Atpūta ar suni dabā: kas jāzina atbildīgam saimniekam

Pirmās ērces dabā jau ir pamodušās. Latvijā ērču aktivitāte sākas tad, kad apkārtējās vides temperatūra ir augstāka par +5 grādiem. Ērces var būt nāvējoši bīstamas ne tikai cilvēkiem, bet arī suņiem. Raidījums "Ķepa uz sirds" skaidro, kas jāzina par ērcēm un kādas mēdz būt dzīvnieka izturēšanās pazīmes, ja ērce ir piesūkusies.

Nikolajs Saviņkovs, Latvijas Dabas muzeja entomologs, stāsta, ka ērces nekrīt no kokiem, kā daži cilvēki domā. "Parasti ērces uzturas līdz pat pusmetra vai metra augstumam, tur, kur ir nelieli, biezi krūmi un/vai bieza zāle," tā muzeja pārstāvis.

Ērces var būt sastopamas it visur, tai skaitā pilsētas parkos un piemājas dārzā. Ar īpašu orgānu palīdzību ērces uztver amonjaku, oglekļa dioksīdu un citas gaisīgas skābes, ko potenciālais saimnieks izdala ar elpu un sviedriem, un pēc tam upurim uzbrūk.

Neviena ērce uzreiz nekož, stāsta entomolgs. Ērce visbiežāk pat vairākas stundas rāpo pa ķermeni, meklējot piemērotāku vietu.

Ja suns tiek pārmeklēts uzreiz pēc pastaigas, tad pastāv liela iespēja, ka ērce vēl nebūs piesūkusies. Latvijā suņiem bīstamas ir trīs ērču pārnēsātās slimības. Viena no tām ir babezioze, ar kuru pēdējos gados saslimst aizvien vairāk suņu. Babezioze sunim var būt nāvējoša.

Lasīt vairāk

Tā kā ērču laiks strauji tuvojas, cilvēki steidz nodrošināties pret to kodumumiem pastaigu pa mežu laikā, ģērbjot pieguļošas drēbes un vakcinējoties, taču novārtā nedrīkst atstāt arī četrkājainos draugus. Vērsāmies pie speciālistiem, lai noskaidrotu, kā vislabāk pasargāt savu mīluli no ērcēm un kā pamanīt, ja kāda tomēr dzīvniekam ir piesūkusies.

Veterinārajā klīnikā "OSI Serviss" stāsta, ka ar ērču encefalītu gan kaķi, gan suņi slimo reti. Suņiem ir citas saslimšanas, ko izraisa ērces, piemēram, laima slimība un piroplazmoze jeb babezioze. "Latvijā suņiem ir pieejamas vakcīnas tikai pret piroplazmozi, bet šīs vakcīnas ir diezgan smagas. Saimniekam jāapsver, vai tā tiešām ir vajadzīga, jo šīs potes dzīvnieki slikti panes un tās pašas par sevi var izraisīt problēmas," tā skaidro klīnikā. Šī pote gan negarantē pilnīgu imunitāti pret ērcēm.

"Tagad ir diezgan plašs loks ar preparātiem. Galvenā ir atbaidošā funkcija," skaidro klīnikā. Atbaidošie līdzekļi, piemēram, aerosoli, siksniņas, pilieni aiz auss ērcēm nedod iespēju piesūkties ādā. Šos līdzekļus klīnikā iesaka izmantot, lai jau preventīvi nodrošinātos pret iespējamo ērču uzbrukumu.

Lasīt vairāk

Suņa Mafina saimnieci Zani jau vairākkārt sagaidījis nepatīkams pārsteigums – mīlulis piemājas dārzu izrakņājis no viena gala līdz otram, nesaudzējot ne skaistās puķu dobes, ne ko citu. "LTV 1" raidījums "Ķepa uz sirds" aicināja talkā kinologu Leonu Markelovu, lai noskaidrotu, kā atradināt suni no bedru rakšanas dārzā. Ja arī tavs suns ir nasks uz bedru rakšanu, eksperta padomi var noderēt.

Saimniece Zane pastāstīja, ka Mafins bedres rok arī laukos, kur visi kopā nereti dodas brīvdienās. Viņasprāt, tas vienkārši esot ķepaiņa dabā, iespējams, viņš cenšoties nomedīt peli vai ko citu.

Zanei suņu skolā ieteikts ikreiz suni sodīt tā, lai Mafins saprot, ka nogrēkojies. Zane , pieķerot suni nozieguma vietā, viņam parādījusi slotas kātu un apsaukusi: "Mafin!" Sist gan neesot situsi. Suns pieglaudis ausis, nokaunējies, taču pēc laika racis atkal.

Lai glābtu puķudobes, Zane ap tām pat ierīkojusi elektrisko sētu. Tur Mafins bedres vairs nerok, taču tas neatrisina problēmu visā dārzā.

Lasīt vairāk

Vairumā gadījumu komandas domātas suņa drošībai, lai saimnieks spētu viņu savaldīt, ja tuvumā ir cits ķepainis, vai pieradinātu savu mīluli neēst visu, kas uz ielas atrodams, jo tas var kaitēt viņa veselībai. Portāls MansDraugs.lv piedāvā piecas vienkāršākās komandas noteikti jāiemāca katram sunim, lai veicinātu vieglāku saimnieka un ķepaiņa komunikāciju, kā arī ļautu labāk rūpēties par dzīvnieka drošību.

Šīs piecas pamata komandas ir ieteicams iemācīt jebkuram sunim, ne tikai tiem, kuri plāno apmeklēt suņu skolu vai piedalīties īpašos suņu sporta veidos un citās aktivitātēs, kur disciplīnai ir neatsverama nozīme.

Triku iemācīšanai ieteicams izmantot slavināšanas tehniku, nevis pelšanas, jo suns daudz labāk reaģēs uz gardumu un uzslavu, kad komanda ir pareizi izpildīta, nevis bārienu un dusmīgu saimnieka balsi, ka tas nav izdarīts. Sākumā dzīvnieks var nesaprast, ko saimnieks no viņa vēlas, tāpēc cilvēkam jābūt pacietīgam.

Lasīt vairāk

Ārzemju mediji vēsta - saimniekiem nevajadzētu kā sava mīluļa rotaļlietu izvēlēties koka zaru, jo tas var ietekmēt suņa veselību. Vai tas nozīmē, ka pastaigas laikā nav vēlams no zemes pacelt un sava mīluļa priekam aizmest kādu zaru? Vaicājām speciālistiem.

Kinologs Leons Markelovs uzskata, ka visu ir jādara ar prātu, turklāt arī kociņa mešanu nevar veikt bezmērķīgi. "Ir gadījumi, kad saimnieks ar suni iet pa ceļu, saimnieks paņem koku un met apsnigušā laukā, taču nevar zināt, kas atrodas zem sniega, jo tur var būt, piemēram, betons," raksturo kinologs. No tā veidojas vēl kāda problēma - suns izskraidās pa dziļu sniegu, tas salīp dzīvnieka kažokā, turklāt tur arī izkūst, veicinot aukstumu. Tādā veidā sunim ilgi ir auksti.

Skaidrojot spēlēšanos ar koka zaru, Markelovs stāsta, ka saimnieki bieži vien dara nepareizi. "Suns var traumēt zobus, ja saimnieks rauj zaru no suņa mutes," tā kinologs. Viņš skaidro - ja uz zara parādās asiņainas siekalas, tad suņa veselība ir pasliktinājusies. Lai arī šāda nodarbe, raustot koka zaru, varētu šķist pilnīgi nevainīga, tā tomēr var ietekmēt gan suņa zobus, gan veselību kopumā, jo suns mēdz arī pakrist vai paslīdēt.

Kinologs apstiprina, ka spēlēm noder īpašas suņu rotaļlietas. Zooveikalos tās iegādājamas plašā klāstā, turklāt ir īpašas rotaļlietas, kas trenē dažādas suņa ķermeņa daļas, piemēram, žokli, kaklu.

Dr. Beinerta klīnikas veterinārārsts Lauris Muldiņš apstiprina, ka spēlēšanās ar koku var ietekmēt dzīvnieka veselību, bet Latvijā tā nav izplatīta problēma. Biežāk mēdz būt tā, ka starp suņa zobiem iesprūst koka daļiņas.

Lasīt vairāk

Izkārnījumu ēšana ir viens no nejaukākajiem suņu ieradumiem. Kā izskaidrojams, ka viņi fekālijas ēd ar tādu apetīti, it kā tā būtu kāda ekskluzīva delikatese un, pats galvenais, kā nelāgajam četrkājainā mīluļa ieradumam pielikt treknu punktu?

Mēslu ēšanu dēvē par kaprofāgiju, un tā suņu vidū ir diezgan izplatīta. Izrādās, mēslu ēšana uzskatāma par normālu suņa uzvedību, īpaši kucēna vecumā. Viņi tā dara, jo ar muti izzina pasauli un vēlas izmēģināt kaut ko jaunu. Lai cik dīvaini tas neliktos, čupiņas atrašana un nogaršošana mazajiem ziķeriem sagādā lielu prieku. Ja kucēnam iepatīkas fekāliju garša vai arī viņš secina, ka, tos ēdot, var pievērst sev saimnieka uzmanību, sākotnējais eksperiments bieži vien kļūst par ieradumu. Līdz ar to daļa suņu gluži vienkārši izaug no šīs uzvedības, turpretī citi turpina to arī pieaugušā vecumā.

Visiem zināms, ka suņi labprāt ēd maitu. Daudzi četrkājainie draugi, tikuši pie gaļas gabala vai kaula, to nevis uzreiz apēd, bet aprok zemē, lai sāk pūt – maltīte ar izteiksmīgu "aromātu" viņiem labāk iet pie dūšas. Turklāt ēdiena garša suņiem nav tik svarīga kā cilvēkiem, jo viņiem ir daudz mazāk garšas kārpiņu. Tā kā viņu garšas izjūta nav tik niansēta, ēdiena smaržai un konsistencei ir daudz lielāka nozīme, līdz ar to izkārnījumi ir maltīte suņa gaumē.

Lasīt vairāk

Suņu un kaķu īpašnieku vidū diezgan izplatīts ir viedoklis: "Protams, ka tas nav jādara! Kad suņi (kaķi) skraidīja savvaļā, neviens taču viņiem nagus negrieza un nekas slikts nenotika." Tomēr tagad, kad vairums mīluļu diennakts lielāko daļu pavada mājoklī, saimniekam jārūpējas, lai četrkājainā drauga nagi neizaug pārāk gari, saka Dr. Beinerta klīnikas veterinārārsts Abubakars Gasanhanovs.

Kad suņi un kaķi dzīvoja savvaļā, viņi dabiski nodeldēja nagus, staigājot pa cietu pamatu un izmantojot nagus rakšanai. Var teikt, par viņu pedikīru parūpējās Daba. Bet mūslaikos, kad vairākums suņu un kaķu lielākoties uzturas mājoklī, kur nereti grīdas klāj mīksti paklāji, šis pienākums jāuzņemas saimniekam, ņemot talkā speciālas knaiblītes.

"Patiesībā viss ir atkarīgs no konkrētā dzīvnieka. Ja suns daudz staigā pa cietu segumu, piemēram, asfaltu, pilnīgi iespējams, ka nagi nodilst paši, un griešana nemaz nav nepieciešama. Istabas kaķim noteikti jāiegādājas nagu asināmais dēlītis vai stabiņš. Ja dzīvnieks to čakli izmanto, nagus notrin pats un saimniekam par tiem nav jāuztraucas. Tomēr visbiežāk kaķi ir slinki uz nagu asināšanu vai arī trin tos pret mēbelēm, tās apskādējot, tādēļ nagus nākas griezt," skaidro dakteris Gasanhanovs.

Arī uz jautājumu, cik bieži mīlulim jāgriež nagi, vienas atbildes nav. Kādam nav jāgriež nemaz, citam jāaplīdzina reizi mēnesī, kādam – reizi divās nedēļās. Būtībā saimniekam pašam jāskatās, kad nagi kļūst par garu, un tad arī jāgriež.

Lasīt vairāk

Mēdz teikt - kas labi strādā, labi atpūšas. To noteikti var attiecināt arī uz sunīšiem. Kamēr lielāko suņu šķirņu pārstāvji, domājams, būs ar neizsīkstošāku enerģiju, citiem pietiks ar gana neilgām aktivitātēm, lai pēc tam nodotos saldam miedziņam un atpūtai.

Domājot par dažādajiem suņiem, kuri atšķiras gan pēc vizuālajām īpašībām (auguma, spalvas garuma), gan arī pēc fiziskām un rakstura īpašībām (suņa vēsturiskā nozīme, pielietojums, aktivitāte), jāsaprot, ka katram mīlulim ir savas prasības, kuras tad nu atbildīgajam saimniekam jāņem vērā. Ja suns izsenis radis aktīvi palīdzēt cilvēkam, piemēram, piedaloties medībās, tad ir skaidrs, ka diendienā iegrožot suni četrās sienās noteikti nebūs labākais lēmums. Taču, ja sunītis gan senāk, gan tagad galvenokārt kalpojis kā mājas mīlulis un cilvēka kompanjons (šādus četrkājainos draugus sauc arī par dekoratīvajiem sunīšiem), tad, protams, pārlieku liela fiziskā slodze viņiem nemaz nebūs raksturīga.

Lasīt vairāk