"Suns jūt ne tikai cilvēka, bet arī dzīvnieka aiziešanu mūžībā," lasītāja Iveta raksta vēstulē "MansDraugs". Izlasījusi stāstu par suni, kas jau divus gadus apmeklē mirušā saimnieka kapu, viņa nolēma atklāt, kā viņas mājdzīvnieks jutis līdzi citiem četrkājainajiem biedriem un kā pārdzīvojis otra suņa aiziešanu mūžībā. Turpinājumā var lasīt Ivetas pieredzes stāstu, redzot, kā suns skumst pēc sava mirušā drauga.
"Mums bija divi suņi un kaķis. Suņi bija dažādi, mazākais bija līdzīgs taksim, bet otrs ir krietni lielāks. Abi jau uzskatāmi par senioriem. Tā kā taksītis bija jau vecs, aptuveni 16 gadus garu mūžu nodzīvoja, sākās visādas veselības problēmas, braukājām pie veterinārārstiem.
Kādā reizē taksītis tika operēts un atstāts pa nakti pie veterinārārsta, lai tur viņu novērotu un suns atlabtu. Tikmēr mūsu otra mīlule, kas ir aptuveni 10 gadus veca, par draugu stipri pārdzīvoja. Tā kā mums ir lauku māja, redzējām, ka viņa aiziet patālāk no tās un vakarā ļoti gaudo, skumstot un pārdzīvojot pēc taksīša. Par laimi, nākamajā rītā pēc operācijas sunīti atvedām mājās, lai arī bija redzams, ka viņam ir ļoti slikti un viņš ir vājš. Diemžēl vēl pēc dienas viņš devās uz citiem medību laukiem.