Rozmarīna latīniskais nosaukums ir Rosmarinus officinalis, un tulkojumā šis vārds nozīmē "jūras rasa", ziņo "Gardener's Path". Tas ir mūžzaļš garšaugs, kura saknes meklējamas Vidusjūras reģionā. Stāsti par un ap rozmarīna dažādo izmantošanu aizsākušies jau Senās Grieķijas laikā.
Rozmarīna mazie ziediņi ir zilā, rozā, baltā vai lillā krāsā, un tie uzzied vēlu ziemā/agri pavasarī, pasargājot auga saknes. Populārās rozmarīna lapas ir tumši zaļā krāsā, tās ir cietas un adatveidīgas. Tā kā dabā viss iet roku rokā, tad rozmarīna ziedi kalpo kā nepieciešamā pieturas vieta apputeksnētājiem.
Tā garša ir ļoti savdabīga – rozmarīns vai nu garšo vai arī negaršo. Garša balansē starp rūgtenu (līdzīgu citrona mizai) un saldenu, tāpēc tā papildina garšu buķeti dažādos ēdienos, piemēram, jēra gaļas meistarstiķos.
Rozmarīns nav no prasīgākajiem garšaugiem, tas var izdzīvot ilgāku laiku bez ūdens, vēsta "Garden Action". Tas labi aug smilšainā augsnē, kas spēs apgādāt ar augšanai nepieciešamajām vielām. Ja vēlies rozmarīnu stādīt dārzā, ieraksti kalendārā šī darbiņa veikšanu aprīļa mēnesī.
Nereti dārzkopji šo garšaugu izvēlas stādīt arī dekoratīvos nolūkos, jo forma, smarža, ziedu bagātība un nemitīgā augšana to parada par pilnvērtīgi dārza elementu. Arī rozmarīnam nepieciešams apgriezt zariņus, tas jādara pēc noziedēšanas – jāapgriež aptuveni viena trešdaļa vai pat puse.
Ja rozmarīns netiek audzēts iekštelpās, dārzā tas var sasniegt neliela krūma izmērus (aptuveni metru augstumā), taču tas lielā mērā atkarīgi no izvēlētās šķirnes. Augs patiesi labi spēj paciest aukstumu un izturēt salnas līdz pat -15 grādu atzīmei, taču mūsu platuma grādos termometra stabiņš ziemās noslīd arī zemāk, tāpēc šeit to varam mazāk saukt par mūžzaļu – šī iemesla dēļ tiek meklētas alternatīvas, piemēram, audzēšana siltumnīcās kastēs vai uz palodzes iekštelpās.
Portāla "Cālis" forumā rozmarīna audzētāji min, ka mājas apstākļos jāatceras augsni labi pabarot ik pa laikam, un noteikti jāliek vietās, kurās ir pietiekami daudz gaismas – pretējā gadījumā garšaugs var iznīkt. Par citām kļūdām, kādas nepieļaut garšaugu audzēšanā, tai skaitā rozmarīna, kuru lolot ir grūtāk kā, piemēram, baziliku, meklē šeit.
Audzēšanai telpās, ļoti būtiska ir piemērota augsne un labas sēklas – tās labāk iegādāties specializētajos dārzkopības preču veikalos. Svarīgs faktors sēklu izvēlē ir derīguma termiņš un izcelsme. Vēlams, lai sēklas būtu audzētas mūsu reģionā vai vismaz paredzētas audzēšanai tādos pašos klimatiskajos apstākļos. Plašāk par garšaugu dobītēm uz palodzes, kuras priecēs tavas acis un garšu kārpiņas, atradīsi šeit.