Viens no pirmajiem variantiem, kāpēc koksne ar laiku var kļūt slidena, ir aļģu plēvītes izveidošanās uz virsmas. Lai no tās atbrīvotos, liec lietā asu suku, un papildus aļģēm noskrāpē arī sūnas, ja tādas parādījušās. Ja ar plankumu tīrīšanu veicas visnotaļ grūti, tad vari izmantot fungicīdu.
Nereti rodas situācijas, ka segums ilgstoši saglabājas mitrs, un šāda slidena koksne var radīt draudus cilvēka veselībai. Lai situāciju ilgtermiņā vērstu par labu, virsmu vajadzētu izklāt ar galvanizētu stiepļu pinumu, kas jāpiestiprina ar "U veida" stiprinājumu. Tā ieklāšana radīs labu atbalsta virsmu.
Izrādās, ka arī krāsošanai ir savi triki. Lielisks variants ir izmantot neslīdošo krāsu, kas domāta jahtām, jo tās graudainā struktūra novērsīs slīdēšanu un garantēs ilgus kalpošanas gadus. Variants ir arī porainās koka virsmām paredzētās krāsas, kas ļauj mitrumam iztvaikot no koksnes un ilgstoši pasargā no krāsas lobīšanās un koksnes trupēšanas.
Reizēm ar atjaunošanu un pāris uzlabošanas variantiem vien nepietiek, un nonāc pie secinājuma, ka pienācis laiks segumu mainīt. Koksnei jābūt izturīgai pret trupi, tāpēc, piemēram, labs variants ir izmantot ziemeļu sarkano ciedru. Ja plāno likt lietā mīkstu koksni, pārliecinies, ka tā ir piesūcināta ar konservējošu šķidrumu.
Kvadrāti ar gropēm veido gaumīgi rūtainu laukumu, kā arī šāds variants ir mazāk slidens nekā gluds segums.
Ja koksnes klājumu sāc likt "no nulles", atstāj starp dēļiem spraugas, lai mitrā laikā koksne varētu piebriest, dēļiem nesavērpjoties. Slidenuma novēršanai var palīdzēt dēļi ar gropēm, taču jārūpējas, lai tur nesakrātos netīrumi, jo tad dēļi var palikt tikpat slideni kā gluds terases segums.
Veidojot jaunu terases segumu, ieteicams zem dēļu pārklājuma augsni vispirms klāt ar biezu grants kārtu, kas pasargās no nezāļu augšanas un nodrošinās labāku drenāžu.
Informācija no Pipas Grīnvudas grāmatas ”Pirmais palīgs dārzam”.