Baudīt tikai ar acīm: pieci indīgi, Latvijā sastopami augi

Pasaules florā ir daudz augu, kuru inde var būt bīstama ne tikai neuzmanīgiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Latvijas florā vien ir aptuveni 100 dažādi indīgie augi. Ne visi no tiem ir bīstami cilvēkiem, taču tikšanās ar atsevišķiem pārstāvjiem no Latvijas indīgo augu saraksta var beigties pat ar letālām sekām. Šeit kā lieliskus piemērus var minēt velnarutku, velnābolu, parasto zalkteni, parasto īvi, bebrukārkliņu, plankumaino suņustobru un vaivariņus. Par pieciem īpaši bīstamiem augiem, kas sastopami Latvijā, plašāk stāsta LU Botāniskā dārza Izglītības un ārējo sakaru koordinatore Agnese Reķe.

Visbiežāk saindēšanās ar indīgajiem augiem notiek cilvēku nezināšanas vai neuzmanības dēļ – indīgie augi tiek sajaukti ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem, trūkst zināšanu par to, ka ārstniecības augi pārlieku lielās devās var būt bīstami veselībai, vai pavisam vienkārši neizdodas augu atpazīt un līdz ar to – ievērot nepieciešamo piesardzību.

Beladonna, dēvēta arī par melno velnogu vai vilkogu, ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas beladonnas daļas ir indīgas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas. Tās, atšķirībā no daudzām citām indīgajām ogām un augļiem, ar nepatīkamu garšu nesignalizē par savu bīstamību – beladonnas ogas ir patīkami saldas. Bērniem letāla var izrādīties jau divu ogu apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – 10. Atropīns un skopolamīns, ko satur beladonnas ogas, izraisa muskuļu, to skaitā sirds, paralīzi.

Beladonnu ogu bīstamība ir pazīstama jau izsenis – leģenda vēsta, ka Makbeta kareivji iebrūkošos dāņu kareivjus saindēja ar vīnu, kas bija gatavots no saldajiem, nāvējošajiem beladonnas augļiem.
Latvijā kultivēta augu suga, taču iespējams sastapt arī savvaļā dārzu tuvumā.

Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Tas tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā.

Īpaši indīgs ir velnarutka baltais saknenis ar maldinoši patīkamo garšu un pētersīļu aromātu. Velnarutka saknenis ir tik indīgs, ka vien ar 100 gramiem sakneņa ir iespējams nogalināt govi.
Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā valsts teritorijā, galvenokārt purvainās ūdeņu krastmalās, pārmitrās vietās.

Parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur psihoaktīvus alkaloīdus. Vēsturiski velnābols mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, taču auga bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi neiesaka. Pat neliela devas pārsniegšana var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties ar letālām sekām.

Auga saturēto psihoaktīvo vielu dēļ dažādās pasaules kultūrās senāk velnābols lietots šamaniskajos rituālos halucināciju izraisīšanai.

Latvijā parastais velnābols galvenokārt sastopams ceļmalās, nezālienēs un izgāztuvju tuvumā.

Četrlapu čūskoga ir daudzgadīgs melantu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas ir indīgas, taču visbīstamākās veselībai ir tā lapas un ogas. Ķīmiskās vielas, ko satur čūskoga, ietekmē centrālo nervu sistēmu. Saindēšanās gadījumā rodas vēdersāpes, reiboņi, vemšana un sirdsdarbības traucējumi.

Visbiežāk pie saindēšanās gadījumiem ir vainojamas četrlapu čūskogas melnās ogas, kas nezinātājam liktenīgi var atgādināt lielu, sulīgu melleni.

Čūskoga plaši sastopama visā Latvijas teritorijā, īpaši mežos un krūmājos.

Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta pagājušā gadsimta 50. gados kā lopbarības augs. Vēlāk Sosnovska latvānis sāka strauji izplatīties savvaļā un līdz mūsdienām tas kļuvis par bīstamāko invazīvo augu sugu Latvijas dabā.

Sosnovska latvānis satur daudz fotodinamiski aktīvas vielas. Saules UV staru ietekmē fotodinamiski aktīvās vielas izraisa ādas bojājumus, kas atgādina I-III pakāpes apdegumus. Ādas iekaisumus papildina vispārējs nespēks, reiboņi un nelabums.

Gadījumā, ja sanāk nonākt saskarsmē ar Sosnovska latvāni un tā sulu, āda nekavējoties jāmazgā ar ūdeni un ziepēm, kā arī jāmēģina ādu pasargāt no saules stariem.

Latvijā Sosnovska latvānis visbiežāk sastopams pamestās lauksaimniecības zemēs, ceļmalās un krūmājos.

Lai pasargātu sevi un savus tuviniekus no briesmām, ko var radīt indīgie augi mums apkārt, kā arī lai izprastu krāšņo, pārsteigumiem pilno indīgo augu pasauli, LU Botāniskais dārzs aicina uz jaunu tematisko ekskursiju "Indīgie augi Latvijā un pasaulē".

Ekskursijā mācīs atpazīt gan indīgos augus, ko var sastapt mūsu pašu pļavās un mežos, gan indīgos augus, kas veikli maskējušies uz mūsu palodzēm. Dzirdēsi arī vēsturiskus stāstus un leģendas, kurās indīgie augi spēlējuši svarīgu lomu, iepazīsi augus, kuru halucinogēnās īpašības savos rituālos izmantojuši šamaņi, kā arī apskatīsi augus, kuru gadījumā meistarība pavārmākslā var izrādīties liktenīga – augus, kuri ir vērtīgs pārtikas produkts, ja tie pagatavoti pareizi, bet inde, ja pavārgrāmatā ielavījusies kāda kļūda.

Uzzināsi arī, kā atpazīt indīgāko Latvijas augu, to, kurš Latvijā sastopams augs nogalināja Sokrātu, un vēl daudzus citus interesantus faktus par indīgo augu valstību Latvijā un pasaulē!

Ekskursija "Indīgie augi Latvijā un pasaulē" notiks trešdien, 26. jūlijā. Informācijai par konkrētiem ekskursijas norises laikiem seko līdzi LU Botāniskā dārza mājas lapā www.botanika.lu.lv.
Ekskursiju iespējams pieteikt arī individuālā laikā. Par šo iespēju plašāk lasāms šeit.

LU Botāniskajā dārzā apskatāma vairāk nekā puse no Latvijas savvaļas indīgajiem augiem – kopumā 65 dažādi augi. Svešzemju indīgie augi plašā klāstā apskatāmi Palmu mājas siltumnīcās.