Lauvas, sikspārņi un pat kuprvaļi – kādus dzīvniekus var redzēt tiešraidēs visā pasaulē

Āfrika, Austrālija, ASV vidiene, Aļaska, Dienvidamerika, Āzija – lūk, šādās vietās ir uzstādītas kameras, kurām raidījuma vadītāji pieslēgsies no studijas Ņujorkā. Ko redzēs skatītāji?

Lauvas ir Āfrikas lielākie un harismātiskākie kaķi, kuru rēcienus var sadzirdēt pat piecu kilometru attālumā. Tēviņu svars var sasniegt 270 kilogramus, garums – trīs metrus. Majestātiskie plēsēji ir ātri skrējēji. Īsās distancēs (200 metri) ātrums var sasniegt 60 kilometrus stundā, tas ir ātrāk nekā Useina Bolta rekords (44,7 km/h) pasaules čempionātā 2009. gadā.

Lauvas ir lielas guļavas, un tad tie ir ļoti garlaicīgi, taču, ja neguļ, tad šos plēsējus vērot ir ārkārtīgi interesanti, medijiem atzinusi režisore Sofija Dārlingtone, kas raidījumā "Zeme tiešraidē" ar vairākām spēcīgām kamerām (infrasarkano, termālo un ļoti vājam apgaismojumam paredzēto "mēnessgaismas" kameru) Masai Mara rezervātā Kenijā centīsies noķert mirkļus, kad plēsēji dodas medībās.

Masai Mara rezervātā ir vērojama pasaulē lielākā un daudzveidīgākā lielo dzīvnieku migrācija. To, starp citu, noteiktās stundās ir iespējams vērot arī interneta tiešraidē.

Tumši brūnie putni ar zeltaini brūnām galvām ir Amerikas rietumu nacionālā ikona. Spēcīgie un gudrie mednieki dzīvo stepēs, atklātos klintājos, pārtiek no trušiem, murkšķiem, vāverēm un ķirzakām. Planējot no liela augstuma, klinšu ērgļi var sasniegt ātrumu līdz pat 320 kilometriem stundā. "National Geographic" filmēšanas grupa klinšu ērglim Oregonā piestiprinājusi dronu ar mazu kameru un skatītāji varēs vērot, kā Zemi lidojuma laikā redz putns. Ērgliene, kuru pētnieki iesaukuši par "Atraitni", sver 4,2 kilogramus, tās spārnu plētums sasniedz 1,8 metrus. Atraitne redzēta planējam ar ātrumu, kas pārsniedz 240 kilometrus stundā.

Sikspārņiem kā nakts radībām vienmēr ir bijusi nelāga reputācija, taču patiesībā tā ir viena no lielākajām zīdītāju grupām, kas dzīvo uz Zemes.

Slavenajā Bračena alā Sanfrancisko pievārtē jau neskaitāmus gadsimtus mīt aptuveni 20 miljoni Meksikas bezastes sikspārņu. Lidonīši to izmanto kā "vasaras māju" un saulrietā izlido pēc barības – kukaiņiem un kodēm. Tad uz brīdi kļūst tumšāks un vēl pēc mirkļa sākas neaprakstāms troksnis. Dzīvnieciņu ir tik daudz, ka to "mākoni" fiksē meteoradari. Starp citu, lidojot spēcīgās vēja plūsmās, bezastes sikspārņi var sasniegt teju 96 kilometru stundā lielu ātrumu un pacelties trīs kilometru augstumā. Ziemu bezastes sikspārņi pavada Meksikā un Centrālamerikā.

Pasaules dabas mantojuma sarakstā iekļautā Pantanala ir pasaulē lielākais mitrājs, kura platība pārsniedz 137 000 kvadrātkilometru. "National Geographic" fotožurnālists Stīvs Vinters teju divdesmit gadus ir pētījis Pantanalā mītošos mežonīgos kaķus, taču raidījumā "Zeme tiešraidē" viņš sekos ocelotiem – retiem un nenotveramiem dzīvniekiem. Oceloti ir Dienvidamerikas otri lielākie plankumainie plēsīgie kaķi, iespaidīgāki ir tikai jaguāri. To skaisto kažoku raksti ir tikpat unikāli kā cilvēku pirkstu nospiedumi.

Bet Pantanalas simbols ir milzīgs stārķis. Jabiru jeb Brazīlijas stārķis ir viens no Amerikas lielākajiem putniem: 1,5 metru augstajam lidonim spārnu plētums sasniedz 2,4 metrus.

Senie garastainie pērtiķi – Hanumanas langūri – savu nosaukumu ieguvuši no hindu pērtiķu dieva Hanumana, kas aizsargā un dziedē un bieži tiek attēlots kā puspērtiķis, puscilvēks. Langūri vairākos Indijas reģionos tiek uzskatīti par svētiem dzīvniekiem, vietējie tos mēdz barot. Kāda leģenda vēsta, ka Hanumans ar savu asti izglābis dieva Ramas sievu Situ no uguns salas, kurā to turēja dēmoniskais Lanka. Džodpurā langūri laimīgi dzīvo uz jumtiem, nevairoties no cilvēkiem. Mandoras tempļa dārzos tos vēroja dabas fotogrāfs un operators Sandešs Kadurs. Langūri spēj uzlekt vairāk nekā 4,5 metru augstumā, lejup lēciens var būt pat 40 metrus garš. Interesanti, ka garastainie pērtiķi bieži pārvietojas četratā.

Katru vasaru aptuveni 1500 kuprvaļu dodas 4800 kilometru garā ceļojumā no Havaju salām uz Aļaskas dienvidaustrumiem. Šie jūras zīdītāji var mērot arī otru visgarāko migrācijas ceļu pasaulē no Amerikas Samoa uz Antarktīdu un atpakaļ – kopā tie ir 22 000 kilometru.

Milzu dzīvnieki dienā apēd aptuveni 1,5 tonnu zivteļu un citu jūras iemītnieku. Kuprvaļu pētniecībā lieti noder jaunais zinātnes drons "SnotBot", kas spēj lidot tieši virs kuprvaļiem un ievākt ģenētiskos materiālos laikā, kad tie uzpeld un ar spēcīgu strūklu izpūš plaušas. Tādējādi ūdenī nonāk to saturs un pārtikas atliekas.

Vēršhaizivis kopā ar tīģerhaizivīm un lielajām baltajām haizivīm tiek uzskatītas par visbīstamākajām pasaulē, kas mēdz seklos ūdeņos uzbrukt cilvēkiem. Zivju žokļiem piemīt neticams spēks, ja salīdzina ar ķermeņa garumu – tas divas reizes pārsniedz spēku, kas nepieciešams, lai ielauztu cilvēka galvaskausu. Ir zināms, ka vēršhaizivis vismaz 69 reizes ir uzbrukušas cilvēkiem, no tiem 17 negadījumi ir beigušies ar upuru nāvi. Šīs sugas haizivis spēj izdzīvot gan sāļā ūdenī, gan saldūdenī. Leģendas vēsta, ka haizivju uzbrukumi 1916. gadā iedvesmojuši Pīteru Benčliju uzrakstīt romānu "Žokļi". Raidījumā "Zeme tiešraidē" "Emmy" balvas laureāts, operators Endijs Kasagrande vēros, kā nirēji peld kopā ar vēršhaizivīm un cenšas tās pabarot.

Zaļās koku skudras zina ikviens, kas ir ceļojis pa Austrālijas ziemeļdaļu vai tur dzīvo. Vairākos reģionos tā ir dominējošā skudru suga. Tik ilgi, kamēr ir dzīvei piemēroti koki, nekas tās nespēj traucēt. Savus mājokļus zaļās skudras veido, savelkot kopā lapas un veidojot ligzdas. Lapiņas tiek sastiprinātas ar zīda pavedienu, kuru ražo paši kukaiņi. Viena skudra "šuj" kopā lapas, kuras pacietīgi tur pārējās. Mājokļu izmēri var sasniegt pat trīs lielu koku vainagus. Neskatoties uz sīkajiem izmēriem, zaļās skudras ir nāvējoši plēsēji, kas spēj koordinēt savus uzbrukumus, lai aizsargātos pret lielākiem ienaidniekiem. Skudriņas ir svarīga veselīgu mežu sastāvdaļa. Interesanti, ka leģendārais entomologs Edvards Osborns Vilsons par Otrā pasaules kara norisēm Zālamana salās rakstīja: "Jūras spēku snaiperi, kas kāpj kokos, saka, ka baidās no zaļajām skudrām tik ļoti, it kā tās būtu japāņi."

Raidījumu "Zeme tiešsaistē" veidojuši labākie dabas fotogrāfi, producenti un raidījuma vadītāji, dāvājot skatītājiem unikālu iespēju ieskatīties savvaļas zvēru dzīvē. Kamerās redzamo no studijas Ņujorkā komentēs seriāla "Radīti skatuvei" zvaigzne, aktrise Džeina Linča, realitātes šova "Skrējiens pēc miljona" vadītājs Fils Kiogans un britu dabas pētnieks, fotogrāfs Kriss Pekhems.

"National Geographic" īpašais divu stundu raidījums "Zeme tiešraidē" būs skatāms 30. jūlija vakarā. 52 kameras, kas uzstādītas 28 vietās sešpadsmit valstīs divpadsmit laika zonās, ļauj ikvienam būt dabai tik tuvu, cik vien to atļauj ekstra klases tehnoloģijas.