Vācu dogs tikai sākotnēji varētu šķist mazs. Protams, kucēna vecumā šīs šķirnes šuneļi nebūs ārkārtīgi lieli, taču dienās kļūs par itin lieliem četrkājainajiem draugiem. Par šiem lielajiem, bet uzmanīgajiem milžiem un citiem lielu šķirņu suņiem var lasīt šeit.
Gluži kā Bēthovens no slavenās filmas par sanbernāru, vai ne? Skaistais un mīlīgais suņuks ātri vien iekaros cilvēka sirdi, taču sadzīve ar šo draugu var būt diezgan "šmucīga": suņuks diezgan daudz siekalojas, bet tam noteikti nevajadzētu kļūt par šķērsli lieliskai suņa un saimnieka draudzībai!
Zeltainais retrīvers... Ko vēl par šo četrkājaino draugu var pateikt, ja ne to, ka tas noteikti būs vislabākais mājdzīvnieks, kāds vien cilvēkam bijis? Tie, kas reiz rūpējušies par šīs šķirnes pārstāvji, noteikti apstiprinās, ka zeltainais retrīvers ir uzticīgs, mīlošs, draudzīgs un jauks suns. Un kas par skaistuli!
Džeka Rasela terjers, viens no draiskulīgākajiem šuneļiem, cilvēkam noteikti neļaus atslābt un veicinās iesaistīšanos sportiskās aktivitātēs. Šis terjers nebūs mierā sēdētājs, tāpēc saimniekam jārēķinās, ka ar mazo, rotaļīgo sunīti ikdiena būs kā smags darbs. Taču tas būs tā vērts! Par Džeka Rasela terjeru Maffinu, kurš, starp citu, kļuvis par "aktieri" Nacionālajā teātrī, var lasīt šeit.
Franču buldogs, augumā neliels un, ja nepieciešams, slinks šunelis, kam ir mīlīgi stāvas austiņas. Šis suns lieliski iederas pilsētas ritmā, jo, pretēji aktīvākiem mīluļiem, "francītim" nav nepieciešama liela fiziskā slodze. Ja to suns gūst, saimnieks var būt drošs, ka kādu laiku būs miers, jo buldodziņš steigs atgūt spēkus, laiski guļot un krācot. Šeit var lasīt par franču buldogu Guči, kurš dzīvo Vācijā.
Angļu buldogs, vēl viens sliņķis. Ja jāiesaistās aktivitātēs, angļu buldogs tās, protams, nesmādēs, bet, ja saimnieks nolēmis gulšņāt un pavadīt dienu, neko nedarot, šīs šķirnes šunelis lieki nepieprasīs aktivitātes. Kā angļu, tā franču buldogs ir piemērots cilvēkiem, kuri ikdienā neaizraujas ar fiziskajām aktivitātēm, jo buldogam pietiks vien ar ikdienas pastaigu, lai kārtīgi izkustētos.
Viens no suņiem, kuram deguns, kā mēdz teikt, "iet pa priekšu", noteikti ir bīgls. Vidēja auguma simpātiskais suns ātri vien gūst cilvēka uzmanību un mīlestību, bet ar šo suni ir kā ar Džeka Rasela terjeru, proti, pašam saimniekam jābūt aktīvam un sportiskam, jo bīgls ir suns, kam nepieciešama fiziskā slodze. Par bīglu Frostu var lasīt viņa saimnieces Ilzes stāstā šeit.
Jorkšīras terjers ir viens no atpazīstamākajiem un populārākajiem sunīšiem. Mazs, dekoratīvs, bezgala skaists un draiskulīgs. Jorkšīras terjera kopšana saimniekam noteikti prasīs laiku, lai spalva būtu kārtīga un spoža, taču ikdienā jorkšīrietis ienes prieku, līksmību, dzīvesprieku. Un kurš saimnieks gan to negribētu?
Vācu aitu suns pieaugot ir gana draudīgs un liels, taču mazotnē neatšķiras no citiem maziem šuneļiem: mīlīgs, nedaudz tūļīgs, tik tikko izzinot pasauli visapkārt. Ticams, ka vācu aitu suns daudziem asociējas ar četrkājainajiem varoņiem no filmām un seriāliem par policijas suņiem, piemēram, "Komisārs Reksis".
Vai zināji, ka Anglijas karalienei Elizabetei II dzīves laikā piederējuši vairāki vienas suņu šķirnes pārstāvji? Tie ir Velsas korgiji, augumā mazi un ar īsām kājiņām. Taču, lūk, tā šis šunelis izskatās mazotnē! Žiperīgs suns mazā augumā, tā varētu raksturot korgiju. Par viņu dzīvi britu karaļnamā var lasīt šeit, bet par korgiju Mārliju pieredzes stāstu atradīsi šeit.
Čivava jau tā ir pasaulē mazākais suns, taču piedzimstot šie mīluļi, protams, ir vēl mazāki. Lai arī viņi nebūt nav lieli augumā, to noteikti nevar pateikt, izdzirdot spalgās suņu rejas, kas nereti var būt vērstas pret krietni lielākajiem sugasbrāļiem. Tik tiešām, šķiet, ka čivavā būtu savienojusies visas pasaules drosme, kura nu tiek likta lietā. Taču daudziem cilvēkiem čivava ir labākā mājdzīvnieka izvēle, jo šo parocīgo mīluli var ērti paņemt sev līdzi dienas gaitās.
Sibīrijas haskijs arī ir diezgan iemīļota suņu šķirne, kuras pārstāvji zināmi kā lieliski cilvēku draugi un palīgi. Senākos laikos suņi bijuši labi darba dzīvnieki, palīdzēdami cilvēkiem viņu ikdienā ziemeļos. Tamdēļ sunim arī izveidojies biezs kažoks, kas ļauj pārciest pat ļoti spalgus laikapstākļus. Haskijam gan vislabākā dzīve ir tur, kur var izskrieties un mazināt uzkrājušos enerģiju, tamdēļ allaž tiek uzsvērts, ka dzīve šaurā mājoklī un tikai ikdienišķas pastaigas patiesībā sunim kaitē. Taču tie saimnieki, kas atbildīgi izturas pret suņiem, zinās, kā apieties ar haskiju!
Komandora izskats, pieaugot krietni mainīsies. Lai arī kucēna vecumā kažociņš ir galvenokārt mīksts un pūkains, ar laiku tas sāks veidot tādas kā pinkas jeb dredus. Tas veidos ārkārtīgi neparastu izskatu, kas komandoru noteikti atšķirs no citiem suņiem. Turklāt šīs šķirnes mīluļi, kā jau darba suņi, labi zināmi arī ar savu drosmi aizstāvēt īpašumu, tāpēc saimnieks itin bieži dzirdēs savu mīluli rejam.
Izaugs liels un slaids: tas noteikti sakāms par afgāņu kurtu. Mazotnē vēl, ticams, nevar nojaust, ka pieaugot kurtam būs gara, zīdaina, spoža spalva un spics purniņš, kas izcelsies uz visai elegantā auguma. Tāpēc ir interesanti vērot, kā augot mainās kurta izskats.
Īru vilkusuns dienās noteikti izaugs par lielu suni, gluži kā vācu dogs. Šī suņa izskats ir interesants, lai arī kādam tas varētu šķist neizteiksmīgs. Vilkusuns var būt gan aktīvs, gan arī mierīgs un nosvērts, un vislabāk šunelis iedzīvosies laukos vai ārpus pilsētas burzmas, kur mīlulim būs vieta izskrieties.
Ar lendsīru galvenokārt saprot melnbaltu suni, kas ārkārtīgi līdzinās ņūfaundlendiem. Tik tiešām, abu mīluļu izskats ir ļoti līdzīgs, taču lendsīrs ir atsevišķa suņu šķirne. Salīdzinot ar ņūfaundlendu, lendsīra kājām vajadzētu būt garākām. Turklāt lendsīrs allaž būs balts, ar izteiktiem melniem plankumiem.
Akita ir Japānai raksturīga suņu šķirne, kuras suņi ir interesanti un pievilcīgi. Suns gan nepieredzējušam saimniekam varētu šķist kā ciets riekstiņš, taču ar mīluļa apmācību un komunikāciju var panākt daudz!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
