabetei mācīties vēlās nakts stundās. "Čārlijs vienmēr ir blakus, galva pāri datora ekrānam un kopīgi rakstām manus mājas darbus," stāsta Elizabete.
Čārlijs ir britu īsspalvainās kaķa šķirnes pārstāvis, un viena no rakstura īpatnībām šiem kaķiem esot tāda, ka tiem nepatīk doties rokās, "Viņam patīk gulēt blakus, nevis klēpī. Viņš pats rokās nenāks. Es, protams, varu viņu paņemt un mīļot, viņš ārā nerausies, bet labāk viņš jūtas, kad ir brīvībā," atzīst Elizabete.
"Tāpat viņam ļoti patīk, kad kasa viņa vaidziņus, tie ir tik mīksti! Viņš pats par sevi ir ļoti pūkains, mīksts un mīļš, taču ļoti slinks."
Elizabete stāsta, ka Čārlijs no rītiem mēdz viņu modināt, ar savu degungalu bakstot saimnieces seju, modina, protams, tāpēc, ka ir gatavs brokastot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
