'Dāmu sunīša' saimnieks Jurijs: likās, ka špics ir ne visai gudrs radījums  (5)

Doma par sunīti Jurijam bijusi, kā viņš pats saka, vienmēr, taču atturēja fakts, ka viņš mīt dzīvoklī, kur mīlulim varētu nebūt ērti. Taču tad laimīgas sagadīšanās rezultātā viņam uzticēja pieskatīt paziņu suni, apmēram astoņus mēnešus vecu špicu meitenīti. "Man likās, ka tas ir sieviešu suns, ne visai gudrs radījums," smej Jurijs, vienlaikus atzīstot, ka 10 dienu laikā, ko pavadīja ar špicu, viņa domas mainījās. "Suns bija ieinteresēts, ar atvērtu dvēseli, un uzreiz varēja redzēt, ka suns ir gudrs. Tajā brīdī sāka lūzt stereotipi, jo redzēju, ka svešs suns mani saprot un klausa. Pagāja 10 dienas un es sapratu – jā, varbūt man arī vajag tādu suni," viņš stāsta.

Tad nu sākās izpētes darbs – Jurijs lasīja pieejamo informāciju par mazo vācu špicu, lai uzzinātu ko vairāk par šo šķirni: "Man bija jāpieņem lēmums, vai man vajag tādu suni. Tā kā man jau 10 dienas tāds suns bija mājās, tas, ko lasīju šķirnes aprakstos, sakrita. Tam varēja ticēt. Redzēju, cik daudz laika aizņem suņa kopšana, ārā vešana, cik daudz uzmanības vajadzīgs. Sapratu, ka es to varu." Sākotnēji bija doma par sunīti ar melnas krāsas spalvu, "jo tas tomēr izskatās nedaudz vīrišķīgāk", saka Jurijs. Tika aktīvi caurskatīti sludinājumi, pievērsta uzmanība tam, vai suns nāk no audzētavas un vai audzētājs ir Latvijas Kinoloģiskās federācijas biedrs. Tas bija viens no Jurija nosacījumiem – "lai suns nāk no sakarīgas vietas". Un drīz vien, būdama divarpus mēnešus veca, mazā mīlule noskatīta un atvesta mājās.