Varenu pārsteigumu Līgatnes dabas taku darbiniekiem 1. septembrī sagādājusi mežacūka Magone, kas laidusi pasaulē četrus sivēntiņus, "MansDraugs" pavēstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa. Sivēnu dzimšana neesot tipiska šim gadalaikam.
Mežacūkām mazuļu dzimšanas laiks parasti ir pavasarī – no marta beigām līdz maija vidum, skaidro Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Tā kā šogad pavasarī nevienai no Līgatnes dabas takās mītošajām mežacūkām "neatskrēja" mazuļi, neviens no darbiniekiem nebija gatavojies ģimenes pieaugumam mežacūku saimē šajā gadā. Kaut gan mežacūkas ar vēlu rudenī dzimušiem mazuļiem reizēm ir vērojamas arī savvaļā, tomēr tas nav gluži parasts notikums rudens sezonā.
Mežacūka Magone ir jauna māmiņa, un jaundzimušie sivēntiņi ir tās pirmie mazuļi. Magone ir dzimusi savvaļā, tomēr kājas savainojuma dēļ dažu mēnešu vecumā nonāca cilvēka gādībā. Tā kā jau no bērnības cilvēku Magone uzskata par labu draugu, arī mazuļus neslēpj no Līgatnes dabas taku darbiniekiem un apmeklētājiem.
Magone ir ļoti rūpīga māmiņa, novērojuši dabas taku darbinieki. Tā mazuļus gan pieskata, gan aizved uz labākajām barošanās vietām, gan arī ļauj tiem pablēņoties. Mežacūkām mazuļi piedzimst augumā nelieli, ar svītrainu kažociņu, bet labi attīstīti – jau nākamajā dienā pēc dzimšanas var doties mātei līdzi uz citu migas vietu, un vēl pēc dažām dienām var novērot, ka mazuļi labprāt mēģina pagaršot mātei nolikto barību un sāk rotaļāties viens ar otru. Magonei nav pārāk jāpiepūlas mazuļu auklēšanā, jo sivēntiņi paši pieskata, kurp dodas māmiņa, un bariņā dodas līdzi, paši arī izveido nelielu midziņu un dodas pasnaust jebkurā voljera vietā, kamēr māte netālu barojas.
Magones sivēntiņi ir īsti rakari, kas krietni daudz laika pavada blēņojoties un spēlējoties. Šobrīd iecienīta, rotaļa ir vienam otra tvarstīšana, grūstīšanās un mēģināšana apgāzt, ar ko reizēm nodarbojas visi četri vienlaicīgi. Bez uzmanības nepaliek arī dažādi dabas priekšmeti sivēntiņu ceļā, kā, piemēram, koka gabaliņi, zariņi vai sūnu kumšķis, ko katrs mēģina aizvilkt savā virzienā, apgāzt ar šņukuru vai sapluinīt.
Mežacūku voljerā mītošās sivēntiņu tantes Lilija, Mūsa un Grietiņa labprāt ietur distanci no Magones mazuļiem, jo to blēņošanās nav īsti pa prātam cienījamā vecumā esošajām dāmām. Sivēntiņu tēvs Ansis gan labprāt pievienojas mazuļu kompānijai ēšanas laikā, tomēr ir diezgan piesardzīgs un labprāt izvēlas turēties lielākā attālumā no saviem ļoti kustīgajiem pēcnācējiem.
Magone ar saviem sivēntiņiem ir iekārtojusi migu nojumē netālu no apmeklētāju skatu platformas un ir labi vērojama arī atpūtas laikā. Mežacūku mazuļi ātri aug un attīstās, tie jau divu mēnešu laikā kļūst uzvedībā nopietnāki un apmatojuma krāsojumu nomaina uz pelēku kā pieaugušām mežacūkām. Līgatnes dabas taku darbinieki aicina klātienē apskatīt svītrainos un kustīgos Zinību dienas pārsteigumus.