Bieži vien ir tā, ka atliek tikai gribēt, nebaidīties skaļi paust savas vēlmes un pieņemt izaicinājumus. Ar entuziasmu un vēlmi darīt var panākt brīnumu lietas, un šis piemērs to pilnībā pierāda. ''Bāliņu'' mājas saimniece atklāj, ka stāsts par satikšanos ar šo 1940. gada māju aizsācies 2014. gadā. Pirmo reizi apskatot māju, pavēries šāds skats – viena dzīvokļa, vienstāvu koka māja ar azbestcementa jumtu un 106 m2 dzīvojamo platību diezgan neapmierinošā stāvoklī gaidīja jaunu dzīves plaukumu.
''Ēka savulaik celta diviem saimniekdēliem ar ģimenēm dzīvošanai. Mājā bija četras lielas telpas, bet pēdējā laikā apdzīvotas tikai divas. Kā jau lauku mājai pienākas, tur bijusi arī malkas krāsns, plīts, bet tikai aukstais ūdens. Iepriekšējie mājas saimnieki iespēju robežās rūpējās par īpašumu, bet viņu vēlēšanās bija pārcelties uz pilsētu, un tā nu 2014. gada 23. oktobrī ''Bāliņi'' nonāca mūsu paspārnē,'' stāsta Anna Eniņa.
Vaicāta par pirmajiem iespaidiem, ieraugot diezgan bēdīgā paskata māju, Anna atzīst, ka uzreiz iepatikusies šī vieta, jo tā esot atgādinājusi bērnību, ko pavadījusi mājās Latgalē, vecvecāku mājā. Tur bijušas vecas, lielas liepas, ābeles, pļavas un meži apkārt. Tā kā Latgales īpašumu nav bijusi iespēja atgūt, īstajā laikā un vietā nākusi šī māja.
''Sākumā gribējās tīrumā iestādīt bērzu jaunaudzi un māju tikai pielabot. Sākums ēkas "pielabošanas darbiem" bija 2015. gada februāris, kad atsauktais būvnieks teica – uzliksim jumtu, tad varēsi domāt, ko tālāk. Tā tas arī sākās, un māja pamazām atdzima. Izremontējām, izveidojām mājai divus stāvus. Radās doma izveidot nelielu brīvdienu māju. Tā kā visi esam pilsētnieki, pastāvīgi šeit dzīvot nevarējām, bet atbraukt atpūsties – ar lielāko prieku. Tad ar laiku arī sākām domāt par pārējo ēku izmantošanu. Iekārtojām kūtiņā pirti, bet garāžā atpūtas telpu. Un tas viss aizvedis līdz tam, ka tagad jau izveidota neliela viesu māja, kurā atpūšas gan saimnieki, gan viesi un radi.''
Mājas pirmajā stāvā ir liela ēdamistaba, viena mazāka atpūtas istaba un virtuve. Otrajā stāvā ir divas guļamistabas ar vairākām gultām. Pirts ēkas otrajā stāvā tapusi īpaša jaunlaulāto istabiņa, bet klētsaugšā "Putnu būris" – atpūtas istaba.
Atjaunojot māju, saimniece lēmusi, ka pēc iespējām jāsaglabā viss vecais un jāatjauno pēc iespējas tuvāk oriģinālam. ''Guļbaļķi diemžēl bija ļoti sliktā stāvoklī, un no tiem varējām saglabāt tikai vienu sienu, kas redzama lielajā ēdamistabā. Visu māju nosiltinājām un apšuvām ar dēļiem. Arī grīdas nebija glābjamas, tāpēc tagad mājai ir jauna, flīzēta grīda. Otrais stāvs ir izbūvēts no jauna, ar divām guļamtelpām apmēram 24 cilvēkiem. Visgrūtāk bija savienot pirmo ar otro stāvu, mazajā priekštelpā iebūvēt tualeti, dušu un kāpnes uz otro stāvu.
Bet, kas attiecas uz interjeru, jau visai ātri sapratu, ka šai mājai ir jāiederas laukos, jābūt lietām un interjeram saskaņā ar dabu. Ja dārzā un mežā par to atgādina augi un koki, tad mājā robežas starp veco un moderno ir jāsabalansē pašam. Turklāt mājai jābūt ar ērtībām, lai cilvēks varētu komfortabli justies. Lai māja izceltos, arī apkārtnei jābūt sakārtotai, un šeit dārznieki safrizēja vecās ābeles un izveidoja nelielu parku ar pastaigu takām. Uzskatu, ka dārzā jāaug tādiem kokiem, krūmiem un puķēm, kādi tur auguši gadu desmitiem. Nekas eksotisks un pilsētniecisks laukos neiederas,'' atzīst saimniece.
Lai arī māja piedzīvojusi krietnas pārvērtības, gan saimniece, gan mājas viesi pilnībā izjūt lielisko noskaņu un atmosfēru. ''Šobrīd māja ir kļuvusi par vietu, kur cilvēki ir gandrīz katru dienu. Cilvēku smiekli un emocijas piepilda māju ik nedēļu. Šeit top jauni stāsti un atmiņas, un tā, šķiet, ir katras mājas vēlēšanās. Sēžot šūpolēs, vecajā ābeļdārzā, māja izskatās lieliska. Ir sajūta, ka mēs ar māju sarunājamies, un mums abām tas ļoti patīk,'' noslēgumā atzīstas omulīgās viesu mājas īpašniece.
Foto no lauku mājas:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
