''Viss atkarīgs no tā, kāda ir augsne, mitruma apstākļi, cik liela ir saimniecība un kāds ir teritorijas plānojums, respektīvi, cik tālu no mājas var stādīt,'' vairākus faktorus uzskaita Kalsnavas pagasta zemnieku saimniecības "Igaijas" saimniece, dendroloģe Aija Kaškure.
Bauskas pusē lielākoties ir mālaina zeme. Ja lauku sēta atrodas klajumā un apkārtējā zeme nav atdota lauksaimniekiem, tajā var stādīt lielu, no vēja sargājošu skuju koku vai lapu koku rindu. Tiem priekšpusē der izvietot zemākus krūmus – vilkābeles, lazdas vai ceriņus. No skuju kokiem vējlauzēju joslām piemērotas ir egles, priedes, bet no lapu kokiem – baltie vītoli 'Vitellina', jo tie visātrāk aug.
Kokus parasti stāda desmit augstumu attālumā no ēkas. Tas nozīmē: ja vēja aizsargstādījums plānots, piemēram, 3 m augstumā, to izvieto aptuveni 30–40 m attālumā no mājas. Lielā zemnieku sētā vējlauzēju joslu var stādīt vairākus simtus metru tālu. Šai joslai nav obligāti jābūt kā Ķīnas mūrim. To var veidot zigzagā, kā arī kombinēt vītolus kopā ar eglēm (stāda, piemēram, 5–7 skuju kokus un tikpat daudz lapu koku izstieptā, irdenā grupā).
Jāatceras, ka pret vējlauzēm neizturīgas ir sudrabkļavas, savukārt apsēm un papelēm viegli lūst trauslie zari. Bojātajā vietā ātri ieperinās trupi izraisošā sēne un attīstās stumbra trupe. Šādi koki ir sevišķi bīstami ceļu, māju tuvumā.
Nelielā teritorijā vējainās vietās lieti noder Rietumu tūja 'Semperaurea'. Ja dzīvžogu audzē 2,5–3 m augstumā un skuju kokiem regulāri noīsina galotnes, to var stādīt diezgan tuvu pie mājas. Nevajag tūjas stādīt ļoti blīvi, labāk rindveida stādījumā atstāt spraugas, lai var iziet uz sakņu dārzu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
