Vēlīnie dārza darbi: kā pareizi stādīt konteinerstādus rudenī

Ja esi nolēmis stādīt kailsakņus (plašāk par tiem vari uzzināt šeit), tad zini – to var darīt aktīvās veģetācijas perioda beigās, kas parasti ir septembra beigas un oktobris, līdz iestājas patstāvīgs sals. Savukārt konteinerstādus (plašāk par tiem vari uzzināt šeit) var stādīt visu aktīvās veģetācijas periodu, līdz pat vēlam rudenim, informē stādaudzētava ''Liepas'' savā mājaslapā.

Kad esi atradis augam piemērotu vietu, jāizrok bedre. Un bedres dziļumam ir ļoti liela nozīme. Bedre ir pietiekami dziļa, ja ieliekot konteinerstādu tajā, zeme ir vienā augstumā ar stāda zemes virskārtu. Stāds nedrīkst tikt iestādīts pārāk dziļi zemē vai arī pārāk izvirzīts uz augšu.

Nenāktu par sliktu arī augsni uzlabot, un to var izdarīt ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, kas samaisīti ar zemi, kompostu, minerālmēsliem. Savukārt smilšainu un mālainu augsni var uzlabot ar kūdras substrātu.

Kad stādījuma vieta sagatavota, var ķerties pie auga sagatavošanas jaunajai mītnei. Neaizmirsti noņemt plēves podu – speciālisti iesaka pārgriezt to, atstājot tīklu. Svarīga nianse – konteinerstādiem ar lapām nav ieteicams izjaukt zemes kamolu pie saknēm, tāpēc par sliktu nenāktu pirms tam augu apliet.

Pēc stāda ielikšanas bedrē, to daļēji apstāda ar zemi, tad kārtīgi salej un kārtīgi iestāda, lai zeme izlīdzinās. Kad tas paveikts, nenāktu par ļaunu vēlreiz augu kārtīgi apliet, lai tam ir, no kā uzņemt spēkus. Rudens sezonā jo īpaši ieteicams piesiet stādu pie kāda balsta, lai stiprais vējš nekaitē.

Kas attiecas uz ogulājiem, jāņogas, upenes, ērkšķogas jāstāda dziļāk, kā tie auguši kokaudzētavā. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos. Savukārt avenes un zemenes stāda apmēram tāpat, kā šie stādi auguši audzētavā.

Rozēm svarīgi ievērot potējuma vietu likt zemē, lai veidotos vairāk jauno dzinumu. Potējuma saiti var noņemt uzreiz pie stādīšanas vai vasaras vidū.

Augļu koku stādus, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Smagās, mālainās un slapjās augsnēs stādot potējuma vieta jāatstāj 2-3 cm virs zemes, lai neizsustu. Vieglās, smilšainās augsnēs potējuma vieta var būt nedaudz zem augsnes virskārtas, lai samazinātu potcelma atvašu veidošanos.

Augļu kokus, kas potēti uz augumu samazinošiem potcelmiem stāda, lai potējuma vieta atrastos 5 – 10 cm virs augsnes vai mulčas kārtas. Tā kā sakņu sistēma šiem stādiem ir mazāka, vairāk jārūpējas par kokiem, tos laistot un mēslojot.

Stādīšanas attālumu ietekmē šādi apstākļi:

Uz samazināta auguma potcelmiem audzētu koku (piemēram, pundur un puspundur ābeles) vidējais stādīšanas attālums ir 2,5 m (sākot no 2 līdz 3 m starp kokiem). Zemajiem ķiršiem attālums no 2,5 līdz 3m atkarībā no šķirnes. Pārējām kultūrām, plūmēm, saldiem ķiršiem, bumbierēm, ābelēm uz antonovkas potcelma, attālums ir, sākot no 3 m, vēlamais 3,5 m, bet lielāka auguma šķirnēm 4-5 m. Kolonveida ābelēm uz samazināta auguma potcelmiem vēlamais attālums ir metrs (sākot no 0,5 līdz 1,5 m).

Ogulājiem (jāņogas, upenes, ērkšogas) vidējais stādīšanas attālums ir metrs, atkarībā no šķirnes lieluma no 0,80-1,50 m. Zemenes stāda sekojoši: 3 stādi uz vienu metru. Avenes stāda ar pusmetra attālumu.

Vairāk par augļu koku un krūmāju stādīšanu vari uzzināt šeit. Var gadīties, ka stādīšanas darbi jāatliek, tāpat ne visiem ir zināms, kādām niansēm jāpievērš uzmanība, lai pārliecinātos, ka stāds ir veselīgs. Par būtiskām niansēm augļu koku iegādē un stādīšanā vairāk lasi šeit.