Ārstniecības augu dārziņš piemājas pagalmā – praktiski ieteikumi un pieredze

"Ārstniecības augu dārziņš vai dobe varētu būt katram, kam vien ir kāds zemes pleķis. Tā ir laba iespēja iepazīt augus, kā arī ierādīt tos bērniem, mazbērniem. Tā nākamās paaudzes varēs apjaust dabas dāvanu dāsnumu," iesaka farmaceite Laima Klimona. Viņa šādu dārzu Lizumā kopj jau gandrīz desmit gadus.

Savulaik Laima Klimona strādāja Lizuma aptiekā. Viņai radās ideja, ka aptiekai piestāvētu ārstniecības augu kolekcija, stādījumi, kur cilvēki varētu apskatīt, kāds izskatās, piemēram, ancītis, lavanda, raspodiņš, tauksakne, divirbuļu vilkābele vai melnais plūškoks.

Dārza projektu pasūtīja ainavu arhitektēm Laimai Garkalnei un Guntai Rozenbergai, taču, cītīgi izpētot to, farmaceite izdomāja citādi: tādu gan neveidos, pārāk sarežģīti. Nu, gadiem ejot, sapratusi, ka vajadzēja tomēr ieklausīties profesionāļu viedoklī.

Laima atceras, kā aizbraukusi uz slavenu Vācijas dārzniecību, kas specializējas ārstniecības augu audzēšanā un sēklu izplatīšanā. Pārsteigumā ieraudzījusi, ka tur pārdod māllēpes un podagras gārsas stādus. "Lai es maksātu par augiem, ar ko Latvijā pilnas pļavas?! Nu nē! Toreiz par pieciem eiro nopirku īsto aptiekas rozi, visiem lepni rādīju. Bet tā uzziedēja un izrādījās visparastākā suņuroze, kas pie mums aug katrā žogmalē."

Augus, kuru papilnam tuvējā pļavā, mežā vai upmalā, piemēram, pelašķus vai vīgriezes, iespējams iesakņot dārzā. Tomēr ne visi pakļaujas šādai pārstādīšanai. Laima Klimona atminas, kā dzeltenās kaķpēdiņas kopā ar prāvu zemes kārtu ķerrā pārvedusi no Gaujas krasta. Taču kaķpēdiņas atkal un atkal iznīkušas. Līdzīgi bijis ar asinszāli. Toties gaiļpieši gan – izstiepušies gari un raisījuši daudz lielākus ziedus nekā savvaļā. "Nevajag censties pārvilināt, ja nevēlas," – tā farmaceite.

Pirtniece Aelita Vilde-Batņa iekopusi nedaudz citādu dārziņu – galvenais akcents tajā ir pirts rituālam svarīgie augi. Protams, tie der arī dziedināšanai.

"Augsnei jābūt vieglai un auglīgai. Ja tā pārāk liesa – papildus jāmēslo. Nīkuļojot augi ir mazāk aromātiski, tāpēc enerģētiski vājāki. Neder ne saules karsēta, ne lielu koku noēnota vieta. Vispiemērotākie ir ziemcietīgie augi. Taču jārēķinās, ka tie strauji plešas, tāpēc stādāmi nevis stingri norobežotās dobēs, bet savstarpēji saderīgu augu grupās – tā, lai katrai augu sugai varētu ērti piekļūt un apkopt. Veidojot grupas, jārūpējas, lai ātraudzīgākie nepārmāc biklākos, bet apjomā augstākie neapēno un neaizsedz mazākos. Jāveido saskaņa arī pēc augu krāsas."

Svarīgi! Ja pirms dobes vai dārza iekopšanas nav iespēju aicināt talkā speciālistu, arī pats var rīkoties, tikai vispirms viss teorētiski jāizdomā. Vispirms uzraksta iecerēto augu sarakstu, tiek skaidrībā par katra uzvedības paradumiem, tad uzskicē izvietojuma shēmu. Ņem vērā augu krāsas, augumu un ziedēšanas laiku, lai dārzā veidotos pēc iespējas harmoniskāka saskaņa.

Limbažu muzeja direktors un zāļzinis Jānis Ulmis iesaka šajā dārza daļā stādīt augus, kas varētu noderēt paša vai ģimenes locekļu atveseļošanai. Zinām taču, ar ko katrs biežāk sirgst. Piemēram, ja bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, piemetas klepus, daba piedāvā 140 augus. Jā, tieši tik daudz sugu, kas var palīdzēt tikt galā ar šādām vainām!

Reiz pie Jāņa viesojušies interesenti no Indijas. Apskatījuši viņa plašo kolekciju, saķēruši galvu – Latvijā taču ir daudz vairāk veselībai noderīgu augu nekā Indijā! Jāņa Ulmja iekoptajā "Avotiņu" dārzā hektāra platībā aug 300 sugu augi. Zāļzinis nelieto terminu "ārstniecības augi", jo uzskata, ka tas būtu negodīgi pret tiem, kurus arī izmanto veselības uzlabošanai, bet neieskaita ārstniecisko kārtā.

"Viss sākās pirms kādiem 20 gadiem. Ģimenes ārsts netika galā ar manu kuņģa vainu. Meklēju palīdzību dabas zālītēs. Iesākumā gāju pļavā, mežā, purvā un mācījos pazīt augus. Pēc tam noderīgo pamazām vācu savā dārzā. Uzskatu, ka tos veselībai noderīgos augus, kam vislabāk tīk augt ezermalā vai purvā, nevajadzētu censties iemocīt dobē. Nav vērts niekoties, izrokot un pārstādot dārzā, piemēram, sarkano āboliņu," uzsver Jānis Ulmis.

Laima Klimona iesaka pavērot, vai piepeši kādā dārza malā nesāk ziedēt āboliņš, tad to neizravēt, atstāt.

Var rīkoties arī tā, kā to dara savvaļas augu pētniece, pāvilostniece Vaira Kārkliņa, – viņa dārzā stāda tos augus, kas aug attālākās pļavās. Skatās, kad šis augs sāk ziedēt dārzā, un zina, ka nu ir īstais laiks to ievākt, var doties uz pļavu. Tātad dārzā ieaudzētie savvaļnieki ir kā tāds televizors, kurā redzēt dabā notiekošo.

Svarīgi! Blakus liek augus, kam līdzīgi apstākļi dabā. Nav vērts līdzās pļavas rasaskrēsliņam, kam tīk slapja vide, blakus stādīt laimiņu, kas ar prieku dzīvojas gandrīz sausā augsnē.

Jānis Ulmis stāsta, ka ir augi, kas viņam tuvākajā apkaimē grūti atrodami. Lai tiktu pie čemuru augustiņa vai kailās trūkumzālītes, viņš sēklas pasūtījis no Kanādas. Literatūrā gan minēts, ka Latvijā kailā trūkumzālīte ir plaši izplatīta nezāle, tomēr viņam nav izdevies to atrast. Savukārt baltais retējs atceļojis no Baltkrievijas. Turklāt zāļzinis no šiem augiem iegūtās sēklas citgad izkaisa pļavā – tā viņš veicina auga atgriešanos dabā.

Laima Klimona augus iegādājas dažādās vietās. Piemēram, vislabāk ieauga lavandas, ko viņa atveda no Tallinas botāniskā dārza, tās izrādījās visizturīgākās. Stādīja arī citur pirktās, taču tās ātri vien izsala. Arī salvija izrādījās visai cimperlīgs augs.

"Kumelītes gan kuplo nebeidzami. Tik nevajag sēt dziļi, sīciņās sēklas vien uzkaisa zemes virskārtai un ar egles zariņu pārslauka pāri. Ir vērts dārzā ieviest īsto pļavas raudeni – tā lieliski smaržo un skaisti zied, turklāt izaug tik liela, ka var likt pirtsslotās. Te lieliski iederas balzama biškrēsliņš, lupstājs, vērmele, ārstnieciskais izops, alteja, sudrabsvece, arī upene, ķimene, kaņepe, rasaskrēsliņš un ārstniecības pātaine. Ir vērts sastādīt dažādas mētras, katrai ir sava smarža. Upesmētru gan neizdosies ieaudzēt, tad dārzā būtu jāizrok upe," smejas Laima Klimona.
Var iesēt dilles. Nevis pamatīgas rindas kā sakņu dārzā, bet mazu laukumiņu – dažādībai. Ceļmallapu arī, lai bērni uzzina, cik tā labi palīdz, ja gadās kāds pušums vai sasitums.

Laima iestādījusi zalkteni, jo – kā citādi iemācīt bērniem indīgos augus. Turpat blakus kuplojas sniegpulkstenītes. Kāpēc, vai tās ārstnieciskas? "Veselībai derīgs ne vien tas, ko liek vēderā. Dziedina arī tas, par ko acs priecājas.
Ikviens taču sāk smaidīt, ieraugot pirmo sniegpulkstenītes zvaniņu. Pasmaidi, un visai dienai labs noskaņojums. Aptiekā nopērkamie vitamīni pēc tam vairs nav vajadzīgi."

Dārza malā aug vilkābele, turpat blakus slejas kalnu priede. Pirmā priecē ar ziediem un augļiem visu vasaru, bet ziemā var saelpoties priedes skuju aromātu.

Kadiķi arī der iestādīt, tikai jāmāk. Laima to noskatījusi no sava vectētiņa – mežā izrok kadiķi un ar diedziņu atzīmē debespuses. Tieši tāpat stāda dārzā – nedrīkst sagrozīt, pagriezt uz citu debespusi. Arī sakni nedrīkst nocirst.

Svarīgi! Ir labi, ja ārstnieciskā dārziņa kopšanā iesaistās visa ģimene. Katrs var padarīt ko savu – vīrieši uzrakt zemi un pagatavot nātru vircu, bērni nolasīt kliņģerīšu ziedus vai saplūkt mētru lapiņas. Pat vecvecāki var nesteidzīgi lupināt kumelītes ziedus žāvēšanai.

Tik rūpīgi iekopts un lolots dārzs, kā gan ceļas roka plūkt augus ārstnieciskam nolūkam?

* Nevienu augu negriež līdz zemei, nenoplūc visu, bet ņem pamazām – retinot un dodot iespēju ceriem no jauna sakuplot. Kliņģerītēm gan droši var noplūkt visus ziediņus. Pēc divām dienām tās atkal būs pilnos ziedos.

* Jāņem vērā Mēness fāzes. Dilstošā fāzē vākts augs centīsies izdzīvot, pats patērēs cilvēkam nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas. Fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka augus labāk vākt jauna Mēness fāzē, jo tad viss labums nāk no saknēm uz lakstiem. Šādi vākti augi labāk izžūst un uzglabājas. Tomēr jāraugās, lai, gaidot pareizo fāzi, nepalaistu garām vislabāko ziedēšanas laiku – ziedi ir visvērtīgākie, līdzko sāk plaukt.

* Saknes jārok veca Mēness fāzē, tad tajās ir viss spēks. Rudenī vāktas saknes ir ārstniecībai noderīgākas.

* Ir augi, ko labāk vākt dienas otrajā pusē, kad lielāks kļuvis vērtīgo glikozīdu saturs tajos, piemēram, gaiļpiešus, krūkļa mizu, zirgskābenes sēklas un saknes, asinszāles, puplakša lakstus, pienenes saknes un lakstus, bērza lapas un pumpurus, melnā plūškoka un kastaņas ziedus, liepziedus, dzeltenā amoliņa lakstus, deviņvīru spēka un trejkrāsu vijolītes ziedus.

* Laimas Klimonas ieteikums par augu vākšanu ir nedaudz citāds: griez tad, kad esi dusmīgs. Tad roka ir drošāka, žēlums pagaisis.

Jānis Ulmis par iedarbīgāko augu izmantošanu uzskata to pulverizēšanu un lietošanu pulvera veidā. Vielas, ko satur augi, šādi ātri nonāk asinsritē.

Augus žāvē temperatūrā, kas nav augstāka par 42 grādiem, pēc tam smalcina un samaļ. Liek kopā vairākus augus. Ja īsti nezina, kā rīkoties, vislabāk tos savienot vienādās devās.

Pulverizēto augu maisījumu ņem ar sausu tējkaroti un mutē samitrina ar malciņu ūdens.

Vairāk par augiem var lasīt žurnāla "36,6°C" pielikumā "Dabas Dziedniecības Ceļvedis"