Kuldīgas dzīvnieku patversmē "Mīļās ķepiņas" nonākuši septiņi vāverēni, vēsta portāls "Kurzemnieks.lv". Patversmes apmeklētājiem zvēriņi gan netiekot rādīti, turklāt vēlāk plānots mazuļus palaist atpakaļ savvaļā.
Septiņi zvēriņi patversmē mītot jau nedēļu. Kā portālam norādījusi patversmes īpašniece, veterinārārste Marita Līdaka, tik liels metiens – divi vāveru puiši un piecas meitenes – esot visai neparasts, jo parasti vāverēm metienā dzimstot trīs vai četri mazuļi.
Vāverēni patversmē nonākuši no Meža kapiem, kur tos pamanījusi kapu kopēja. "Viņas acu priekšā mazuļus no dobuma diezgan lielā augstumā pa vienam izmeta meža pīle. To nevaram zināt – varbūt iepriekš tur vāvere izpostījusi pīles ligzdu. Pieaugusī vāvere lēkājusi apkārt, bet putnam neko izdarīt nevar. Ja mēģinātu tos atlikt atpakaļ, pīle varētu mazuļus atkal mest ārā," teikusi Līdaka.
Patversmes pārstāve norādījusi, ka pašai plašu zināšanu par vāveru kopšanu un audzināšanu neesot bijis, tāpēc nācies zvanīt kolēģiem uz murkšķu audzētavu un Rīgas Zooloģiskā dārza filiāli Kalvenē. Lai arī ieteikts mazuļus barot ar kazas pienu, tāds diemžēl neesot pieejams, tāpēc patversmē izlīdzoties ar sauso piena maisījumu kaķēniem. Citi speciālisti par vāverēniem rūpes neesot vēlējušies uzņemties, tāpēc nekas cits neatlicis, kā vien nelaimē nonākušajām kuplastēm uzmanību veltīt patversmē.
Līdaka pastāstījusi, ka vāverēni tiekot baroti ik pēc trim četrām stundām: "Vāvere pēc būtības ir tā pati žurka, kas pārnēsā visas grauzēju slimības. Arī patversmes darbinieki tās aiztiek tikai cimdos. Gribam, lai vēlāk dzīvnieki spēj izdzīvot bez cilvēka, tādēļ pie rokām neradinām, tikai pabarojam." Veterinārārste skaidrojusi, ka vāveres tikšot palaistas savvaļā tad, kad pašas būšot spējīgas sevi pabarot, turklāt tās nelaidīšot visas vienuviet. Vāverēnu palaišana savvaļā gan solās būt gana atbildīgs process, jo jāparūpējas, lai zvēriņiem ir pabērta barība.
Tiesa, patversmē skaistos dzīvnieciņus apmeklētājiem nerādīs, lai neradītu liekus riskus.
Savukārt Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns portālam komentējis, ka mazuļu izgrūšana no ligzdas esot visai ticams gadījums, jo vājākais iemītnieks allaž tiekot patriekts. Taču par mazuļu spēju pielāgoties savvaļas likumiem pēc patversmes pamešanas Lielkalns bijis piesardzīgs: "Kad mazuļi iznāk no migas, lielā vāvere māca izvairīties no briesmām, meklēt barību. Cilvēks to ieskaidrot nevar, tāpēc izlaišanai dabā bieži ir bēdīgas sekas. Ja kādam paveiksies dzīves īpatnības ātri apgūt, būs labi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
