Cilvēki atskatās un pasmaida – kaķenīte Poga, kas pa āru pārvietojas pavadā  (5)

Nepieciešamību pēc dzīvnieka aktīvi sāku propagandēt tieši es, jo uzskatu, ka dzīvnieks pelēko un strespilno pilsētnieka ikdienu padara krāsaināku un priekpilnāku. Kad kopā ar puisi vienojāmies, ka abi esam gatavi uzņemties rūpes par kaķēnu, domas sakrita arī par šķirnes izvēli. Jau no sākta gala favorīts bija skotu nokareno ausu kaķis tā piemīlīgā izskata un rakstura īpatnību dēļ. Tā kā meklējām tieši zilas nokrāsas kaķēnu, kas ir viena no populārākajām šķirnes krāsām, nācās apbruņoties ar pacietību un cītīgu sludinājumu portālu monitorēšanu, lai mēs pirmie paspētu pieteikties savam jaunajam draugam. Šī gada 22. janvārī tas beidzot izdevās, un pēc jaunās mīlules devāmies tālā ceļā no Rīgas uz Liepāju. Tā nu jau pusgadu mazā liepājniece ir pārņēmusi mūsu dzīvokli un sirdis.

Poga ir astoņus mēnešus jauna zilas nokrāsas skotu nokareno ausu kaķenīte. Vārdu "Poga" kaķenītei devām par godu viņas lielajām, skaistajām dzintara krāsas acīm.

Poga pilnīgi noteikti nav klēpja kaķis. Paņemot rokās, viņa ar priekšķepām spēcīgi stumjas prom, līdz tiek palaista vaļā. Mīļošanās laiku un ilgumu nosaka viņa, tur mums nekādas teikšanas nav. Ja Poga grib, lai viņu samīļo un apčubina, tad nekas cits neatliek kā likt visus darbus pie malas un pievērsties kaķim. Taču, ja Pogai uzbāžas ar mīlestību neīstajā laikā, savu nepatiku viņa izrāda, demonstratīvi aizejot prom vai uzgriežot muguru. Ja dodam buču, atgrūžas ar ķepām. Tāda viņa mums – pašpārliecināta princese. Interesanti, ka Poga, kā jau dāmai pienākas, izteikti lielākas simpātijas izrāda vīriešiem.

Poga ir mierīga un nosvērta, taču tajā pašā laikā arī ārkārtīgi zinātkāra. Viss jaunais, kas parādās dzīvoklī, tiek apostīts, aptaustīts un visādi citādi notestēts. Īpaši sajūsmināta kaķenīte bija, pirmo reizi ieraugot kurpju kasti, kuru izmantoja par savu slēpni un guļvietu līdz brīdim, kamēr tā palika par mazu.

Ar nedarbiem Poga neaizraujas un ne reizi nav neko saplēsusi, sagrauzusi vai saskrāpējusi. Vienīgi puķu podus no palodzēm nācās noņemt, jo kaķenīte mēdza tos, garām lienot, netīši apgāzt. Vēl viņa ir ļoti apķērīga – paši bijām ļoti pārsteigti, ka pietika tikai pāris reizes aizrādīt, ka uz galda un plauktiem kāpt nedrīkst, un viss, nekādu problēmu. Tādā ziņā viņa ir īsts paraugkaķis.

Izdzirdot atslēgu šķindoņu, mums pārrodoties mājās no darba, Podziņa vienmēr sagaida pie durvīm ar mīlīgu ņaudēšanu, sveicot atpakaļ mājās. Ar savu klātbūtni dzīvoklī Poga palīdz mums atbrīvoties no darbadienas laikā uzkrātā stresa un atgūt miera sajūtu.