Ērikas ir piemēroti augi maziem dārziem, kā arī var lepoties ar izskatīgu lapotni. Vienas no vispopulārākajām ir sārtās Erica carnea, kurām ir neskaitāmi daudz dažādu šķirņu. Reizēm augi var sasniegt 30 centimetru garumu, taču standarta izmēros tie ir uz pusi mazāki.
Tās ir labi zemsedzes augi, kurām vispiemērotākā ir skāba meža augsne. Pretēji vairumam viršu, šī suga var augt mazliet kaļķainākā augsnē. Tā kā tās ir spējīgas mūsu klimatiskajos apstākļos ziedēt dažādos laika apstākļos, "plusiņu" sarakstā ierakstāms salcietības fakts.
Daudzveidīgie ēriku ziedu krūmi vislabāk aug saulainās vietās, labi drenētā, bet mitrumu saglabājošā augsnē, kas satur daudz organisko vielu. Ja vasaras laikā ilgi nav bijis nokrišņu, jārēķinās ar kanniņas ņemšanu rokā un kārtīgiem laistīšanas darbiem.
Lai augiem katrs zars neaugtu uz savu pusi un tiktu saglabāts kompaktums, ieteicams tos pēc ziedēšanas vai agrā pavasarī mazliet apgriezt. Vasara ir īstais laiks, kad vari ērikas pavairot ar spraudeņiem vai noliektņiem.
Populāras šķirnes:
- Ann Sparkes – šķirne, kurai raksturīgi purpurkrāsas ziedi ar zeltainām bronzas krāsas lapām.
- Erica ciliaris – zied no vasaras vidus līdz rudenim, kā arī zaros raisa apaļīgus zvanveida ziedus.
- David McClintock – ēriku šķirne ar baltiem ziediem un galos esošu rozā toni. Lapotne ir pelēka.
- Foxhollow – šķirne ar bāli rozā ziediem un dzeltenu lapotni, kas ziemā iegūst oranžsarkanu toni.
- Erica tetralix – ēriku šķirne ar tumši rozā ziediem, kuri no vasaras līdz rudenim ir blīvi augoši.
Informācija no Džeinas Kortjē grāmatas "Dārzs ikvienam".