Pirms un pēc: veca kūts Kandavas pusē pārtop svinību telpā  (5)

Ir cilvēki, kuriem fantāzija darbojas fantastiski, un viņiem ir ļoti skaidra vīzija par to, kā jāizskatās un kā to sasniegt. To noteikti var teikt par mājas saimnieci Aigu, manu mammu, kas kārtējo reizi nosapņoto ideju ar visām varītēm gribēja īstenot, un labi, ka tā. Šogad vasaras saulgrieži un Līgo svētki tika svinēti plašajā telpā, kad saulīte jau sen kā paslēpusies un dzestrā nakts nevilināja kavēties pagalmā.

Lauku mājai tieši pusi aizņem kūts daļa, kas mājas iegādes laikā bija aizkrāmēta kā čūsku midzenis, bet ar laiku to iztīrījām, kā nu varējām, un izmantojām dažādu būvniecības materiālu uzglabāšanai, bet uz draugu saietiem tur nolikām galda tenisu, kam istabā vietas par maz. Kādu vasaru šī telpa kalpoja arī visai cēliem mērķiem, ļaujot skanīgam korim mēģināt uz improvizētiem podestiem, bet tas tolaik arī bijis varenākais telpas pielietojums, nosmej mājas saimnieki.

Neviens pat nevarēja tad iedomāties, ka pēc dažiem gadiem te varēs kaut gulēt. Doma par telpas izmantojumu gan neradās tikai ballīšu dēļ. Grīdas liešana, sienu apstrāde un griestu siltināšana uzsākta, lai šeit varētu tapt darbnīca mājas saimniekam, tāpēc arī bijusi interese ķerties klāt pie atjaunošanas darbiem.

Pēc ilgiem tīrīšanas darbiem, zemes līdzināšanas, siltināšanas sekoja grīdas liešana. Viss nenācās tik viegli, vajadzēja piesaistīt arī kaimiņu palīdzību, kas, izmantojot traktoru, palīdzēja nomainīt griestu siju. Darba spēks strādāja arī pie tā, lai atbrīvotu telpu no divām atbalsta kolonām.

Pārvērtību procesā tika pieaicināti arī profesionāli meistari, kas dažu dienu laikā ielēja betona grīdu. Bez tā kūts daļa ieguva jaunas, lielas durvis ar lieliem stikliem, kas paver pasakainu ainavu uz lauku ārēm. Durvis, manuprāt, ir pats labākais šajās pārvērtībās, jo lielo stiklu dēļ telpā iespīd daudz gaismas, un viss ārā notiekošais ir ļoti labi pārredzams.

Tā kā sienas kūts daļā bija klātas ar akmeņiem, kas vietām jau bija visai irdeni, tos nopūtām ar grunti kas nofiksēja sienas, bet pēc tam nopūtām ar baltu krāsu. Lai arī sākotnēji domājām, ka ar vienu krāsas kārtu nepietiks, gana gaišs sienas apmetums izskatījās jau pēc vienas pūšanas kārtas. Lai arī šķiet, ka nekā daudz šeit nebija jādara, šo pašu darbu īstenošana prasīja daudz laika un teju katru dienu bija jāpieliek roka, lai taptu šāds rezultāts.

Kad lielākais darbs bija paveikts un telpa gatava iekārtošanai, tad nu pie ''iemājošanas'' ķērās klāt mamma Aiga ar neskaitāmām, radošām idejām. No koka paletēm tapa dīvāni, parastākie koka dēļi pārvērtās par dekoratīvu kamīnu, kuram pamācību var aplūkot šeit.

Savu vietu atrada arī dažas mēbeles no iekštelpām mājas dzīvojamā daļā. Piemēram, pītais dīvāns, iekarināmais šūpuļkrēsls. Kartupeļu kastes izmantojām kā kafijas galdiņus, lielo mucu kā stilizētu atkritumu tvertni, bet burciņas kā pļavas puķu vāzes. Pie mazajiem lodziņiem piestiprinājām vienkāršākās aizkaru stangas, kurās iestiprināti lina aizkari. Lauku noskaņu piešķir arī glezna, kas saglabājusies no lauku mājas iegādes brīža. It kā nieki un sīkumi, tomēr kopumā šādas nianses rada to burvīgo noskaņu, par kuru visi tik ļoti sajūsminās, apciemojot telpu klātienē.

Kā jau visas jaunas lietas, tās iepriekš jāiesvēta ar kārtīgu ballīti, tāpēc pagaidām telpa vēl priecē vasaras viesus un ļauj patverties vēsajos vakaros citādākā noskaņā, nekā ierasts dzīvojamās telpās.

Lai šis piemērs kalpo par iedvesmu ar darbu un gribasspēku īstenot arī pašiem kādas ieceres!