AFP slinkis sloth
Foto: AFP/Scanpix
Katram no mums dažreiz tik ļoti gribas tā pa īstam izgulēties vai vienkārši nedaudz ļauties patiesam slinkumam. Pēc smagas darba nedēļas šķiet, ka visas brīvdienas varētu nogulēt un nekustēties. Bet pasaulē dzīvo tādi veiksminieki, kuri itin nemaz neatsaka sev veselīgu miegu.

Lūk, portāls "Adme" piedāvā iepazīties ar septiņiem īstiem miega un slinkuma čempioniem, kuru ādā mēs, cilvēki, dažreiz tik ļoti gribētu iemiesoties!

Koala

Koala diennaktī guļ no 18 līdz par 22 stundām. Koalas izceļas vēl ar ko visai īpašu. Kā, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "Current Biology", vēsta raidsabiedrība BBC, pētnieki koalām atklājuši papildus balss saišu pāri, kas novietots aiz rīkles, un to viņi izmanto, lai pievilinātu pretējā dzimuma pārstāvjus. Tie, kuri pirmo reizi izdzird skaņas, kas nāk no koalu organisma, ir pārsteigti, kā šis nelielais mīlīgais zvēriņš spēj radīt tādu zemu rūkoņu, kas it nemaz neatbilst viņa ķermeņa aprisēm un reputācijai.

Tagad zinātnieki noskaidrojuši, ka miegainie somaiņi evolūcijas gaitā ir izstrādājuši sev īpašus balss orgānus, kas spēj radīt ļoti zemas tonalitātes skaņas, kuras nereti atgādina "varžu vemšanu" (klasisku piemēru var noskatīties šeit).

Sliņķis

Sliņķis, kā jau liecina arī šī dzīvnieka nosaukums, guļ 20 stundas diennaktī. Ikvienam zināms, ka jaukie dzīvnieciņi sliņķi, savu vārdu ieguvuši tieši šī netikuma dēļ, bet Helsinku universitātes biologi vēlējušies noskaidrot, cik ļoti slinki ir sliņķi.

Izrādās, ka sliņķi ir tik ļoti mazkustīgi, ka uz viņu ķermeņiem pat aug aļģes un sēnes, un tieši to sastāvs molekulārā līmenī arī bija ieinteresējis somu zinātniekus.

Pieauguši sliņķi guļ vidēji 15 līdz 20 stundas diennaktī un pārvietojas ar ātrumu divi metri minūtē (teorētiski plēsoņas uzbrukuma laikā tie var saņemties un veikt četrus metrus minūtē).

Trīspirkstu sliņķiem pat ir papildus kakla skriemelis, kas ļauj galvu pagriezt par 270 grādiem, bet visas šīs bioloģiskās īpatnības sliņķiem ir vienīgi tam, lai varētu pēc iespējas maksimāli taupīt enerģiju.

Foto: Vida Press

Līdz ar to nav brīnums, ka no mazkustīgā dzīvesveida sliņķu vilna pārklājas ar aļģēm, turklāt, kā noskaidrojuši biologi, tās ir Trichophilus welckeri aļģes, kas nekur citur nemaz nav sastopamas.
Tomēr sliņķi šīs aļģes necenšas nomazgāt vai nokasīt, bet gan izmanto diviem nolūkiem: pirmkārt, tā ir laba zaļa kamuflāža, lai slēptos no naidniekiem, un, otrkārt, ar šīm aļģēm viņi baro savus mazuļus.

Sliņķi ir tik lēni un viņu vilna pietiekami bieza, lai mājvietu tajā rastu ne tikai aļģes, bet arī tauriņi, vaboles un prusaki, kas pirmajās mūža nedēļās noder kā pārtikas avots mazajiem sliņķīšiem.

Begemots jeb nīlzirgs

Arī šis lielais dzīvnieks saldi var šņākt no 16 līdz 20 stundām diennaktī. Lai gan behemoti jeb nīlzirgi tiek uzskatīti par zālēdājiem (diena viņi apēd aptuveni 30 kilogramus augu valsts produktu, ko lēni pārstrādā, guļot ūdenī), ir aizvien vairāk liecību par to, ka šie lielie dzīvnieki ir arī gaļēdāji, turklāt arī kanibāli.

Foto: LETA

Oficiāli šo faktu apstiprinājis britu ekologs Lī Džija Dorvards, kurš nofilmējis kanibālisma aktu un savus pētījumus publicējis žurnāla "African Journal of Ecology rakstā". Bet plašāk par šo pētījumu lasi te.

Lauva

Lauva guļ no 18 līdz 20 stundām diennaktī, bet dažreiz vispār var no vietas nogulēt visu cauru diennakti. Tomēr tad, kad lauva neguļ, tas var pastrādāt daudz nedarbu. Kaķu dzimtas plēsēju lauvu dēvē par zvēru karali, un ne velti. Veiklās un gudrās lauvas spēj nomedīt ļoti lielus dzīvniekus. Ievērības cienīgs ir fakts, ka barā parasti medī tikai lauvenes, jo tās ir mazākas un tām ir vieglāk pielavīties upurim. Tēviņi iesaistās gadījumos, kad bars medī lielu dzīvnieku, piemēram, žirafi vai bifeli.

Foto: DELFI

Lauvas visbiežāk medī krēslas stundās un nakts aizsegā. Kad lauvas uzgājušas kādu zālēdāju bariņu, tās ielenc šos dzīvniekus no visām pusēm un uzbrūk tuvākajam. Lauva nogalina upuri, to nožņaudzot, iekožoties kaklā vai saspiežot upura muti un nāsis spēcīgajos žokļos. Iecienīts lauvu medījums ir antilopes, zebras, bifeļi, brieži. Lauvai savvaļā nav ienaidnieku, to vienīgais ienaidnieks ir cilvēks.

Kaķis

Murrātāji var gulēt līdz 18 stundām diennaktī. Par kaķiem, šķiet, ka zinām gandrīz visu. Tomēr, vai tā ir? Mēdz teikt, ka kaķim ir deviņas dzīvības. Lai gan nevar noliegt, ka murrātāji ir ļoti izturīgi dzīvnieki un reizēm paliek ar veselu ādu pēc tādiem pārbaudījumiem, kas jebkuram cilvēkam beigtos letāli, piemēram, kritiena no devītā vai pat augstāka stāva, tas tomēr ir mīts. Uzzini šeit, kādu faktu ietekmē tas radies.

Foto: Shutterstock

Lemurs

Lemurs miegā pavada ap 16 stundām diennaktī. Pavisam "svaigi" jaunumi par lemuriem nāk no Francijas. Muzeja dzīvnieku ekspozīcijā Francijā piedzimis ārkārtīgi skaists lemuru mazulis. Bet plašāk par to lasi šeit, kur atradīsi arī fotogrāfijas ar mazo lemuru.

Foto: Shutterstock

Panda

Jā, arī šis skaistais dzīvnieciņš ir iecienījis pagulēšanu, miegā pavadot ap 10 stundām diennaktī. Milzu jeb lielās pandas ir Ķīnas nacionālais dzīvnieks, un šajā valstī norit vieni no aktīvākajiem sugas saglabāšanas un attīstīšanas darbiem. Ķīnas aktīvistu dēļ lielo pandu skaits pēdējo gadu laikā ir krietni uzlabojies, un pašlaik tiek vēstīts par vismaz 1864 pandu lāčiem. Kopā ar pandu mazuļiem, ticams, to skaits sasniedz vismaz 2060.

Foto: Shutterstock

Par šiem amizantajiem dzīvnieciņiem esam rakstījuši daudz, arī interesantus video atradīsi, piemēram, skaties pandas rotaļīgumu šeit un šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!