Foto: Privātais arhīvs

28. augustā dzīvnieku patversmes "Ulubele" teritorijā tika atvests un atstāts kaķītis, lasāms patversmes "Facebook" lapā. Dzīvnieku draugi un aizstāvji steigušies izteikt viedokli par to, vai patversmes darbinieki rīkojušies pareizi, nepieņemdami kaķi savā gādībā, vienlaikus arī nosodot vīrieša rīcību. "MansDraugs" vērsās pie patversmes vadītājas un arī notikumā iesaistītā vīrieša, lai noskaidrotu, kāpēc vīrietis kaķi atstājis un kāda ir mīluļu uzņemšanas kārtība patversmē.

Patversmes "Facebook" lapā tika publicēts situācijas apraksts un pievienotas arī fotogrāfijas no notikuma vietas: "Ģeniāla "atbildības" paraugstunda! Šoreiz nekautrēsimies par šādu gadījumu uzrakstīt publiski. Iebraukt patversmes teritorijā, izmest kaķi – pat izlaižot (lai patversmes darbinieki ķer) no būrīša, kuru pats paņem sev līdzi. Acīmredzot tas vairāk pašam nepieciešams, salīdzinot ar kaķi. Jā, diemžēl vēl joprojām daudzi Latvijā nav izauguši līdz tai apziņai: "Mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām"." Drīz vien pēc ziņas publicēšanas ar lietotājvārdu "Konfidencials Lietotajs" atsaucies notikumā iesaistītais vīrietis, izsakot savu viedokli: "Visiem tiem, kam neinteresē patiesība, bet tikai radīt šovu, paskaidroju: pirmkārt, tas nebija mans kaķis, bet piederēja kādai sievietei, kura šodien 91 gada vecumā nomira, un viņas meita palūdza, lai [kaķi] aizvedu uz patversmi. Vedot kaķīti uz patversmi, es biju iztēlojies, ka normāli, cilvēcīgi to izdarīšu, aizpildīšu nepieciešamās veidlapas, atstāšu saimnieka kontaktinformāciju un viss tiks izdarīts kā pienākas, līdz saskāros ar patversmes vadītāja attieksmi, kuram nebija laika un vēlēšanās runāt, un, galvenais, viņa mērķis bija tikt vaļā no vēl viena kaķa, jo tie jau esot ap 200. [...] Tas nebija mans kaķis un man nebija vairs laika ar to braukāt apkārt. Es to aizvedu līdz patversmei un centos to nodot patversmē, nevis atstāju pa ceļam."

Vīrietis: neuzskatu, ka rīkojos nepareizi

Sarunā ar "MansDraugs" vīrietis atklāj, ka kaķi uz patversmi vedis, jo tā vēlējusies mirušās sievietes meita. Taču patversmē viņš saskāries ar noraidošu attieksmi, jo kaķītis neesot pieņemts: "Patversmes vadītājam nebija tam laika un centās no manis tikt vaļā, teica, ko es ņemos ar svešu dzīvnieku, un ar viņu nebija iespējams normāli sarunāties, lai nonāktu vispār līdz kādām detaļām. Teica, ka jāgaida ilgi, ļoti ilgi, tas nav tik vienkārši un ka kaķi neņems, apmēram trīs reizes teica, ka neņems, tad pajautāju, vai tiešām tas ir viņa gala lēmums, atbildēja – jā. Tad es izlaidu kaķi un aizbraucu, protams, domājot, ka viņi noteikti to noķers un par to parūpēsies. Nedomāju, ka darbinieka pirmā doma būs nevis noķert kaķi, bet ķerties pie kameras, lai fotografētu un veidotu rakstu feisbukā."

Vaicāts, vai kaķi izlaidis apzināti, jo bijis drošs, ka patversmes darbinieki nepaliks vienaldzīgi un kaķi noķers, vīrietis apstiprina: "Jā, tieši tā uzskatīju." Viņš bijis pārliecināts, ka patversmē kaķis tādā veidā tiks paņemts: "Loģiski, ka neviens neļaus tam kaķim tur nomirt un tiks noķerts un ielikts būrī, vismaz tāda bija mana pārliecība. Tādēļ neuzskatu, ka rīkojos nepareizi, varbūt būtu jāpamēģina būt iecietīgākam ar patversmes darbinieku, taču viņš tā runāja, ka man tas neizdevās."

Foto: Privātais arhīvs

Vīrietis, kas vēlas palikt anonīms, norāda: "Patversmes vadība nevēlas vēl pieņemt dzīvniekus, jo to jau ir daudz un katrs kaut ko maksā, bet kam tad domāta patversme? Lai nu kā, viņi saņem arī kādu labumu no sava darba un algu." Jautāts, vai neapsvēra iespēju kaķi nogādāt citur, viņš saka: "Kur vajadzētu vest citur kaķi? Uz citu patversmi, kur būtu šī pati situācija?"

Šī vīrietim bijusi pirmā saskarsme ar dzīvnieku patversmēm: "Man dzīvnieki patīk, bet ikdienā nevēlos par tiem rūpēties. Es vienkārši aizvedu kaķīti, jo man palūdza, speciāli neliku šajā pasākumā emocijas. Varbūt nedaudz bija žēl, bet ko lai dara, ka nav, kam par to rūpēties."

Tiklīdz "Konfidencionals Lietotajs" publicēja komentārus ar notikumu atspoguļojumu no savas puses, daudzi cilvēki pārstājuši tos publicēt, novērojis vīrietis: "Tur ir daudz cilvēku, kuri runā, nezinot faktus. Kad visu paskaidroju, tad pamazām viens pēc otra pārstāja komentēt. Tātad secinājums ir viens – mūsdienu sabiedrībā galvenais atrast kādu, ko apliet ar mēsliem, kaut paši neko nezina."

Patversmes vadītāja: cilvēks rīkojas kā absolūts nekauņa

Savukārt dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone sarunā ar "MansDraugs" pastāsta, kāda bijusi situācija no patversmes darbinieku skatu punkta: "Administrators kārtoja adopciju. Tā jebkurā patversmē ir primāra lieta. Ja cilvēks vēlas par kaut ko vienoties, ir jāgaida, kamēr administrators atbrīvojas. Vīrietis administratoram teica, ka tas nav viņa kaķis un ka saimniece ir mirusi. Administrators teica, lai gaida, un izskaidroja, ka pašiem radiem ir jābrauc uz patversmi un jāvienojas. Bet viņš nebija gatavs ne uz ko – ne iestāties rindā, ne runāt par finansiāliem līdzekļiem."

"Patversmē kārtība ir tāda: ja kāds grib nodot savu dzīvnieku patversmē, tad, protams, ir jāsazinās ar patversmi pa telefonu vai e-pastā. Tad mēs uzzinām situāciju, izskaidrojam, cik tas maksā. Tā kā vietas katastrofāli trūkst, tā ir jāgaida. Šobrīd kaķu rindā gaida vismaz 15 cilvēki. Taču tad kāds atbrauc un nav gatavs gaidīt ne minūti, kad viņam vienu, otro un trešo reizi pasaka, ka nav iespējams paņemt šo kaķi. Viņš iebrauca ar mašīnu pagalmā, ko neviens nedara. Pēc tam satrakojās un palaida kaķi no būra, lai patversmes darbinieki viņu ķer. Paldies Dievam, mēs viņu noķērām," saka Džonsone. Rindā uz kaķa nodošanu patversmē jāgaida aptuveni mēnesis, viņa norāda. "Tāpēc tas ir negodīgi pret tiem, kas godprātīgi izpilda visus lūgumus un stāv rindā. Bet tas, ka viņš izņēma kaķi no konteinera un palaida, lai skrien... " Uz minējumu, ka vīrietis palaidis kaķi, jo zinājis, ka patversmes darbinieki dzīvnieku noķers, Džonsone atbild: "Bet kā tā var darīt? Mums apkārt ir mežs. Ja viņš tur ieskrietu, kā mēs viņu dabūtu? Kaķim jebkura jauna vieta rada stresu."

Foto: Privātais arhīvs

Šāds gadījums patversmes pieredzē gan neesot pirmo reizi, viņa norāda: "Ja mēs spējam vienoties, ka cilvēks ir gatavs nopirkt papildu būri vai ka viņš apmaksās uzturēšanās izdevumus, mēs varam kaķi ievietot pagaidmājās. Bet tā ir cilvēciska saruna. Tas nedrīkst būt tā, ka cilvēks rīkojas kā absolūts nekauņa un izlaiž kaķi no būra, kas ir dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī."

"Ārpus kārtas patversmē uzņem vientuļu mirušu cilvēku suņus un kaķus. Tad ir vajadzīga policijas vai sociālā dienesta ziņa par miršanas aktu," skaidro Džonsone. "Taču gadījumos, kad nomirst cilvēks, kam paliek radinieki, tāpat kā pārējā cilvēka manta, kaķis ir radinieku rūpe. Ja dzīvnieku nevar paņemt pie sevis, tad rindas kārtībā jāmēģina iekārtot kādā no patversmēm, bet, ja nekur nav vietas vai cilvēks nav gatavs segt uzturēšanās vai vakcinācijas un sterilizācijas izdevumus, tad diemžēl jāpieņem lēmums par dzīvnieka eitanāziju."

Patversmes vadītāja arī min, ka cilvēkiem varētu būt radies greizs priekšstats par patversmes darbību: "Lielai daļai sabiedrības varbūt ir stereotips – ja jau tā ir patversme, tad jebkurā brīdī var "atkratīties" no dzīvnieka. Bet cilvēki neiedomājas, ka vietas ir tik, cik ir, kā viesnīcā. Ja vietas nav, tad palikt diemžēl nevari."

"Humānā sabiedrībā lietas jākārto civilizēti. Nevar būt tā, ka viens iedomājas, ka uz viņu nekas neattiecas. Iespējams, ka tam mirušajam radam dzīvnieks bija vērtīgākais draugs, kāds vispār ir bijis," tā vadītāja Džonsone.

Patversmes darbinieki ziņu "Facebook" ir papildinājuši ar jaunumiem: "Kaķenei Kicei ir aptuveni 12 gadi. Nupat viņai nomira mīļā saimniece. Saimnieces radinieki bija priecīgi par nama īpašnieka piedāvājumu kaķi aizvest uz patversmi. Nama īpašnieks nebija ar mieru uzklausīt dzīvnieku uzņemšanas noteikumus un iestāties rindā uz vietu kaķim patversmē. Viņš rīkojās zibenīgi. Atvēra būri. Izlaida teritorijā kaķi un aizbrauca... Steidzami meklējam Kicei vismaz pagaidu mājas, taču labākajā gadījumā īstas jaunās mājas. Patversme ir pārpildīta, brīvu vietu kaķiem šobrīd nav! Lai kaķi pieņemtu patversmē ir jāiestājas rindā. Vairāk informācija, rakstot uz ulubele@ulubele.org."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!